Astrālie ceļojumi, astrālās projekcijas

Detaļas: 5727 skatījumi

Mēdz saukt arī par astrālajām projekcijām.

Iespējami, cilvēkam piemītošs psihisks fenomens, kas saistās ar to, ka tā apziņa uz laiku pamet fizisko ķermeni (šis aspekts tiek stipri apstrīdēts) un dodas ceļojumā pa kādu citu realitāti (realitātēm?) - tā saucamo astrālu.

Vārdu „astrāls” šai sakarā pirmais sāka lietot ārsts, mags un astrologs Paracelzs, kurš tā sauca plakni starp fizisko esību un mentālo plānu. Tiesa gan, šīs vārds var nedaudz maldināt, jo nav šeit nekādu „zvaigžņu” (astral - "zvaigžņu," grieķu val.).

Astrālo ceļojumu spēja, iespējams, ietver sevī vēl daudzus citus fenomenus – vadāmos sapņus, klīniskās nāves pieredzi, cipīšu Nolaupīšanas, svēto bilokāciju, dubultniekus, attālinātos novērojumus, okultās prakses un skraingu.

Vēsture. Dvēseļu lidojuma praktizēšana pavada cilvēci jau kopš tās eksistences sākuma.
XIII gs. parādījās žīdu kabalistu sacerējums "Mirdzums" (Zoar) - tā mistiskā veidā interpretēja Toru. Šai grāmatā sīki aprakstīti eņģeļi un dēmoni, paradīze un elle, arī dvēseļu ceļošana utt.
Rietumu pasaulē šī prakse aktualizējās XIX gs. līdz ar ezotēriski-mistiskā teozofu spirituālistu un strāvojumu parādīšanos. Tomēr tā bija tikai iepriekšējo laiku vāja atblāzma un bija zaudējusi vairumu savu rituālo un garīgo aspektu. Viss tika nonivelēts uz tehnisku "dvēseles" nosūtīšanu astrālā, bieži vien tīras ziņkāres nolūkos, bieži vien - iziet cauri sienām un nobiedēt kaimiņus.
Bēdīgi, bet šādā pat līmenī savulaik notikuši pasaules militāristu rīkoti pētījumi attālinātās novērošanas sakarā.

Fizioloģiskie pamati. Astrālā projekcija ir pavisam reāla lieta, universāla īpašība, kas piemitusi cilvēkam kopš viņa pastāvēšanas pirmsākumiem. Šis fenomens ticis aprakstīts visu tautu un visu laiku vēstures un kultūras avotos.

Ezotēriskais skaidrojums. Parasti ar astrālo projekciju tiek domāts kā smalkā jeb astrālā ķermeņa (tādu dažādu ķermeņu esot veseli 7) atdalīšanās akts no fiziskā ķermeņa, pēc kā astrālais ķermenis spēj neatkarīgi pārvietoties kopā ar ceļojošā apziņu, nokļūt dažādās vietās un pat daļēji un neilgi izturēties kā fiziskais ķermenis.
Astrālā ceļojuma koncepciju XIX gs. otrajā pusē noformulēja tā laika teozofi un spirituālisti, un tāda tā tiek uzturēta vēl šodien. Tiesa, tie katrs to traktē atšķirīgi. Teozofi, atšķirībā no spirituālistiem, uzskata, ka astrālā pasaule tiek apdzīvota ne tikai no cilvēkiem, bet arī no esībām, kas nav cilvēki. Spiritiuālistu mēdiju ziņojumos par astrālajiem ceļojumiem reti sastopamas ziņas par necilvēcīgas izcelsmes gariem. Turpretī teozofi tādus atzīst esam.

Metodes praktizēšana. Teozofam Oliveram Foksam bija nepieciešamas desmitgades savu astrālo ceļojumu tehnikas pilnveidošanai. "Zelta Rītausmas" mistiķi gadiem strādāja pie savas skrainga un plānu pacelšanās tehnikas - daži no tiem izrādījās veiksmīgāki un spējīgāki par citiem, pateicoties iedzimtām astrālās projekcijas spējām. Tikām, piemēram, Silvāns Malduns pavisam viegli atdalīja astrālo ķereni no fiziskā vēl bērnam esot.

Metodes praktizēšana ar narkoleptisko vielu palīdzību. Ja neizmantot stimulējošus līdzekļus, piemēram, narkoleptiskas vielas, tad dvēseles lidojuma apgūšanai nepieciešams praktizēt visai ilgi. Tomēr tādas tehnikas apgūšana bez stiprām vielām ir labāka, jo lidojumu iespējams kontrolēt. Lidojumi narkotiku iespaidā ir pieļaujami tikai šamaņa vai cita speciālista kontrolē, citādi tie var būt bīstami psihiskajai veselībai. Gari, kas 1916.gadā kontaktēja ar Minni E.Kileras jaunkundzi, tai pavēstīja: "Ja izejat no ķermeņa ar pretsāpju līdzekļu palīdzību, astrālās sajūtas notrulinās, un cilvēks reti spēj uztvert vai atcerēties savu pieredzi."
Pat ja tēli tiek uztverti, tad tie ir haotiski, un pēc tam, kad vielu iedarbība beigusies, cilvēki nesaskata redzētajā nekādas jēgas. Tieši tādēļ astrālajiem lidojumiem narkotiskās vielas lietot nav ieteicams.

