Aliens

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV pilsētās. Ir notikuši tik lieli nemieri un laupīšanas, ka vismaz 200 pilsētās tika izsludināta komandantstunda un 31 pavalstī ievesta Nacionālā gvarde. Gribētos domāt, ka šī ir tikai vēl viena nodaļa rasu nemieru sarakstā, bet tā vis nav. Tagad ir citādi. Šeit nozīmīgi dalībnieki un pat uzsācēji ir arī baltie. Pirmo reizi Amerikas vēsturē daudzi baltie domā un uzvedas tāpat, kā aizvainotie melnie. Tas ir tāpēc, ka daudzi baltie ir pieņēmuši uzskatu, ka tikai baltie ir personīgi atbildīgi par melno kļūmēm; ka ikviens baltais ir iesaistīts "balto pārākuma" sistēmā, kura ekspluatējot melnos.

"Melno dzīvības ir svarīgas" (Black Lives Matter - BLM) ideoloģiskā platforma ir spilgts neomarksisma paraugs.  Ar mērķi likvidēt visu to, ko mēs saucam par civilizāciju. Domāšanas pārmaiņas ir kā idejiska revolūcija, ko ienesa idejas, kuras kreisā profesūra izstrādāja universitātēs, bet nu tās ir izplatījušās pa visu valsti. Visnozīmīgākā no tām ir jauna “rasisma” definīcija.

Amerikāņi ir uzskatījuši, ka rasisms nozīmē apzinātu naidīgumu pret citiem rases dēļ, un ka pēc tam, kad šis naidīgums beigsies, iestāsies taisnīgums un saskaņa. Bet nu vairs tā nav. Mūsdienu visdedzīgākā pret rasismu vērstā "guru" Robina Dendžela (Robin DeAngelo), izsmej uzskatu, ka rasisms aprobežojas ar individuālām tīšām darbībām, ko izdara nejauki cilvēki. “Baltajiem, iespējams, nav nekāda naida pret melniem, bet “nevar izvairīties no tā, ka baltie ir augstprātīgi socializējoši. Ziņas par to pienāk nepārtraukti.” Tādējādi baltie pat ar vislabākiem nolūkiem atbalsta "balto pārākumu" un rasismu, vai viņi to grib, vai negrib.

Kreiso inspirētās pārmaiņas domāšanā un uzvedībā novedušas pie tādas šķelšanās amerikāņu sabiedrībā, kas ieguvusi gandrīz reliģisku raksturu. Tas novedis pie antagonisma un vardarbības tādos mērogos, kas nav redzēti kopš Pilsoņu kara laikiem.

Socioloģe Emīlija Valtone (Emily Walton), kas koledžās pasniedz kursus par "balto privilēģijām," skaidro, ka viņas mērķis ir, lai baltie studenti “saprastu, ka būt par labu personu nepadara viņus nevainīgus.” “Viņi un viņu senči katrā amerikāņu institūcijā ir ieviesuši krāsaino un it īpaši melno apspiešanu, tāpēc baltajiem ir jāveltī sevi tās izskaušanai. Bet, lai cik ļoti viņi censtos cīnīties pret rasismu, viņi nekad nevar tikt no tā izārstēti". Aktīvists Tema Okums (Tema Okum) skaidro: “Ceļš no baltā rasista līdz baltajam antirasistam ir mūža ilgumā.”

No tā arī rodas tādi “antirasistiski” saukļus kā “Balto klusēšana ir vardarbība." Ja vien viņi aktīvi nedarbojas "balto pārākuma" likvidēšanā, viņi veic vardarbības aktus pret nebaltajiem neko nesakot un nedarot neko. "Baltie padara melno dzīvi nožēlojamu pat tad, ja viņi dara visu iespējamo, lai pret melnajiem izturētos laipni."

Daudzi uzskata, ka tas ir mūsdienu lielākais morālais izaicinājums, bet kā gan cīnīties pret rasismu, ko veic “sistēma,” nevis cilvēki? Nesen klajā nākušais Nacionālā afroamerikāņu vēstures muzeja izplatītais paziņojums norādīja pareizo ceļu. Tajā bija minētas nevēlamas balto iezīmes, kas apspiež melnos: lineāra domāšana, skarbs individuālisms, pašpaļāvība, neskarta nukleārā ģimene, stipra darba ētika, autoritātes respektēšana, punktualitāte, nākotnes plānošana, angļu tiesību sistēma, īpašuma tiesības un labas manieres.

Šī dedzība, lai izrautu saknes, ir izplatījusies ikvienā dzīves nostūrī. Nekustāmo īpašumu biznesā ir aizliegts termins master bedroom (saimnieku guļamistaba), jo vārds “saimnieks” atgādina verdzību. Putns, kas 169 gadus bija pazīstams kā McCown Larkspur, ieguva jaunu nosaukumu, jo McCown, kurš to atklāja, ir karojis konfederātu pusē. Tiek meklēti jauni nosaukumi Eskimo Nebula un Siamese Twin Galaxy kā "daļa no saistībām attiecībā uz daudzveidību, taisnīgumu un iekļaušanu." Valsts lielākais čarterskolu tīkls atceļ savu moto: "Strādā čakli. Esi jauks," jo tas “atbalsta meritokrātijas ilūziju” un “mazina pūles izjaukt sistēmisko rasismu" un "atbalsta balto pārākumu."

