Aliens

Nevejas ciema apkārtnē Ziemeļkurzemē jau labu laiku novēro NLO

Vēlamies Aliens.lv lasītāju iepazīstināt ar kādu visnotaļa neparastu un apbrīnojamu novērojumu sēriju, par ko esam savākuši informāciju pārsvarā šā gada otrajā pusē. Novērojumi saistīti ar nezināmiem lidojošiem objektiem, kas ilgstoši novēroti lidojam Ziemeļkurzemes apdzīvotās vietas Nevejas apkaimē. Pus pa jokam šo lidojošo objektu vai objektus nodēvējām Herberta vārdā - par godu slavenākajam latviešu lidonim Herbertam Cukuram.

Agrīnie novērojumi. Sākot ar 2008.gadu krājās atsevišķi neparasti novērojumi debesīs virs Nevejas, kuriem toreiz īpašu nozīmi nepiešķīru.

Aculiecinieks Vilnis Strods: "Tas notika 2008.gada novembra vakarā, jau bija tumšs un auksts. Iznesu uz rokām ārā pačurināt savu mazo meitēnu. Tā nu es pietupos, kamēr lietas kārtojās, vērsu skatienu uz priekšu tumsā. Tur starp vecā šķūņa čukuru un meža koku galotņu līniju veidojās siluetu leņķis, kurā atradās 4 vidēji spožas zvaigznītes. Dažas, varbūt kādas divas minūtes, tās vēroju, kamēr meitēns bija savu lietu padarījis. Tad acis nolaidu, sakārtojām bikšeles un taisījāmies doties iekšā. Kad pacēlu acis, pie šķūņa čukura attiecīgajā vietā bija vairs tikai 3 zvaigznītes.
Tas mani patiesi izbrīnīja. Diezin vai būtu gatavs noticēt tam, ka esmu kļuvis par liecinieku zvaigznes kolapsam, kas notiek reizi miljardos gadu. Tomēr nakts bija skaidra, mākoņi to nebija aizseguši (es vēl labu brīdi pagaidīju, lai par to pārliecinātos). Ceturtā zvaigzne tā arī vairs neparādījās. Tā es tovakar pirmo reizi sastapos ar Herbertu."

Tagad retrospektīvi varu tikai piebilst, ka tā bija pirmā reize, kad šai vietā debesīs vispār vēroju ko neparastu.

2.novērojums. 2015.gada rudenis, iespējams novembris.
Aculiecinieks Vilnis Strods: "Gāju pa ceļu no lielceļa uz mājas pusi, runādams pa mobilo tālruni, kad pacēlu acis un ieraudzīju virs mežā ejošas stigas vairākas (cik atceros - 3) zvaigznes. "Viena no tām gan ir dikti spoža," - paspēju tikai padomāt, kā "spožā zvaigzne" tūdaļ pat izdzisa. Es "zvaigzni" novēroju pavisam maz - kādas 3 līdz 5 sekundes. Vēlāk sapratu, ka man vienkārši bija paveicies, jo, palūkojot debesīs tikai dažas sekundes vēlāk, tur nebūtu nekā ko redzēt. Toreiz arī domāju, kas gan tas varētu būt, jo gaisma bija tik spoža, ka tam vajadzētu būt kaut kam degošam, kas deg un krīt. Tomēr "zvaigzne" bija pilnīgi nekustīga. Iedomājos, ka varbūt esmu redzējis meteoru, kas lidojis un dedzis un tīras sagadīšanās pēc lidojis man tieši virsū, tamdēļ man licies, ka tas nekustējies. Lai gan variants visai mazticams, tomēr toreiz labprāt ļāvos šādam izskaidrojumam."

3.novērojums. 2016.gada pavasaris, iespējams martā.
Liecinieks Vilnis Strods: "Atrados mazliet iesāņis no tās pašas 2.novērojumā minētās meža stigas, kad debesīs (ļoti iespējams, ka tieši tai pat vietā, kur 2.gadījumā) ieraudzīju tādu pat "zvaigzni," kas nodzisa. Šoreiz gan tā nebija tik spoža. Tas notika ap 19:50 pēc ziemas laika, nākamajā nedēlas nogalē pulkstenis jau bija mainīts uz vasaras laiku. Šis gadījums lika man pārdomāt redzēto, atcerējos arī pašu pirmo - seno reizi, kad biju redzējis pazūdam "zvaigzni.""