Fiziskā ķermeņa trenēšanas aspekti.
Barošanās. Dubultnieka atdalīšanos kavē "smags" ēdiens un pārēšanās, kamēr "viegls" ēdiens un gavēnis to veicina. Pirms projekcijas seansa tātad būtu vēlams 1-2 nedēļas ierobežot ēdienu, tā, lai ķermenis izjustu vieglu ēstgribu. Silvans Malduns apgalvo, ka dubultnieka atdalīšanos veicina slāpes. Atdalīšanos veicina veģetārs uzturs, vai arī tāds, kurā ir maz treknas gaļas.
Poza. Vēl viens fiziskais aspekts - pozai jābūt ērtai un atslābinošai. Parasti tā ir guļus uz muguras, retāk - sēdus stāvoklis. Jebkurā gadījumā tā ir poza, kas ir komortabla ilgākā laika posmā.
Ir viedokļi, ka roku vai kāju sakrustošana traucē dubultnieka atdalīšanos. Ne velti viduslaikos locekļu sakrustošanu uzskatīja par veidu kā izvairīties no "ļaunas acs" vai kā līdzīga. Gars, kas 1916.gadā kontaktējās ar Kileras jaunkundzi, pavēstīja: "Kāju sakrustošana - slikti... tas sajauc nervu enerģijas plūsmas un apgrūtina astrālā ķermeņa izdalīšanos." Starp citu, atcerieties bērnības čurikus (pirkstu sakrustošana aiz muguras)!
Lai gan dubultnieka atdalīšanās var notikt arī citās pozās, piemēram, guļot uz vēdera, tomēr tādi gadījumi ir visai reti. Šāda neparasta pieredze ir Oliveram Foksam: "Kas saistīts ar mani, tad nav svarīgi, guļu es uz sāniem vai muguras." Maldunam ir interesanta pieredze, atdalot dubultnieku guļot uz vēdera: "Kad es gulēju uz vēdera, kustības gaisā bija pretējas. Ja jūs kustaties augšup, liekas, ka jūs kustieties lejup, un otrādāk. Saprast īsto kustības virzienu var tikai pateicoties redzei." Malduns šādu projicēšanos uzskatīja par pretrunīgu visiem projekcijas likumiem.
Apkārtēja vide. Tai ir liela nozīme dubultnieka atdalīšanā, taču ne vienmēr ir skaidrs kas un kā ko ietekmē. Franču ekserimentators Šarls Lanselīns apgalvo, ka gaisam jābūt tīram un sausam, spiedienam - augstam; labāk, lai istabā ir mazliet karsts, taču ne pārāk; atmosfērai jābūt klusai un mierīgai. Vēl viņš apgalvo, ka labākais laiks tam ir no 23:00-3:00.Citi pētnieki atzīmē, ka viņuprāt ļoti labs laiks ir pirms lietus. Stiprais vējš un lietus nenovēršamība ārkārtīgi pastiprinot uztveri.
Elpošanas kontrole. Gari, kas kontaktēja ar Kileras kundzi, pavēstīja: "Tam, lai izietu no ķermeņa,nepieciešams aizturēt elpošanu, tomēr ilgstoša aizture neizrāda ietekmi." Vēlamas ir divas tehnikas: maiga un mierīga ritmiska elpošana, kas līdz fiziski atslābināties, vai arī apzināta elpošanas aizture kopā ar vieglu uzspiedienu saules pinumam (tas palīdzot nobīdīties astrālajam kermenim un iziet tam ārpus fiziskā). Reizēm tiek sajusta galvas reibšana, zumēšana ķermenī līdzīgu elektriskai zumēšanai, un sajūta it kā šūpotos ūdenī. Vienlaicīgi var būt vairāki šādi efekti.
Pakāpeniska atslābināšanās. Tādu izmanto hathajogas instruktori. To vajag uzsākt pēc projekcijas zīmes vizualizēšanas.
Spiediena punkti. Viens no tādiem punktiem ir jau minētais Saules pinums, ko daži kundalini jogas praktizētāji saista ar manipūras čakru. Citi gan apgalvo, ka manipūra atrodas zemāk - nabas līmenī. Lai nu kā būtu ar tām čakrām, tomēr astrālo lidotāju praktiķi ir vienisprātis par Saules pinuma nozīmi astrālā ķermeņa atdalīšanās procesā.
Otrs tāds punkts ir atrodas starp uzacīm un arī tiek saistīts ar kādu čakru - adžnu. To var stimulēt dažādi, piemēram, uzliekot uz tā mazu plakanu priekšmetu, piemēram, sudraba monētu. Jo monēta esot vecāka, jo tas labāk, proti, sudrabs - mēness metāls. "Zelta rītausmas" ezotēriķi, gan šādu praksi kritizē, tomēr viena alga - uzskata to par efektīvu.
Mūzika. Tajā ir lielas potenciālas iespējas. Nepieciešams izvēlēties kādu sev pimērotu muzikālu motīvu, trenēties tā pavadībā. Sekmīgas prakses gadījumā tas pats par sevi var kļūt par spēcīgu stimulu astrālā ķermeņa atdalīšanā. Var izmantot ne vien muzikālus sacerējumus, bet arī kādas citas, kaut vai dabiskas skaņas - ķīniešu zvaniņu skaņas, putnu dziesmas, viļņu šalkoņu vai lietus skaņu.
Smaržas. Var kūpināt vīraku vai kādas citas smaržas, vēlams, lai tās nebūtu kodīgi stipras. Laba Mēness smarža ir vaniļa.
Ūdens trauki. Šai pasākumā noderīga, lai arī reti pieminēta lieta. Trauku ar tīru ūdeni vajag novietot zem gultas, vēlams sudraba vai kristāla traukā, kaut vai stikla.