Galvenās ASV sabiedrības institūcijas, bet jo īpaši tie plašsaziņas līdzekļi, kurus Tramps nosaucis par melu medijiem, atbalsta simpātijas "Melno dzīvības ir svarīgas" vardarbībai un nemieriem, ja tas notiek "rasu taisnīguma" vārdā.

Drīzāk tiek nosodīti policijas centieni saglabāt kārtību, nekā nosodīta laupīšana. 27.augustā National Public Radio līdzjūtīgi intervēja grāmatas "Laupīšanas aizstāvēšana" (In Defense of Looting) autori, paužot viņas uzskatus, ka laupīšana ir “spēcīga taktika, kas apšauba “likuma un kārtības” taisnīgumu un īpašuma un bagātības sadali nevienlīdzīgā sabiedrībā.” "Tad, kad jūs laupāt, jūs pierādat, ka bez policijas un bez valsts apspiešanas mēs varam iegūt lietas bez maksas..." "Pamatu īpašumam ASV ieguvusi, izmantojot melno apspiešanu." "Laupīšana dod triecienu īpašumam, "balto pārākumam" un policijai."

Nemieri satricina ASV kultūru un politiku. Melnie saka, ka viņus aizvaino konfederātu pieminekļi, tāpēc dienvidos cenšas tos nojaukt. Kad pieminekļus paši nespēja nogāzt, to izdarīja varas iestādes. Vikipēdijā ir saraksts ar vismaz 124 konfederātu pieminekļiem, kas tika iznīcināti vai nogāzti kopš Floida nāves. Tur uzskaitītas arī 36 statujas vai pieminekļi Kolumbam un 55 vēl citiem, ieskaitot Jaunavu Mariju, Tomasu Džefersonu, Teodoru Rūzveltu, Ulisu S.Grantu, Džordžu Vašingtonu utt, kopā 215 statujas un pieminekļi.

Šis fenomens ir pavisam jauns. Tikai vājprātīgais būtu teicis, ka mums jānojauc Kolumba statujas, jo melnādainie bija dumpojušies 60-tajos gados Votsas, Detroitas vai Nevarkas ielās. Nacionālā mantojuma masveida noliegšana parasti notiek tikai pēc revolūcijas vai okupācijas. Vai mēs esam liecinieki vienam vai otram? Vai abiem?

Neapšaubāmi, ka ir notikusi revolūcija domāšanā attiecībā pret rasēm, un tas liek dažam baltajam justies tik vainīgam, ka tas izpaužas šokējošā veidā. Floida dumpja kulminācijas laikā baltajiem lika krist uz ceļiem un atvainoties par rasismu. Daži baltie pat publiski bučoja melno zābakus. Nekad agrāk pasaules vēsturē nav bijis tāds laiks, kad melnie varētu pierunāt garāmejošos baltos apstāties un bučot sev zābakus.

Vēl viena revolūcijas iezīme - iebiedēšana. Kāds videoieraksts rāda, kā BLM bandas spieto restorānos un pieprasa, lai apmeklētāji, solidarizējoties paceļ dūres. Pūlis pa megafonu apvaino baltos apmeklētājus. Citā video cits pūlis vēlā naktī maršē caur balto rajonu, un kliedz: “Mosties, motherfucker.” Tipiska revolucionāro fanātiķu uzvedība. Pārliecība, ka tikai viņiem var būt taisnība un ka ikviens, kas nav sabiedrotais, ir ienaidnieks.

Ziņojums uz afišas Aidahā: “Melnie un brūnie cilvēki uzcēla šo valsti. Piebiedrojieties mums vai ejiet nost no ceļa!" Degoša policijas automašīna fonā rāda, kas notiks ar visiem, kas to nedarīs.

Viens no šīs revolucionārās domāšanas elementiem ir pieņēmums, ka tieši melnie ir radījuši Amerikas bagātību. Tvītam, ka “melnajiem ir visas tiesības nodedzināt valsti, kuru viņi uzcēluši," ir 174 000 retvīti un komentāri, un 702 000 tas patīk.

“Sistēmiskais rasisms” vairs nemeklē vecmodīgus rasistus, jo revolūcija ir atmaskojusi veselu viņu šķiru: policiju. Visi policijas departamenti ir rasisma perēkļi; no tā sauklis “Visi policisti ir bastardi.” Šī domāšana ignorē nopietnos pētījumus, kuros tiek meklētas un ļoti maz atrastas uz rasisma balstītas policijas ļaunprātības. Plašsaziņas līdzekļi visur uzbur policijas “rasismu,” kaut pat visslavenākajos BLM "mocekļu" gadījumos nekad nav bijis ne mazāko pierādījumu tam, ka rasistiski nolūki noveduši pie viņu nāves.