Tādejādi pirmie spilgtā objekta novērojumi bija gluži nejauši, ko gan vairs nevar teikt par nākamajiem. Sapratis, ka te debesīs rādās kas neparasts, sāku ilgstoši un aktīvi tās novērot. Kā lasīsiet turpmāk, rezultāti neizpalika.

2017.gada novērojumi.

Kaut kad jūnijā-jūlijā. Liecinieks Vilnis Strods: "Pusvienos naktī runāju ar Viktoru [mans paziņa Viktors Birze], stāvēdams uz tiltiņa starp dīķiem un, kā parasts, vēroju debesis. Sarunas laikā manā acu priekšā Dundagas virzienā visai augstu debesīs atkal iekvēlojās tā pati tipiskā "zvaigzne," par ko, protams, pavēstīju savam sarunas partnerim. Viktors atļāvās par manis piesaukto NLO viegli pazoboties, tomēr fakts paliek fakts. "Zvaigzne" uzvedās kā pierasts, pakvēloja dažas sekundes un izdzisa.
Toties tūdaļ pēc tam sākās kaut kāda zooloģiska parāde. Man ļoti zemu pāri galvai pārlidoja 7-8 zosu kāsis. Uzreiz pēc tām parādījās vientuļš sikspārnis, pēc tā pazušanas pāri lidojot steidzās vēl divas zosis, kas bija "nokavējušas" kāsi (patiesi īstas "zosis"! :-D), pēc tām uzreiz atlidoja divi sikspārņi, bet pēc to aizlidošanas es nodomāju, ka nu tikai vēl finālam pietrūkst bebrs no kaimiņa dīķa, kas reizumis ieklīst pie manis un dikti plīkšķiņās pa ūdeni." 

Diemžēl laikus nepierakstīju novērojuma datumu un tagad esmu to aizmirsis. Nav nekādu iespēju atminēties. Šis novērojums vēl vairāk manī raisīja pārliecību, ka darīšana ar ko visai neparastu.

Visu pamatīgi un uz visiem laikiem izmainīja nākamais notikums, bez kura, droši vien, šis raksts nekad nebūtu tapis.

Pavisam tuvu lidojošais NLO - 2017.gada 30.jūlijs. Novērojuma ilgums - ap 2 minūtēm kādas dažas minūtes pēc pusnakts. Patlaban vistuvākais un pamatīgākais. Trīs liecinieki: Vilnis Strods (48), Rebeka Bekmane (14), Anete Strode (14). NLO pielidojis tik tuvu (kādus 150-200 m attālumā), ka uz tā kreisā borta tikusi izšķirta 4 vai 5 uguņu rinda, kas tā kā apstiprina šī lidojošā objekta tehnisko dabu.

Rebeka Bekmane: "Bija ļoti vēla vasaras nakts, un mēs ar draudzeni skatījāmies filmu mazā mājiņā, viņas laukos Dundagā. Un pēkšņi mēs izdzirdējām kā viņas tētis bļauj, ka debesīs kaut kas ir, lai skrienam šurp. Mani tas ļoti ieinteresēja, dēļ tā es vēru durvis vaļā ļoti ātri un lecu ārā. Bet es paklupu un nogāzos uz dibena.
Ignorējot sāpes, es aizkliboju līdz Anetes tētim un skatījos debesīs, sekojot tēta norādītajam pirksta virzienam. Neilgi pēc tā es to pamanīju.
Dīvains objekts slīdēja nevienmērīgi pa zvaigžņoto debesi. Četras spilgtas gaismas, veidojot vieglu izliekumu un izstarojot mazu spožumu, bija manu acu priekšā, bet ļoti, ļoti tālu, debess dziļumos. Pārvietošanās bija nevienmērīga. Tas kādas divas sekundes palido un tad ļoti īsu brīdi apstājas un tad atkal turpina savu ceļu.
Arī mūsu novērošanas brīdis nebija ilgs. Dīvainais objekts ātri pazuda starp egļu galotnēm un izdzisa pavisam."