Mentālā ķermeņa trenēšanas aspekti.
Vingrinājumi ar portālu. Vajag iztēloties astrālās durvis, to darīt var jebkurā laikā aizverot acis, kad vien ir pāris minūtes. Šis vingrojums nav jāietver rituālā, jo projekcija iespējama arī tāpat. Durvju vizualizāciju sāciet pēc projekcijas zīmes vizualizācijas. Iesakām vizualizēt durvis uz zilu debesu fona, kas pamazām veras. Aiz tām spilgta gaisma, kas atgādina garu tuneli ar gaismu galā, kas tik bieži minēta klīniskās nāves apstākļos.
Mantra. Kādas mantras ritmiska atkartošana var labi lidzēt šai lietā. Var lietot budistu: "O! Pērle lotosa ziedā!" (Om mane padme hum). Tiek uzskatīts, ka, ja mantru skandēt pietiekami bieži, var gūt apgaismību. Donalds Taisons savā grāmatā "Dvēseles lidojums" piedāvā mantru: "Lai top gaisma!" (Kristeos Luciftias). kas ņemt ano enohiāņu eņģeļiem.
Simbolu vizualizācija. Vienkāršu simbolu vizualizācija palīdz iekšējās redzes veidošanā. Tās nepieciešams noturēt apziņā aizvērtām acīm, iedomājoties tās peldam kosmiskajā melnumā un zaigojot spožā sudrabbaltā bet rāmā gaismā.
Astrālā dienasgrāmata. Ir vēlams pierakstīt astrālās tikšanās un vīzijas.

Ceļojuma norise - astrālā ķermeņa iziešana no fiziskā. Astrālais ķermenis atrodas fiziskā ķermeņa iekšienē, atkārtojot tā formu. Reizumis, apzināti vai ne, tas varot iziet no fiziskā. Astrālo ķermeni ar fizisko saistot pavediens, kas var iestiepties turpat vai bezgalīgi un veikt tālus astrālos ceļojumus, pie tam ar tā palīdzību vienmēr var atrast ceļu atpakaļ.
Tiek uzskatīts, ka ar gribasspēka palīdzību astrālo ķermeni var projicēt jebkurā attālā vietā vai pat pašos attālākajos Visuma nostūros neatkarīgi no jebkādiem fizikas likumiem, kas ierobežo matērijas pārvietošanos. Attālums tiek pievārēts momentāli. Tādejādi rodas fenomens, ka viens un tas pats cilvēks tiek vienlaicīgi novērots divās dažādās vietās, par ko saglabājušās visai daudz dažādu laiku liecības - tā saucamā bilokācija.
Jogi apgalvo, ka astrālā veidolā spēj ceļot laikā un telpā.
Astrālais ķermenis ceļojuma laikā saistīts ar fizisko caur astrālo „nabas saiti” – tādu sudrabainu pavedienu, kas var izstiepties jebkurā garumā un ir tievs kā zirnekļa tīkla pavediens. Šī saite ļauj astrālajam ķermenim atgriezties fiziskajā, kad vien ceļotājs to vēlēsies.
Pa to laiku fiziskais ķermenis atrodas transa stāvoklī. No ķermeņa izgājušais cilvēks redz savu ķermeni no malas, apzinās savu "es" ārpus.