Organizācija "American Civil Liberties Union" (ACLU) pauž, ka amerikāņu policijas nodaļām saknes esot vergu patruļās un ka “liela daļa no darba policijā ir melno kopienu ikdienas vajāšana. Risinājums ir nefinansēt policiju un ieguldīt ietaupītos līdzekļus krāsaino kopienās.” "Tas risinās sociālās problēmas, nevis investēs institūcijā, kura vēl vairāk apspiež un terorizē kopienas."

19 gadus vecais Jeivons Hačets (Jayvon Hatchett), ACLU vēstījumu iespaidots, 26.augustā iegāja kādā AutoZone veikalā un septiņas reizes sadūra darbinieku. Viņš sacīja, ka pēc kāda video noskatīšanās nolēmis nogalināt kādu balto cilvēku. Lūk, kas rodas, nepārtraukti skandinot “policijas rasisma” zvanu, bet vai plašsaziņas līdzekļi apzinās, ka viņiem būtu jāmaina savi akcenti? Piecas dienas pēc šī incidenta ne viens valsts ziņu orgāns nebija ziņojis par noduršanu, lai gan britu tabloīds Daily Mail publicēja pamatīgu rakstu.

Tiesu sistēma vēl var darboties, bet tikai tad, ja upuri ir baltie. 2017.gadā Mineapolē — Džordža Floida pilsētā — kāds melnais policists, Muhameds Nors (Mohamed Noor), nošāva neapbruņotu balto sievieti, kura bija pidžāmā un neradīja nevienam nekādus draudus. Atšķirībā no Floida lietas, kurā policistiem nekavējoties tika izvirzīta apsūdzība par slepkavību, Noram apsūdzība tika izvirzīta tikai pēc astoņu mēnešu ilgas izmeklēšanas. Daži baltie brīnījās, bet nekādi nemieri nenotika.

Tomēr, ja Mineapole un valsts būtu pacietīgi gaidījušas izmeklēšanu par Floida nāvi, nebūtu ienākuši ne miljards dolāru Black Lives Matter labā, ne parādījušies video par zābaku skūpstīšanu un eiropeiskā mantojuma masveida iznīcināšanu. Secinājums ir vienkāršs: dumpji un nemieri ir rezultatīvi.

Lai arī liela daļa no Amerikas institūcijām vismaz vārdos atbalsta jauno antirasisma reliģiju, taču ļoti daudzi cilvēki atsakās to pieņemt. Viņi cieš klusu, lai izvairītos no uzbrukumiem un nosodījumiem, bet daudzi baltie un pat daži melnie uzskata, ka valsts ir sajukusi prātā. Un abas puses draud viena otrai ar ieročiem. 15.augustā ar šautenēm bruņotas prokonfederātu un antikonfederātu grupas konfrontēja Džordžijas pavalstī. Par laimi, neviens neatklāja uguni. Līdzīgā demonstrācijā 25.jūlijā Luisvilā, Kentukijas pavalstī, gandrīz 100 bruņoti melnie no “Not Fucking Around Coalition” (NFAC) koalīcijas saskārās ar pretējām grupām, un viens NFAC loceklis nejauši nošāva trīs cilvēkus. 30.augustā, kad Trampa atbalstītāju grupa ar konvoju iebrauca Portlendā, kāds pret policiju vērsts demonstrants nošāva vienu no viņiem.

Trešajā nemieru naktī Kenošā, Viskonsīnā, 17 gadus vecais Kails Rittenhauss ņēma rokās šauteni, lai palīdzētu pasargāt īpašumu no vandaļiem. Pašaizsardzības nolūkā viņš sašāva trīs cilvēkus, nogalinot divus. Policijai nekad nebūtu bijis jāļauj nemieriem nonākt pie stāvokļa, kurā nepilngadīgais ir spiests atjaunot kārtību. Un tomēr visā valstī policijai ir pavēlēts neiejaukties, kamēr pūlis izlaupa veikalus un dedzina patruļmašīnas. Jaunās reliģijas orģiju laikā tiek apturētas īpašuma tiesības un tiesiskums. Vienkāršie amerikāņi, tāpat kā nepilngadīgais Ritenhauss, ir saniknoti par to, un daudzi paši mēģinās atjaunot kārtību.

Tāpat kā 1850.-60.-tos gados, arī tagad amerikāņi ir sašķelti rasu dēļ. Būs vēl vairāk bojāgājušo. Nemieri mazināsies, jo laiks kļūs vēsāks, bet šī postošā nacionālā plaisa nemazināsies, lai kāds arī būs Baltais nams.

Amerikāņi ir centušies rast risinājumu - censties izveidot tautu, kas sastāv no dažādām rasēm. Vai tad jau nav pietiekoši skaidrs, ka šis mēģinājums ir izgāzies?

Izmantoti Jared Taylor materiāli 
Sagatavoja: Nikomēda ziņu aģentūra

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.