Anete Strode: "Ap 12:00 naktī es Dundagā virs savas lauku mājas debesīs ieraudzīju dīvainu lidojošu objektu. Tam bija kāda forma, taču skaidri nevarēja saredzēt, jo bija ļoti tumšs. Lēnām tas slīdēja pa debesīm un brīžiem noraustījās, pieļauju domu, ka virmoja gaiss. Aparātam bija vismaz trīs gaismiņas, varbūt pat 4, bet tad 2 ļoti tuvu viena otrai. Izskatījās, ka tas nav nemaz ļoti augstu, tas bija diezgan liels. Minūti pārvietojās, un tad lēnām izdzisa. Es nezinu kādā veidā viņš parādījās, jo ieraudzīju to tikai tad, kad mani tēvs pasauca izbrīnā. Sajūtas bija neomulīgas, jo nevarēju saprast šī objekta mērķi šajā melnajā klusajā naktī."

Lai gan Anetes zīmētais NLO nesakrīt ar Rebekas un Viļņa zīmētajiem pēc spīdīgo lodziņu novietojuma un formas, tači tieši tādu Anete to uzzīmēja. Bez tam tieši viņa apgalvoja, ka uz tumšā nakts fona tomēr esot bijis redzams lidobjekta ķermenis - ar "tādiem kā trijstūriem." Es pats mazliet nožēloju, ka nepalūdzu uzzīmēt Anetei to uzreiz pēc notikuma (zīmējums tika uzzīmēts tikai oktobrī), jo man ir aizdomas, ka rezultāts tad būtu citāds.

Vilnis Strods: "Jau labu laiku ik pa brīdim virs lauku mājas Dundagas pusē vēroju dīvainas uzliesmojošas ugunis, kuras gan līdz šim bija nekustīgas. Tādēļ, kad Nevejas ciema pusē dažas minūtes pēs pusnakts atkal debesīs iededzās spoža "zvaigzne," uzlūkoju to visai mierīgi, jo biju jau sācis ar tām aprast. Tomēr šoreiz, man par visai lielu izbrīnu, spožā "zvaigzne" sāka visai sparīgi pārvietoties mūsu mājas virzienā.
Tūdaļ pat kliedzu meitenēm - Anetei un Rebekai, kas dzīvojās pa savu namiņu pagalmā, lai žigli skrien šurpu, jo "pie mums lido NLO!" Meitenes vēl kaut kā vilcinājās un es kliedzu, ka nekādi joki nav un "NLO jau jūs negaidīs!" Tā nu abas leca laukā no namiņa, liekas, Rebeka pat "nobrauca" uz dibena pa nelielajām kāpnītēm. Tomēr klāt nu viņas bija, un tā nu mēs patiesā izbrīnā blenzām uz spožo objektu.
Tikām tas no Nevejas puses bija pietuvojies tik tuvu, ka no vienas spožas uguns nu bija redzama rinda uguņu uz tā kreisā borta. Lidobjekts kustējās taisnā virzienā, tomēr tad ātrāk, tad lēnāk - tā kā "raustījās," vienubrīd veica tādu kā "āķi" uz leju. Prasīju meitenēm, vai viņas arī ko tādu redz, un tās apstiprināja.

Nu objekts bija jau virs mežiņa aiz mūsu mājas, domāju - tie varētu būt kādi 150 m, lai gan tumsā visai grūti ir pareizi novērtēt attālumus. Brīdi lidaparātu aizsedza mājas čukurs, un es sevi pieķēru pie domas, ka man tas viss tikai rādās un mājas otrā pusē NLO nemaz neparādīsies. Tomēr nē - tas spītīgi turpināja lidot virs mūsu meža arī mājas kreisajā pusē. Brīdi domāju, ka tas pazudīs aiz egļu koku galotnēm, tomēr tā vietā tas lēni sāka mazināt gaismu, līdz beidzot izzuda tumsā pavisam un vairs nebija redzams.

Vienu brīdi man likās, ka gaismas uz borta bija lodziņi, pie tam četrstūraini, kas atvērās no spoži apgaismota salona. Gaisma tiešām bija ļoti spoža."

