Nogrimušās celtnes
Nogrimušas būves visā pasaulē.
Viscaur pa pasauli dažādos dziļumos tiek atrastas aizvēsturisku celtņu paliekas. Šādu atradumu jebšu ziņu par šādiem atradumiem kļuvis tik daudz, ka pat akadēmiskajiem vēsturniekiem kļuvis skaidrs, ka uz silti iesēdēta krēsla būs "jāpabīdās" un neskaitāmie nostāsti par senatnē nogrimušajām zemēm būs jāiekļauj vēstures grāmatās. Tā nu Mazais Zaļais nolēma apkopot vienuviet visu to, ko izdevies sagrābināt par šo tematu.
Daļa no šeit minētajiem objektiem nogrimuši nesen un pamazēm, un atrodas nelielā dziļumā. Turpretī citi, un tie ir tie interesantākie, atrodas jau lielā dziļumā. Visdziļākie objekti, iespējams, uzieti netāli no Peru krasta - veselu 2 km dziļumā!
Vecā pasaule. Atlantijas okeāna Vecās pasaules piekrastē grimušās būves būtu saistāmas ar Platona atstāstīto Atlantīdas leģendu.
Aigara.
Ampēra kalna bruģējums. Zemūdens kalns Atlantijas okeānā netālu no Azoru salām.
Atlantīda. Mītiska grimusi valsts Atlantijas okeānā.
Azoru salu grimušās būves.
Baijas. Vidusjūrā pie Neapoles.
Boura.
Danviča. Anglijas piekraste.
Haterasa raga siena. Atlantijas okeānā pie Haterasa raga desmitiem jūdžu gara siena.
Helīke.
Herakleona.
Isas pilsēta. Minēta bretoņu teikā. Tā atradusies diezgan tuvu pie Francijas krasta. Tās nogrimšanā bijusi vainojama valdnieka Gradlona meita Dahuta, kas, kopā ar savu mīļāko žūpodama, nozagusi atslēgu un atvērusi pilsētas slūžas, lai redzētu, kas notiks. Iepriekš brīdināts, Gradlons spējis sasniegt augstāku vietu, auļodams pa priekšu kāpjošajiem ūdeņiem.
Kanāriju salu nogrimušās būves.
Kekova. Turcijas piekraste.
Marokas siena. To uzgājis kāds nirējs, medīdams zivi. Tā ir 14 km gara.
Menouthifa.
Paulopetra.
Reivenseroda. Anglijas piekraste.
Spānijas piekraste. 1973.gada 25.jūlijā amerikāņu zemūdene militāro manevru laikā pie Spānijas krastiem nejauši esot atklājusi nogrimušas pilsētas drupas. Par atradumu tūlīt ziņots augstākajām amatpersonām, taču ASV prezidenta Ričarda Niksona administrācija šo ziņu noslēpa. Tikai tagad sākušas noskaidroties dažas pētījumu nianses.
Zinātnieks Džeimss Horviks laidis klajā grāmatu "Misija "Atlantīda": ko zina jūrnieki par pazudušo kontinentu," kurā apraksta šo operāciju. Horviks rakstīto pamato ar atslepenotiem oficiāliem dokumentiem un intervijām ar zemūdenes bijušajiem jūrniekiem.
Atbilstoši jūrnieku stāstītajam, drupas atradās 1600 m dziļumā, aizņemot milzu platību - aptuveni 50 km2. Kopš tā laika ASV jūras spēku kuģi veikuši vismaz 4 ekspedīcijas šajā apvidū. Pēdējā ekspedīcija notikusi 1997.gadā. Horviks apgalvo, ka ar robotu palīdzību iegūti senākās kultūras priekšmeti, tomēr plašākai sabiedrībai tie neesot parādīti.
Tonisa.
Zaļā Raga salu piekraste. Nogrimušu būvju atliekas var redzēt pie Boavistas salas.
Āfrika.
Rapta. Nogrimusi pilsēta pie Tanzānijas krastiem.
Vidusjūras reģions.
Atlitjamas apmetne. Izraēlas ziemeļu piekrastē.