Emanuels Svēdenborgs izdalīja triju pakāpju astrālās projekcijas, lai gan nelietoja tādu apzīmējumu:
1. Skrīnings. Astrālo ainu vizuāla uztveršana no attāluma (šī nav Svēdenborgs, bet gan pievienota).
2. Projekcija garā. Tieša astrālo ainu uztveršana neesot fiziskajā ķermenī.
3. Projekcija no ķermeņa. Tieša astrālo ainu uztveršana astrālajā dubultniekā esot.
4. Projekcija uz citu vietu. Astrālo ainu tieša uztveršana fiziskajā ķermenī esot.

Kādā vidē tad īsti notiek astrālie ceļojumi? Vēsturiski radies uzskats, ka astrālā projekcija ceļo fiziskajā pasaulē, kas gan laikam ir aplams. D.Taisons uzskata, ka visi astrālie ceļojumi notiek apziņā, pat tie, kas ļoti izskatās pēc ceļojumiem pa fizisko pasauli. Ceļojumam piemīt nevis telpisks, bet gan mentāls raksturs.

Interesanti! Apziņā eksistē kāds mehānisms, kas rūpīgi dzēš sapņu un astrālo projekciju saturu. Šī mehānisma mērķi nav īsti skaidri.

Secinājumi. Nav iespējams fiziski projicēt apziņas veidojumu kaut kur ģeogrāfiski materiālajā pasaulē. Tas tādēļ, ka apziņa ir saprāta daļa un vienmēr paliek pie viņa, t.i. - galvā un fiziskajā ķermenī. Tas, ko redz attālinātais novērotājs, ir nevis reāli fiziski notikumi vai vieta, bet gan atbalss - šīs vietas vai notikumu atspulgs Visuma apziņā. Tomēr astrālo projekciju laikā iespējams iegūt citu vērtīgu informāciju, ko nekādi nevar iegūt ar 5 fiziskajām maņām.
Pateicoties Junga darbiem un viņa pievērstajai uzmanībai arhetipiem un simboliem mēs vairs neuzskatām astrālo pasauli par neeksistējošu. Visos savos līmeņos tā ir cilvēku un garu apziņu tikšanās vieta. Tā ir pasaule, kas joprojām gaida savus atklājējus.

Kritika. Mūsdienu zinātne nepiekrīt astrālo projekciju un ceļojumu eksistencei, bet mēģina šādas sajūtas reducēt uz cilvēka psihiskās pasaules īpatnībām.

Astrālajā pasaulē sastopamas dzīvo ļaužu astrālās projekcijas. Tās iedala vairākās kategorijās:
- tie, kas neapzināti sūta savu astrālo dubultnieku miega, slimības vai kāda pēkšņa traumējoša notikuma rezultātā;
- tie, kam ir ekstrasensoras spējas (piemēri - teozofs Olivers Fokss, spirituālists Silvāns Malduns);
- tie, kas iemācījušies astrāli ceļot pēc garīgā līdera mācības, ezotērisko noslēpumu pētnieki. Starp tiem arī melno magu skolnieki.

Astrālie ceļotāji.
Emanuels Svēdenborgs (1688.-1772.g.).
Olivers Fokss (1886.-1949.g.).
Rjetas Kolumba.

Literatūra.
Oliver Fox. "Astral Projection: A Record of Out-of-the-Body Experiences." 1939.g., ar pseidonīmu Hugh Callaway. Tajā Fokss apraksta savu pieredzi un astrālās projekcijas tehniku.
Franču eksperimentatora Šarla Lanselīna grāmata Methodes de dedoublement personnel.
Robert Crookall, "RThe Technigues of Astral Projection: Denouement after Fifty Years." Sarakstīta 1964.gadā.
Alisters Kroulijs, "Vīzija un balss." (The Vision and the Voice) Liber 418. Grāmata tapusi ilggadēja darba rezultātā kamēr Kroulijs darbojās ordenī "Zelta rītausma." Ļoti detalizēti aprakstīti paša Kroulija astrālie ceļojumi pie 30 Ēnoha eņģeļiem.
Melita Denning, Philips Osborne. "The Llewellyn Practical Guide to Astral Projection," 1979.g.
Robert A.Monroe. "Journeys Out of Body." 1971.g. New York: Anchor, 1977.g.
Sylvan Muldoon, Carrington Hareward. "The Phenomena of Astral Projection." 1951.g. Londona: Rider & Company, 1971.g.
Sylvan Muldoon, Carrington Hareward. "The Projection of the Astral Body." 1929.g. Londona: Rider & Company, 1972.g.
Ophiel (īstaja vārdā Edward Peach). "The Art and Practice of Astral Projection." 1961.g. Ņujorka: Samuel Weiser, 1973.g.