Interesanti, ka tai pašā 30.jūlijā, svētdienā, kā parasts braucot uz Rīgu, nobraucām uz Nevejas ciemu fermā pēc piena. Fermā strādā vietējie zemnieki. Nolēmām uzprasīt, vai ko tādu nav redzējuši arī viņi. Mums par lielu pārsteigumu fermas saimniece Santa uzreiz saka: "Jā, jā. Divas reizes te tāds lidoja. Man no viņa dikti bail!" Sarunā noskaidrojām, ka šie neparastu lidobjektu redzējuši divreiz:  vienreiz viņa pati, bet otru reizi vietējais bērnu bariņš.

Santa Pētersone, zemnieku saimniecības "Auri" īpašniece, stāsta par savu NLO novērojumu: "Tas bija labi sen. Kādi 7, 8 gadi atpakaļ. Divas reizes - to vienu reizi man bērni stāstīja. Bet to vienu es pati. Tas noteikti bija tumsā, bet ziemā. Nemaz neatceros rīts vai vakars bija. Viņš nāca no Ventspils puses. Pamanījās tādēļ, ka tāds neraksturīgs. Satelīti, lidmašīnas... tās jau ir atšķiramas. Ātri lidoja, lēnām slīd, tad pēkšņi paliek ātrāk, tad atkal ir trajektorijas maiņa... Tā kā zemāk palaižās. Varbūt tad lēnāk, tad atkal uz priekšu. Manējais arī pazuda, tad skatos, skatos un pēkšņi viņš vairs nav un viss. Izdzisa diezgan ātri. Skaņa nebija vispār. Kad tu viņu redzi, tad ir tāda iekšējā sajūta, ka kaut kas nav pareizi. Nepatīkama sajūta, katrā ziņā... Formu pateikt nevaru, jo viņš [bija] pārāk tālu. Redzama tikai gaismiņa." (pēc Santas vārdiem novērojumu vēlāk pierakstījis Vilnis Strods, 2017.gada 3.septembrī, svētdienā)

2017.gada nakts no 10.uz 11.augustu.
Novērotājs Vilnis Strods:  "12:02 objekts iemirdzējās pa labi virs meža, izdzisa un pēc dažām sekundēm iedegās un atkal uzreiz izdzisa. Katrs novērojums ilga ne vairāk par 3-4 sekundēm. 12:08 tas atkal iedegās un uzreiz izdzisa, šoreiz tas bija pārvietojies stipri pa kreisi uz Ventspils pusi. Vairāk tonakt neko nenovēroju."

"Zibeņu nakts" no 24. uz 25.augustu. Liecinieki: Nellija un Arturs Garšteini, Vilnis Strods.

Stāsta aculiecinieki Nellija un Arturs (privāti praktizējošs zobārsts): "Augusta beigās bijām pie sava kolēģa Viļņa Stroda viņa lauku mājās "Ventnieki." Vakaru pavadījām pie ugunskura, zem klajām debesīm. Sarunājoties vērojām debesu jumu. Ap 23:30, skatoties uz ziemeļiem no mūsu atrašanās vietas, tālu debesīs parādījās taisnstūrains objekts, kas kustējās pa nelineāru trajektoriju un beigās pazuda. Novērojot to, likās, ka tas mirgo. Laiku vēlāk novēroju apaļu objektu, kas kustējās pa nelineāru trajektoriju un pēkšņi izzuda.
Ap 1:00 tajā pašā ziemeļu pusē tuvējo krūmu galotnēs pēkšņi uzplaiksnīja apaļa, spilgta gaisma (līdzīgi kā no signālpistoles). Uzplaiksnījums ilga ~ 5 sekundēm. To nepavadīja nekādi trokšņi vai kādas citas fizikālas parādības.
Vēlāk (pēc minūtēm 10) parādījās tāds pats uzplaiksnījums ~ 50 m no mums, arī ilga 5 sekundes. Trešais uzplaiksnījums bija tikpat ilgi, taču jau tālāk no mums."