Paulopetra. Senākā zināmā nogrimusī pilsēta, Peloponēsas dienvidu piekraste.
Baijas. Sava veida senā Lasvegasa Itālijas rietumu piekrastē zem ūdens.
Efūza. Sicīlijas jūras šaurums.
Lielā Lepta. Romiešu pilsēta, kas atrodas Lībijas piekrastē zem ūdens.
Hanibāla nometnes. Nometnes, kuras Hannibals izmantoja, gatavodamies iebrukt Romā, guļ zem seklā ūdens Spānijas austrumu piekrastē.
Helīkes pilsēta nogrimusi zemestrīces laikā Korintas līcī, bet palikusi redzama dzelmē simtiem gadu. Uz Grieķiju no Romas ieradušies simtiem tūristu, kas laivās peldējuši tai pāri un apbrīnojuši dzidrajā ūdenī redzamās drupas, it īpaši Zeva statuju, kas bijusi skaidri saskatāma dzelmē. Mūsdienās to meklē atkal, taču pagaidām tā paliek apslēpta zem sanesām.
Marseļas zemūdens būves. Franču nirējs Žaks Maijols Vidusjūrā, tieši 5 jūdzes uz dienvidiem no Marseļas, 60–120 pēdu dziļumā pētījis senas raktuves ar izdedžiem, vertikālām šahtām un karjeriem.
Mēlas salas pilsēta. Atrodas nogrimusi Egejas jūrā pie Mēlas salas. Gandrīz 400 pēdu dziļumā atklāja drupas un ceļus, kas veda vēl tālāk dziļumā.
Kanopa. Nogrimusi pilsēta Ēģiptes piekrastē.
Tīra. Santorīnas salas pilsēta.
Kusto ceļš. Franču okeanogrāfs Ž.Ī.Kusto stāsta, ka uzgājis bruģētu ceļu, kas no okeāna vedis tālu iekšā Vidusjūrā, peldējis gar to, pētīdams tā virsmu, taču otrreiz nav atradis.
Kekovas un Simenes drupas. Kekovas salas apkārtnē (Mazāzijas piekraste) piekrastes dzidrajos ūdeņos kopš postošas zemestrīces II gs. meklējamas antīko pilsētu Kekovas un Simenes drupas, kuras ūdenī labi redzamas arī no kuģīša klāja.
Dēlas salas apmetne. Grieķija, Kiklādu salas.
Nogrimušās būves Āzijā.
Pilsēta pie Baku. Azerbaidžānā nogrimusī pilsēta atrodas Baku jomā, un no tās zemūdens sienām izcelti mūrēti bloki ar dzīvnieku attēliem un uzrakstiem.
Pilsēta pie Mahabalipuramas Indijā Madrasas pavalstī tagad tiek pētīta.
Dvaraka. Indijā.
Fusī ezera nogrimusī pilsēta. Ķīna.
Okeānija un Austrālija.
Babeldaobas salas drupas.
Jonaguni komplekss Japānā.
Haijoti.
Lemūrija.
Mu.
Ziemeļmerika.
Roka ezera piramīdas.
Centrālamerika.
Bahamu salu grimušās būves.
Belīzas dambji. Piekrastē var manīt dambjus un ceļus, kas izzūd jūrā, kur tiem vairs nevar izsekot.
Bermudu salas. Pie to krastiem redzamas senas būves zem ūdens, tācu laikam neviens nopietni nav pētījis.
Kosumelas salas būves. Meksikā, zem ūdens. Domājams, maiju izcelsmes.
Kubas piekrastes nogrimušās būves.
Portrojāla. Zemestrīces rezultātā nogrimusi pirātu pilsēta Jamaikā.
Puertorikas kāpnes. Franču zemūdenes „Arhimēds” nirēji ziemeļos no Puertoikas, Androsas kontinentālā šelfa stāvajā nogāzē, atrada iecirstu kāpņu posmu. Lielā dziļumā.
