Haijoti
Haijoti ir neparasti zemūdens vulkāni Klusajā okeānā. Zinātnieki rajonā starp Havaju un Mariānu salām identificējuši ap 160 tādiem haijotiem. Tātad, tie izvietojušies vairāk kā miljonu kvadrātjūdžu lielā okeāna teritorijā.
Apraksts. Tiem raksturīgas gandrīz plakanas virsotnes apmēram 6 jūdžu diametrā, un tās veidojušās jūras viļņu ietekmē, kad atradušās līdz ar okeāna ūdens līmeni. Par to liecina pārakmeņojušies koraļļi (tādi esot konstatēti daudzos haijotos). Tā kā koraļļi nespēj dzīvot dziļāk par 450 pēdām, tad tie ir veidojušies tad, kad haijotu virsotnes atradušās tuvu okeāna ūdens līmenim.
Daudzi no haijotiem veido grupas ar vienāda augstuma virsotnēm, tamdēļ būtu loģiski uzskatīt, ka tie cēlušies un veidojušies vienādos apstākļos un vienā laikā.
Uz vulkānu virsotnēm uzieti tā saucamie „paisuma rotājumi.”
Haijotu tagadējās atrašanās vidējais dziļums ir 6 000 pēdas.
Kobbas haijota pētījumi. Šis haijots atrodas 270 jūdzes no Vašingtonas pavalsts (ASV) krasta un faktiski satur pierādījumus par nogrimušām Klusā okeāna civilizācijām. Zemūdens Kobbas kalns tika atklāts 1950.gadā un ir daļa no zemūdens kalnu grēdas, kas stiepjas līdz pat Aļaskas līcim. Tā plakanā virsotne ir 23 akrus liela.
Izpēte nav bijusi sarežģīta, kalna virsotne ir tikai 120 pēdu dziļumā. Izpētes rezultāti praktiski nav tikuši plaši publicēti, jo sagādā galvassāpes oficiālajai zinātniskajai teorijai Amerikas apdzīvotības sakarā.
Pētījumus veica Vašingtonas universitāte un par to var izlasīt 1987.gada 10.septembra avīzes Seattle Time numurā. Te uzskaitīti kalna virsotnē uzietie arheoloģiskie atradumi: keramika no 16.g.tk.pmē. (tātad senākā konstatētā uz Zemes līdz ar keramikas atradumiem Ķīnā, Jučanjanas alā), mumificētas jūrascūku un vaļu atliekas.
Hipotēzes.
Iespējams, ka šie vulkāni kādreiz veidojuši Lemūrijas/Mu daļu.