Stāsta aculiecinieks Vilnis Strods: "Herberts šoreiz uzradās agri - jau 21:55, kad viesi tikko bija ieradušies, tas iekvēlojās pirmo reizi virs meža aiz vecā dīķa jūras pusē. Pēc tam trijas reizes novērojām kā kāds objekts no dažādām vietām izšauj tādu kā "raķeti." Šīs "raķetes" trajektorija bija izliekta, visai īsa un ļoti spoža. Izšauta, tā tūdaļ nodzisa. Īstenībā jau gan līdzības ar raķetēm gandrīz jau nemaz nebija - esmu tādas lietas redzējis krievu armijā. Tomēr nekā līdzīga nekad neesmu redzējis, un citu "parādību" kategorijā nemaz nevaru to ierūmēt.
Pēcāk zem Lielajiem Greizajiem ratiem Ventspils virzienā devās kāds neparasts iegarens objekts bez signālugunīm. Visbeidzot Ventspils pusē iedegās un nodzisa spoža "zvaigzne" - klasika.
Tādas "līkās raķetes" tika novērotas tikai tonakt, nekad pēcāk neko līdzīgu neesam manījuši. Kad pēc kāda laika Artūram darbā pārjautāju, ko tad viņš domā par to, kas man laukos debesīs rādās, Artūrs atteica īsi: "Jā, kaut kas dīvains tev tur notiek!""

Nākamās dienas vakarā 26.augustā (piektdienā) biju pēc piena fermā pie Santas, kurai nolēmu pajautāt par otro NLO novērojumu, ko redzējuši viņas bērni. Ļoti interesants stāsts, kad vesels bērnu bariņš (ap 10 kopskaitā) kādas vismaz 10 minūtes vērojuši karājamies lidojošu diskveida objektu virs tuvējām "Jušu" mājām. Gadījums gluži vai Holivudisks - par to būtu jāsavāc informācija.

Nav fiksēts datums. Aculiecinieks Vilnis Strods: "Nepiefiksēju laiku, kaut kad septembra sākumā. Herberts (es tā to esmu iesaucis) iekvēlojās tieši virs galvas. Novērojums ilga dažas sekundes. Pēc kādām 20 minūtēm vēlreiz to pamanīju jau degam virs meža līča pusē - pavisam maz, kādas 2-3 sekundes.

30.09.2017. pl. 21:20 - avokado formas NLO. Liecinieki: Raimonds Jākobsons, Vilnis Strods. Objekts parādījās no Nevejas uz Dundagas pusi, visai tālu un pārvietojās pāri mežam un kā parasti - lēnām izdzisa. Novērojuma laiks - līdz 1 min.

Stāsta aculiecinieks AS "Ventbunkers" darbinieks Raimonds Jākobsons: "Es R.J. vasarā strādājot Nevejā "Ventnieku" mājās, vakarā sēžot pie ugunskura tūmšajās debesīs saskatīju spožas gaismiņas, kuras pārvietojās trīstūrim līdzīgā figūrā. Mājas saimnieks arī redzēja šīs gaismiņas."

Stāsta aculiecinieks Vilnis Strods: "Neko daudz gan šoreiz necerējām ieraudzīt. Raimondam vairākkārt biju stāstījis par šejienes "lidoņiem," bet labāk jau vienreiz redzēt nekā desmit reizes dzirdēt. Tovakar Raimonds bija ieradies pēc naktsmaiņas un grasījās visai agri doties pie miera. Iedzērām dīķmalā aliņu un pēkšņi debesīs Nevejas pusē pamanīju spožu uguni lidojam mums garām, par ko arī uzsaucu Raimondam.

Šoreiz NLO bija krietni tālāk nekā savā slavenajā lidojumā 30.jūlija pusnaktī - varbūt kādus 250 m vai pat vairāk. Mēs ar Raimondu paskrējām tam pārdesmit metru tuvāk, bet Herberts šoreiz no mums turējās pa gabalu. Tomēr vēlāk Raimonds, kuram, atšķirībā no manis, ir laba redze, man teica, ka saskatījis objekta formu - tas bijis kā avokado, un uz ātru roku uzšņāpa man to uz papīra lapas stūra."

Lidojums šķērsām pāri debesīm. Šoreiz vērojām debesis trijatā - es, Laura un Mārtiņš.

Aculiecinieki Laura Dudareva, Baložu skolas skolotāja, un Mārtiņš Taurītis, Valsts arhīva darbinieks: "Nakts no 20. uz 21.oktobri, plkst. 00:38. Trīs balti un spilgti uzplaiksnījumi pēc kārtas, tuvā distancē viens no otra. Virziens - no Z uz ZA.
21.oktobra vakars, laiks 19:35. Virzienā no D uz Z lidoja spožs objekts, kas bija saskatāms arī pēc spožā starojuma izslēgšanas. Starojumu varēja novērot apmēram sekundi, bet pašu objektu, kas turpināja vienmērīgi lidot pēc kursa, apmēram 7-9 sekundes, līdz tas pazuda no redzes loka. Mēs domājam, ka tā varētu būt kāda lidmašīna vai satelīts."

