Kultūrmarksisms, kultūrmarksisti
Ekstrēmākā no marksima ideoloģijas formām, kas uzsver kultūru kā galveno nevienlīdzības cēloni, tādēļ vērsta uz pakāpenisku visu tradīciju, valodu, reliģiju, individualitātes, valdību, ģimeņu, likumu un kārtību nojaukšana ar nolūku nākotnē pārkrāmēt sabiedrību kā komunistiskajā utopijā.
Par kultūrmarksima pirmo teorētiķi uzskata itāļu komunistu Antonio Gramši. Tālāk šo ideoloģiju turpināja izstrādāt t.s. Frankfurtes filozofiskās skolas pārstāvji. Tā idejas Eiropā un visā Rietumu pasaulē ar jaunu spēku atdzima pagājušā gadsimta 60.-70.gados.
Kultūrmarksisti un kultūra. Mūsdienu kultūrmarksisti, protams, pieņemot arī Marksa un Fuko deformējošo prizmu, pieņēmuši arī A.Gramši priekšstatu par kultūru kā "hegemonisku spēku," kura kontrole ir vismaz tikpat svarīga kā strādnieku šķira. Savukārt no Žila Delēza ir nākusi ideja, ka cilvēka uzdevums ir caurredzēt un izārdīt to kultūras tīmekli, kuru ap viņu ir saaudušas iepriekšējās paaudzes un dzimtā kultūra.
Kultūrmarksistu metodes. Visu gadsimtu kultūras slāni kultūrmarksisti vēlas dekonstruēt un, pārsvarā ar marksistiski noskaņoto akadēmisko vidi viņiem tas izdodas visai strauji, īpaši sociālajās zinātnēs. Kā piemēru var minēt Rietumu pasaulē izplatītās "kvīru studijas," "afroamerikāņu studijas," "sieviešu studijas."
Bez tam kultūrmarksisti cenšas aizvietot īsto kultūru. Ar manipulatīvām metodēm dažādas subkultūras (pederastu/lesbiešu, "moderno mākslu") paceļ kultūras līmenī politikā, uzņēmējdarbībā un mākslā, un tai pielīdzina, tādējādi degradējot patiesu kultūru. Piemērs Latvijā tam ir Ginta Gabrāna tā saucamās "instalācijas" "Nazis, ar ko sagraizīt sev dirsu" izstādīšana renovētajā Latvijas Valsts mākslas muzejā.
Kultūrmarksisti vēršas arī pret muzejos uzkrātajām zināšanām - tas izpaužas tādā viņu metodē, kā muzeju dekolonizācija.
Ekstremālākos gadījumos kultūrmarksisti sāk noliegt jau acīmredzamus bioloģiskus faktus, kā, piemēram, dzimumu, nodēvējot to tikai par "sociālu konstruktu."
Pētnieki kultūrmarksismu un tā ietekmi mēdz saredzēt kā nozīmīgu politkorektuma avotu un kā nozīmīgu manāma Rietumu pasaules cilvēcības, sabiedrisko zinātņu, kultūras un civilizācijas pagrimuma cēloni. Šajā utopijā nebūtu dzimumu, tradīciju, tikumības, dieva vai pat ģimenes vai valsts priekšstatu.
Kultūrmarksismam tiek piedēvēta 200+ metožu identificēšana sabiedrības apziņas ietekmēšanai un veidošanai, un tās savas politikas īstenošanai lielā mērā esot pārņēmusi ES. Visbiežāk pieminētās no šīm „tehnikām” ir tādi paņēmieni kā:
1) politkorektums;
2) bērnu agrīna seksualizācija un homoseksualitātes popularizēšana;
3) rasistisku noziedzīgu nodarījumu izraisīšana;
4) vecāku un skolotāju autoritātes mazināšana;
5) ģimenes institūcijas dekonstrukcija;
6) pārmērīgas alkohola lietošanas veicināšana;
7) tiesu korumpētība;
8) ticības noniecināšana;
9) sabiedrības psihoemocionāla traumēšana pastāvīga netaisnīguma un tiesiskuma trūkuma dēļ;
10) masu imigrācija ar nolūku destabilizēt cilvēka identitāti un radīt pastāvīgu spriedzi;
11) mediju kontrole un vārda brīvības ierobežošana.”
Kultūrmarksisma virzieni.
Dženderisms. Vērsts pret ģimeni, laulību un vīrieša lomu sabiedrībā.
Modernā māksla. Lielā mērā vērsts pret cilvēku estētiku un skaistuma izjūtu.
Muzeju dekolonizācija. Vērsts pret vēsturisko atmiņu.
Spilgts mūsdienu kultūrmarksisma paraugs ir Amerikas nēģeru un t.s. "antirasistu" kustības "Melno dzīvības ir svarīgas" (Black Lives Matter - BLM) ideoloģiskā platforma. Ar mērķi likvidēt visu to, ko mēs saucam par civilizāciju. Domāšanas pārmaiņas ir kā idejiska revolūcija, ko ienesa idejas, kuras kreisā profesūra izstrādāja universitātēs, bet nu tās ir izplatījušās pa visu ASV.
Pazīstami kultūmarksisti.
Džordžs Soross (dz.1930.g.).
Antonio Gramši (1891.-?).
"Padomju Savienībā valdēs bija jāpiesaista proletariāts, Eiropas Savienībā — jāievieš dzimuma kvotas. Abas idejas sakņojas marksismā: virspusējas pazīmes (izcelsme, dzimums) ceļ augstāk par kompetenci. Lozungi ir jauni, bet mērķi ir vecum vecie. Arī šī ideoloģija piedzīvos krahu." /Artis Šlosbergs, Čivinātava/
Raksti.
Gramši - visbīstamākais komunists vēsturē.
Vājprāts, kas šodien pārņēmis ASV.
Saites.
Marksisms un marksisti.
