Krievija
"Nav tiesa, ka ar prātu Krieviju nesaprast. Vienkārši tie, kas sapratuši, jau sen ir aizbraukuši."
"Krievijai tā kā būtu pienācis laiks beigt svinēt uzvaru karā un ķerties pie valsts pēckara atjaunošanas."
"Krievija - tā nav valsts, bet gan tankštelle."
Finks teicis: „Tu pats redzēsi – varenā Krievija sabruks kā kāršu namiņš. Tautas, kas tajā un ap to dzīvo, tikko tiks brīvas, tā saplēsīs Krieviju gabalos! Tautas, kas bijušas zem Krievijas jūga, kolīdz tās mazliet nostiprinās pašas savu iekšējo varu, trieks krievus ārā no savām zemēm. Un viņi to būs pelnījuši. Pēdējās Krievijas robežas es redzu tikai ap Maskavu, Ļeņingradu un Baltkrieviju. Tur paliks visi lielie mahinatori, kuri negribēs strādāt, un viņi kļūs pēdējie nabagi. Tad, meklējot labāku dzīvi, krievu tauta izklīdīs pa visu pasauli.”
Valsts Eirāzijā, pati lielākā pasaules valsts, jo radusies kā tieša Krievijas impērijas un Padomju Savienības mantiniece.
Ģeogrāfija. Tās krastus apskalo 12 jūras, nevienai citai valstij nav tik daudz.
Robežojas ar 15 valstīm: Norvēģiju, Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Baltkrieviju, Ukrainu, Abhāziju, Gruziju, Azebaidžānu, Kazahiju, Mongoliju, Ķīnu, Ziemeļkoreju.
Krieviju no ASV atdala 4 km - tieši tāds attālums ir no Ratmanova (Krievija) salas līdz Kruzenšterna salai (ASV) Beringa jūras šaurumā.
Tūristam. Pazīstamākie tūrisma maršruti ir "Krievijas Zelta loks" (Золотое кольцо России), "Krievijas Sudraba loks" (Серебряное кольцо России) un "Lielais Urālu loks" (Большое Уральское кольцо).
Raksturlielumi. Platība - 17 075 400 km2. Pati lielākā valsts pasaulē, 1,8 reizes platībā lielāka par ASV. Apmēram līdzinās Plūtona virsmas platībai.
Iedzīvotāji. Krievijas titulnācija ir krievi, kas izveidojušu iesākumā Maskavijas valsti, tad Krievijas impēriju. Daudzām Krievijas impērijas teritorijā dzīvojošajām pamattautām ir ierīkotas autonomās republikas 28,6% kopējā platībā, kurās pēc Krievijas konstitūcijas ir garantētas šo pamattautu tiesības - tajās dzīvo 19,6% iedzīvotāju.
Krievi - ap 83% no Krievijas impērijas iedzīvotājiem. Interesanti, un arī paši krievi mazliet ir izbrīnīti, ka Krievijas Federācijas konstitūcijā krievi kā pamattauta vispār nav minēti.
Baltkrievi (Čeļabinskas apg.).
Baškīri (Čeļabinskas apg.).
Burjati (Irkutskas apgabala Burjatijas AA).
Čukči (Magadanas apgabalā, kurā ir Čukču autonomais apgabals).
Eskimosi (Magadanas apg.).
Evenki - 25 100 (1970.g.).
Hanti - 21 000 (1970.g.). (Hantu-Mansu Nacionālajā apgabalā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas-Ņencu Nacionālajā apgabalā, Tomskas apgabala ziemeļos).
Jukagīri (Magadanas apg.).
Korjaki (Magadanas apg.).
Mansi. 7700 (1970.g.). (Hantu-Mansu Autonomā apvidus rieteņos, Sverdlovas apgabala ziemeļos).
Marieši. Mari El republika.
Mordvieši (Čeļabinskas apg.).
Tatāri, Pievolgas (Čeļabinskas apg.).
Ukraiņi (Čeļabinskas apg.).
Vācieši (Čeļabinskas apg.).
Vēsture.
Senākie cilvēki Krievijā. Ap 2 miljoni gadu vecs kamieļa kauls ar iegriezumiem uziets Ļevencovas karjerā pie Donas Rostovas. un ir senākā liecība par cilvēka klātbūtni Krievijas teritorijā. Patlaban tai vietā atrodas jaunceltnes, senos laikos tur bija stepe. Šī vieta pazīstama kā paleontoloģiska atradne. Uz konkrētā kamieļa kaula sagabājušās cilvēka veikti iegriezumi. Arheologi pārliecinoši konstatējuši tās kā akmens darbarīku atstātas. Interesanti, ka toreiz šī vieta atradusies aiz jūras, jo Melnā jūra bija savienota ar Kaspijas lielezeru. Tālāk uz ziemeļiem šo seno cilvēku pēdas vairs nav konstatētas, jo viņi bija visai siltumu mīloši, tiem vēl nebija nedz apģērba, nedz uguns.