Aculiecinieks Vilnis Strods: "Šoreiz vērot manus "cipīšus" bija atbraukuši Laura un Mārtiņš. Laura bija noskaņota īpaši entuziastiski - sita plaukstiņas un sauca, ka viņai noteikti jāredz tos "lodziņus," ar to domādama 30.jūlija nakts tuvo lidojumu. Tā nu viņi abi īsi pēc pusnakts paši pamanīja trīs uzliesmojumus Ventspils pusē, kas ir tipiska uzvedība mūsu "lidonim." Tovakar tas arī bija viss, bet nākamajā vakarā, tai pašā 21.oktobrī pašā debesjuma vidū iekvēlojās mūsu lūkotais "objekts," kas, gaiši mirdzēdams lidoja visai ilgi - manuprāt vairāk par 10 sekundēm. Tad viņš lēni, kā parasti, izdzisa un bija visai vāji redzams, ka vēl ilgāku brīdi lidoja tikai atstarotās gaismas apmirdzēts.
Mani kompanjoni vairāk likās ietekmēti no ieriekš redzētajiem trim uzliesmojumiem, kurus patiesi atzina par "neparastiem." Toties spožā objekta lidojumu šķērsām debesīm viņi novērtēja kā "pavadoni vai lidmašīnu," kam gan es nevaru piekrist, jo tā uzvedība bija tipiska mūsu "NLO. Maniem kompanjoniem bija stipri laimējies, jo, manuprēt, viņi redzēja īstu Herberta lidojumu. Es pats tādu redzēju tikai 3.reizi."

Patlaban siltā sezona beigusies, vasaras mītni neapmeklējam un līdz ar to arī jaunu novērojumu nav. Tomēr, atceroties visus "par" un "pret," prātā nāk arī citi neparasti notikumi, kas gadījušies "Ventnieku" mājās: neliela vecās saimnieces Annas Zēgneres spokošanās, zaļa spīdoša apļa parādīšanās naktī uz lielās istabas griestiem otrajā stāvā, kas sabiedēja viesos atbraukušu puiku, un visērmīgākā epizode - zibsnīga olas formas objekta iekāršanās virs piemājas meža.

Olas formas objekts virs piemājas meža. Anete jau iepriekš bija man stāstījusi par šo gadījumu, taču toreiz es nepievērsu tam uzmanību, un tikai tagad, kad bija jau tik daudz neparastu novērojumu, es atcerējos par to..

Tādēļ lūdzu Anetei pastāstīt vēlreiz. Īsumā Anete pavēstīja, ka viņas abas ar to pašu draudzeni Rebeku bija dzīvojušās bērnu namiņā. Bija jau visai vēls, tumša nakts,kad ārā sāka kas zibsnīt. Pirmajā brīdī viņa nospriedusi, ka tētis [t.i. - es] vai kāds cits laukā kaut ko fotografē ar zibspuldzi. Tomēr, palūkojusies pa mazo rūtaino mājas lodziņu, pamanījusi, ka cilvēku ārā nav, bet virs piemājas mežiņa, vai pat uz robežas ar pagalmu, gaisā nekustīgi iekāries kāds olas formas objekts ar visai spilgtām gaismām. Objekts bijis sadalīts divos tādos kā sektoros. Teikusi par "olu" Rebekai, taču tā sabijusies un palīdusi zem segas. Anete vairākkārt (2-3 reizes) palūkojusies pa logu, bet "ola" vēl joprojām kārājās. Tad arī Anete (tomēr bez īpašām bailēm) palīda zem segas, kas, kā zināms ir labākā aizsardzības metode no visādiem briesmoņiem.

Analīze. Savācies visai krietns novērojumu skaits un iespējams izdarīt dažus secinājumus.