Venecuēlas siena. Zemūdens izklaušināšana Venecuēlas piekrastē uzrādīja 100 jūdžu garu sienu. Ģeologi to uzskata par dabas veidojumu, jo tā esot par lielu, lai to radītu cilvēks.
Dienvidamerika.
Peru piekrastes nogrimusī pilsēta.
Titikakas ezera nogrimušās būves.
-----------------------------
Okeānija.
Būves pie Japānas salām. Tur jūras dibenā konstatēts vesels lērums celtņu, kas stiepjas no Korejas jūras līdz pat Taivānai.
Apmēram 6 jūdzes uz DR no Akas salas (Rjukju arhipelāgā) nirējs Micutoši Taniguči uzgāja akmeņu apļus un taisnstūra struktūras. Tuvāk par to lasiet esejā Akmens apļi pasaulē Japānas sadaļā.
30 jūdzes uz rieteņiem no Japānas piekrastes Korejas jūrā pie Okinosimas salas (neapdzīvota sala) vietējais zvejnieks un nirējs Šun-Ičiro Morijama 1998.gada sākumā paziņoja, ka redzējis jūras dibenā "gigantiskas kolonnas." Par to uzzināja Tošihara Arizumi, TV režisors no rietumu Japānas. Viņš savāca akvalangistu-fotogrāfu grupu un devās uz norādīto vietu.
Pārvarot visai stipras straumes un sliktas redzamības apstākļos nirēji, ieskaitot pašu Morijamu, nolaidās jūras dibenā un bija patīkami pārsteigti, kad viss teiktais izrādījās taisnība. Tika uzieti veseli 8 īsti torņi (pat ne kolonnas!) 110 pēdu dziļumā. Katra torņa augstums sasniedz 90 pēdas, un tātad to virsotnes atrodas tikai 20 pēdas zem jūras līmeņa. Torņu diametrs variē no 31-36 pēdām. Apkārt vienam no torņiem vijās spirālveida kāpnes. Vairāki visai bīstamu iegremdēšanos laikā tika veikti rūpīgi mērījumi - pakāpienu platums bija 12-15 collas, bet garums - 3-4 pēdas.
Kā pierādījums par celtņu realitāti tika nofilmēts videomateriāls, tas tika demonstrēts Japānas televīzijā 1998.gada aprīlī. Konservatīvā zinātne par atklājumu nekādu interesi nav izrādījusi.
Pie Aguni salas DR piekrastes (30 jūdzes uz ziemeļiem no jau minētās Akas salas, 19 jūdzes uz rietumiem no Okinavas un 220 jūdzes uz ZA no Jonaguni) tika uzietas akmens akas.
Nirēji tika redzējuši akmens sienas un bruģētas ielas 30-90 pēdu dziļumā mazāk nekā pusjūdzes attālumā no pašas Okinavas - apmēram 18 jūdzes uz ziemeļiem no Noras - Čatanas kūrorta rajonā.
Pēc neapstiprinātas informacijas 2000.gada vasarā pie Okinavas salas ūdenslīdēji atrada 8 labi saglabājušos pilsētas fragmentus, kas pletās ap 530 kvkm platībā. Esot uzieti gari bulvāri, grandiozas kapnes, labi apstrādati un savienoti lieli akmens bloki. (iespējams, tas pats iepriekšējais)
Tā paša 2000.gada septembrī 300 jūdžu attālumā uz dienvidiem no Okinavas salas apmēram 30,48 m dziļumā atrada vēl vienu piramīdas veida būvi - tas malas garums ap 12 m. Ap to plašas pastaigu alejas un piloni.
Tādējādi, pēdējā laikā nogrimušo Klusā okeāna zemju tēma ir aktualizēta, neskatoties uz klasiskās zinātnes nepatiku. Gaidīsim jaunumus!
Taivānas salas apkaime. Ap 1982.gadu taivāniešu nirējs Stīvens Ši izpētīja divas zemūdens akmens sienas 15 pēdu augstumā pie Tīģera Akas (Hu-czin) salas. Sienas stiepjoties ap 2000 pēdu tālu un ir savstarpēji perpendikulāras un ir precīzi orientētas pēc debesu pusēm - iet Z-D un A-R virzienos.
