Paulopetra
Senākā zināmā nogrimusi senpilsēta Peloponēsas pussalas dienvidos.
Atrašanās vieta. Grieķijā, Peloponēsas pussalas dienvidu piekrastē 3-4 m zem ūdens.
Atklāšana un izpēte. Britu okeanogrāfi šo vietu uzgāja jau pirms 40 gadiem. Pirmais 1967.gadā Paulopetri atklāja britu okeanogrāfs Niks Flemings.
Arheologu un jūras ģeologu komanda konstatēja, ka jūra aprijusi ne tikai atsevišķas ēkas, bet gan veselu pilsētu. Tikai 2009.gadā jūras arheologiem izdevies izmērīt un izpētīt pilsētas drupas.
Notingemas universitātes zemūdens arheoloģijas docents Džons Hendersons: „Nav šaubu, ka tā ir senākā nogrimusī pilsēta pasaulē. Tur palikušas drupas no laika posma starp 2800. un 1200.g.pmē. Tas ir ilgi pirms klasiskās Grieķijas slavas dienām. Pasaulē ir arī senākas applūdušas vietas, taču neviena no tām nav plānota kā pilsēta. Tas šo padara unikālu."
Tā kā pilsēta atrodas aizsargātā līcī, tad tās drupas esot saglabājušās neticami labi. Zinātnieki ieguvuši izpētei „neatšķaidītu" mikēniešu kultūras pilsētu.
Vēsture. 5000 gadu sena un pieder pie Mikēnu kultūras. Pētnieki uzskata, ka pilsēta nogrimusi ap 1000.g.pmē., tātad pirms Platons aprakstīja Atlantīdas nogrimšanu.
Arhitektūra. Tā aizņem ap 30 000 m2 lielu teritoriju, kas ir grandiozs izmērs tā laika apmetnēm. Pilsēta tikusi izmantota arī kā osta. Nogāzēs ap to bijušas zemnieku sētas un izmantotas tikušas vara raktuves.
Iespējams, pilsēta bijusi svarīgs transporta mezgls starp Krētas salu un Grieķijas kontinentu.|
Aplūkojamie objekti.
Megarons. Monumentāla 35 m gara struktūra ar taisnstūra veida halli.
Atradumi.
Trauki. 5000 gadu veci. Jūras dibenā atrodas tūkstošiem māla lausku. Keramika atrasta jau no akmens laikmeta beigu posma, tātad pilsēta ir apdzīvota jau 5000 gadu.
Saites.
Sengrieķu kultūras centri.
Nogrimušo celtņu saraksts.