Novērojumu skaits. Kā redzams no augstāk uzskaitītā, objekta novērojumu skaits mērāms desmitos. Absolūti lielākā daļa saistīta ar objekta iemirdzēšanos, karājoties gaisā uz vietas. Tikai četros gadījumos objekts ir ticis redzēts lidojam, trīs reizes Herberta lidošana novērota no "Ventnieku" mājām, bet vienu reizi Santa Pētersone no Nevejas ciema.

Novērojumu laiks. Lidojošie objekti tiek manīti tikai līdz ar tumsas iestāšanos, lai gan ir šādas tādas liecības no vietējiem iedzīvotājiem par lidošanu vēl gaišā vasaras vakarā un pat dienā. Ja vasarā objektu parasti novērojām uzreiz pēc pusnakts, tad gadam griežoties uz rudens pusi, to varēja redzēt aizvien agrāk - patlaban agrākais novērojums ir 30.09.2017, kad avokado formas NLO bija klāt jau 21:20.
Tomēr nevaram apgalvot, ka tas lido tikai tumsā, jo paliek šaubas par to, ka gaišajā diennakts laikā mēs to vienkārši nepamanām, jo gaismā, pretēji lidojumiem tumsā, to nenodod spilgtā gaisma.
Tomēr, ja tas lido tikai tumsā, tad notiekošais liek domāt par tādu kā objekta "slēpšanos" tumsas aizsegā, un nekādi nav skaidra tāda motivācija.

Metereoloģiskais novērojumu laiks. Herberts redzēts tikai skaidrā laikā. Liekas, nevaram atcerēties nevienu novērojumu, kas būtu noticis mākoņainā, pat visai nedaudz, laikā. Tomēr par to atkal nevaram būt droši, jo iespējams, ka mākoņainā laikā lidojumi notiek virs mākoņiem.

Novērojumu ilgums. Uzplaiksnījumi ilgst tikai dažas sekundes, tādēļ aktīvi jāgroza galva uz visām pusēm, lai pamanītu tos. Gadās, kad objektu pamanām tikai izdzišanas brīdī, bet ne reizi  nav gadījies redzēt to iedegšanās brīdī.

Objekta forma. Interesanti, ka novērojumu laikā ir fiksētas divas dažādas objektu formas - kantaina un olas/avokado formas. Par ola/avokado izskatu liecina divi novērojumu gadījumi (2016.gada Anetes un 30.09.2017. Raimonda aprakstītie).

Otra forma saistīta ar kaut ko tādu, kam kreisajā bortā ir 4 vai vairāk izstiepti un nedaudz kantaini lodziņi (tādus apraksta Rebeka un Vilnis no 30.97.2017.). Interesanti, ka man (Vilnis Strods) vienbrīd likās, ka lodziņi vairs nav taisni rindā, bet izkārtoti pa aploci (lodziņu rinda nedaudz ieliekta). Ar izbrīnu konstatēju, ka tā licies arī Rebekai, kuras iesūtītajā zīmējumā arī lodziņus bija iezīmējusi pa aploci. Tas liek mums izvirzīt pavisam neparastu pieņēmumu, ka lidojošais objekts varētu būt bijis diskveida - lodziņi bija redzami taisnā līnijā tad, kad atradās pavērsti taisni pret novērotājiem (Vilni un Rebeku), bet lodziņu līnija uzreiz izliecās, kas diskveida objekts sasvērās.
Nekādi nevaram apstiprināt Anetes ieraudzīto tai pašā lidojumā, jo Anetes zīmējums stipri atšķiras no tā, ko redzējām mēs.

Spilgtā gaisma. Tāda nāk no objekta katru novērojuma reizi. 30.07.2017 lidojumā, kad tika novērots lidojošs objekts ar spožu lodziņu rindu, šie lodziņi bija ļoti spilgti apgaismoti it kā iekšā būtu spoži apgaismots salons. Tā nebija pat dienas gaisma - tik jaudīgi spilgtas gaismas mēs esam sākuši pazīt tikai līdz ar LED lampiņu ienākšanu mūsu dzīvē. Gan Vilnim, gan Rebekai gaisma likusies viegli dzeltena. Nekad nav ticis novērots, ka no Herberta nāktu tāda gaisma, kas apgaismotu ārējo telpu - ne ārpusē izvietotu prožektoru, nedz arī kaut kādu prožektoru kūļu, kas "taustītu" zemi.
Visai neparasti novērot lidojošajam objektam tik lielu enerģijas netaupīšanu, jo parasti gaisa kuģos novērojam tieši pretējo (atcerieties vājo lidmašīnu salonu apgaismojumu lidojumu laikā).