Peskadoru salās pie Pen-Hu arhipelāga starp Don-jui un Ši-jui salām 40 jūdzes uz rieteņiem no Taivānas pamanītas zemūdens pilsētas drupas ar akmens sienām un bruģētām ielām.
2002.gada augustā profesors Miņ Tjaņs (Sun Jatsena vārdā nosauktā Valsts universitātes jūras inženierijas nodaļa) pie Kaosjungas pilsētas Taivānā zem ūdens atklāja 30 pēdu garu un 4 pēdu augstu akmens sienu 60 pēdu dziļumā.
Peru piekraste. Par visdziļāk pasaulē nogrimušajām būvēm lasiet esejā Zemūdens būves Peru piekrastē.
Pilsēta Ekvadoras piekrastē. Pazīstams amerikāņu ceļotājs Harolds T.Vilkinss iepazinās ar kādu asjendas īpašnieku Munjosu. Viņam piederošā asjenda atradās pie apdzīvotas vietas Esmeraldas netālu no Gvadajakilas Ekvadorā klusā okeāna piekrastē. Tur zem ūdens pavisam tuvu krastam atrodas kāda nogrimusi pilsēta, no kuras nirēji izcēla dažādas lietas – piemēram, statuetes. Daži no priekšmetiem bijuši klāti ar tādiem hieroglifiem, kā vienīgais uzraksts, kuru zem ūdens nofotografēja pētniecības kuģis „Antons Bruns” zem ūdens Peru piekrastē.
Vilkinsam izdevās tos aplūkot: „Šīs nezināmās tautas artefakti, kuras pilsēta guļ jūras dzīlēs Ekvadoras piekrastē, ir visai neparasti. Bez izsmalcinātiem obsidiāna spoguļiem, pulētiem kā lēcas, kas liecina par zināšanām optikā, ir arī dīvainas garenas prizmas, kuru skaldnēs iegravēti dzīvnieki, simboli vai hieroglifi. Tās varētu kalpot tiem pašiem mērķiem, kādiem kalpo ķīniešu mandarīnu personīgie zīmogi, ar kuriem tie sasaistīja dokumentus, kam bez tādas zīmes nebija juridiska spēka... Cilvēks ar bagātu fantāziju varētu nodomāt, ka neparastie seno kultūru priekšmeti, kas tikuši uzieti nomaļos vai bīstamos šī kontinenta reģionos, - paliekas no kādas paleolītiskas vai Pirmsplūdu ēras pasaules vēsturē.”
Konservatīvie arheologi šos artefaktus nodēvēja par viltojumiem, jo tie tika universitātes speciālistu uzieti, neievērojot zinātniskas formalitātes.
Dzemonas kultūras liecības Ekvadoras Valdīvijā tika uzietas tikai 20 gadus pēc tam kā Vikinss iepazinās ar Munjosa kolekciju.
Atradumi.
Statuetes. Uz tām nesaprotami hieroglifiski uzraksti. Vilkinss liecina, ka statuju sejas ir bijušas tipiski japāniskas.
Obsidiāna lēcas. Ļoti labi pulētas.
Obsidiāna reflektori. Ļoti labi pulēti.
Nanmadolas pilsēta. Tā daļēji atrodas zem ūdens. Bez tam tās apkārtnē zem ūdens atrodas daudz un dažādi cilvēka roku veidoti objekti.
Nogrimusi ala pie Fidži.
Atrašanās vieta. 20 pēdu dziļumā zem ūdens, pie Fidži salas krasta vietā ar nosaukumu Jasava-i-lau.
Apraksts. Tās sienas klātas ar klinšu zīmējumiem un nesaprotamiem uzrakstiem. Beidzamo reizi ūdens līmenis bijis tik zems ap 1 600.g.pmē.
Kenhrejas. Mazais Zaļais ir ko dzirdējis, ka šitais arī ir kaut kas nogrimis, bet nejēdz neko vairāk un pat nezina kur tas ir.
Raksti.
Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā.