Pats interesantākais - kas tas ir? Mums, protams, nav atbildes uz šo jautājumu. Ceram, ka pagaidām...

1. Herberts ir cilvēku aparāts. Tad jau labi, mūsu materiālistiskais pasaules uzskats paliks nesatricināts.
Pilnīgi droši, ka mūsu redzētie un aprakstītie objekti nav ne lidmašīnas, nedz arī helikopteri. Tomēr nevar izslēgt, ka tie var būt droni. Visdrīzāk jau mēs nezinām, kādi tieši aparāti ir militāristu rīcībā. Norādītais ģeogrāfiskais apgabals, iespējams, ir interesants militārajām struktūrām, kas, iespējams, īpaši jau pēc Latvijas iestāšanās NATO 2004.gadā, veic šeit kādu izlūkošanu vai krastu apsardzi. Tas arī izskaidrotu NLO pārvietošanās īpatnības - saraustītu taisnvirziena kustību un "āķi" uz leju, jo tehniski dronam tādas kustības ir iespējamas.
Tomēr mulsina, ka objekts "peld" pa gaisu pilnīgā klusumā. Pie tam mulsina arī tas, ka 30.jūlija naktī novērotais lidojošais objekts bija vismaz kādus 5-6 m garš. Nu ir jau dzirdēts arī par tādiem droniem, tomēr tādi var piederēt tikai ļoti nopietnai organizācijai, jo no vecmāmiņas pensijas šim sakrāt nevar.

2. Herberts nav cilvēku izcelsmes objekts. Nu piedodiet, šīs versijas gadījumā ir iespējams viss... Tomēr palūkosim uz to mierīgi....
Par tādu iespēju varētu liecināt spilgtā objekta gaisma, tā pārvietošanās pilnīgā klusumā, un arī tas, ka novērošanas brīdī pārņem pilnīga notiekošā pretdabiskuma sajūta.
Par gaismu - cilvēku lidaparātos enerģija tiek taupīta. Spožās gaismas liek atcerēties slavenā ufologa Žaka Valles apgalvojumu: "NLO raksturo ārkārtīgi liela elektromagnētiskā enerģija nelielā telpas apjomā."
Par klusumu - ir redzēti lidojam pavisam mazi droni, un tie rada visai stipru dūkoņu, tā pilnīgi attaisnojot savu nosaukumu (Drohne - "sirsenis," vācu val.). Šis visai lielais aparāts siltajā vasaras naktī, kad skaņas izplatās tālu, neizdeva ne skaņas.

3. Viltojums, kļūda, pārpratums. Protams, skeptiķi izvirzīs arī iespēju, kas viss šeit rakstītais ir izdomāts, safabricēts vai vienkārši mēs esam kaut kādi muļķi. Jau iepriekš pasaku priekšā vēl dažas frāzes: "Ko jūs pīpējat, iedodiet arī man!" vai arī "Raksts uzskribelēts, lai vairotu Aliens.lv popularitāti."
Tādā gadījumā, lasot šo materiālu, Jūs esat velti izšķērdējuši savu dārgo laiku.

Saistība ar Irbenes radioteleskopu. Tas atrodas 26 km taisnā līnijā uz Ventspils pusi, tieši no tās puses novēroti 3 zemākie Herberta lidojumi. Tomēr astronomi apgalvo, ka turienieši nenodarbojas ar kādu tehnisku aparātu palaišanu, jo viņus interesē tikai signālu saņemšana no kosmosa. Tomēr aizdomas par netiešu saistību ar šo Latvijas unikālo objektu mums paliek, jo, pat, ja paši irbenieši nav pie vainas, tad varbūt kāds cits par viņiem izrāda pastiprinātu interesi (nezinām vai tas ir jautājuma vai apgalvojuma teikums!).

Es, Vilnis Strods, visa Aliens.lv vārdā pateicos visiem rakstā minētajiem cilvēkiem par atbalstu un rezultatīvo sadarbību šī ārkārtīgi neparastā raksta tapšanā. Paldies!!!