Godunovu valdīšana. 1600.gada februārī Peru notika vulkāna Vainaputina izvirdums, kurā gāja bojā ap 1500 cilvēkiem un tika iznīcinātas vairākas lielas apdzīvotās vietas. Šī vulkāna izvirdums noveda pie pelnu uzkrāšanās Zemes atmosfērā, kas, savukārt, pēc metereologu domām, izprovocēja t.s. mazo ledus laikmetu. Krievu vēsturnieki apgalvo, ka tieši tas izsaucis lielas neražas un Juku laikus Krievijā, jo tieši 1601.-1603.gadi Krievijas vēsturē iegājuši kā lielas neražas un bada laiks. Zīmīgi, ka šīs nerlaimes turpinājās vairākus gadus pēc kārtas - vasarā lietusgāzes turpinājās pa vairākām nedēļām pēc kārtas. Pirmais sniegs Centrālajā Krievijā uzsniga septembrī. Borisa Godunova valdība centās mīkstināt nelaimes sekas, taču resursu tai nepietika. Daudzi muižnnieki sāka padzīt savus kalpus un dzimtzemniekus tikai ekonomijas dēļ, lai tos nebarotu. Tiem neatlika nekas cits kā vien iet razbainiekos. Drīzi vien sākās varena sacelšanās atamana Hlopka Kosolapa (Хлопoк Косолап) vadībā, kuru ar grūtībām apspieda 1603.gada augustā - izšķirošajā kaujā gāja bojā ķeizara karaspēka komandieris Ivans Basmanovs (Иван Басманов).
Juku laiki (1610.-1613.g.). Kosolapa sacelšanās bija tikai sākums veselai virknei līdzīgu notikumu un daudziem viltvāržiem, kas centās tikt pie varas ar svešu armiju palīdzību. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka cēloņi bija Eiropas zemju pārapdzīvotība un nespēja ar primitīvo lauksaimniecību nodrošināt pārtiku tādam cilvēku daudzumam. Grūti pateikt, cik ļoti to var attiecināt uz tā laika Krieviju, tomēr neražas Godunovu valdīšanas beigās, iespējams, izsauca politiskās jukas valstī.
XVIII gs. Krievijas impērija teritorijas ziņā bija lielākā jebkad eksistējusī valsts uz Zemes, kas aizņēma zemes no Polijas rieteņos līdz pat Aļaskai austreņos.
Napoleona karu laikā. Karu ar Napoleonu I izbeidza Tilzītē parakstītais miera līgums 1807.gada 26.jūnijā. Krievija ieguva Belostokas pilsētu ar apkārtējo apgabalu. Šis miers bija spēkā līdz pat Napoleona I iebrukumam Krievijā 1812.gadā.
Krievijā vēlēšanu tiesības sievietēm piešķīra 1918.gadā.
Lielinieku Krievijas ekspansija pēc Oktobra apvērsuma. Pēc Vācijas impērijas sakāves I Pasaules karā tās armija sāka pamest saskaņā ar 1918.gada Brestas mieru iegūtās teritorijas - Baltiju, Ukrainu, Baltkrieviju. Vāciešiem aizejot varu uz vietām mēģināja ņemt vietējās valdības, kas pamatā orientējās uz Antanti, jo pēc Vācijas sagrāves lielas izvēles arī nebija. Savukār Krievijas lielinieku valdība šai situācijā saredzēja iespēju sagrābt zemes rietumos, kas iepriekš bija atradušās Krievijas impērijas sastāvā. Jau 1919.gada sākumā sarkankrievi pieņēma lēmumu izveidot Rieteņu un Ukrainas frontes, kurām praktiski būtu jāveic šo zemju sagrābšana. Jau 1919.gada janvārī Rieteņu frontes armijas nopietni sakāva poļu un Baltijas valstu bruņotos spēkus - tas bija tik nopietni, ka sarkankrievu kontrolē iekarotajās teritorijās Baltkrievijā un Baltijā tika pat izveidoti padomju varas orgāni. Atcerieties, Latvijā tāda bija Pētera Stučkas valdība.
Visai veiksmīgi karadarbība sarkankrieviem vedās arī Ukrainā - 1919.gada februārī Sarkanā armija iegāja Kijevā, tā paša gada aprīlī tika ieņemta Krima. "Sarkano" pusē pārnāca atamans Ņikifors Grigorjevs (Никифор Григорьев), kura vienības ieņēma Odesu. 1919.gada atamans Grigorjevs sacēla pretpadomju dumpi, sacelšanos apspieda tikai ar lielām grūtībām. Kādu laiku pat pastāvēja reāli draudi, ka visas lielinieku armijas Ukrainā pāries atamana pusē.
Krievijas Pilsoņu karš (1918.-1922.g.).
2005.gadā Krievija un Ķīna veica robežas demarkāciju. Tās ietvaros tika sadalītas salas Amūras upē, par kurām pastāvēja ilgstošs robežstrīds. Krievija Ķīnai nodeva dažas no salām.
Balto lentīšu revolūcija (2011.g.dec.-2013.g.jūn.). Neveiksmīga.
Putinisms. Augstākā un pēdējā bandītiskā kapitāla stadija Krievijā.
Путинизм — это война, это «консолидация» нации на почве ненависти к какой-то этнической группе, это — наступление на свободу слова и информационное зомбирование, это изоляция от внешнего мира и дальнейшая экономическая деградация.
Путинизм — это (воспользуемся излюбленной лексикой г-на и.о. президента) контрольный выстрел в голову России.
Pilsētas.
Maskava.
Pēterpils.
Dmitrovgrada. Piemineklis Krievijas rublim.
Toljata. Tehnikas muzejs.
Tomska. Piemineklis "Mīļākais."
Iļjas Muromieša ūdenskritums. Viens no visaugstākajiem Krievijā.
Administratīvais iedalījums. Krievijas Federācija sastāv no 8 federālajiem apgabaliem, kas tiek sīkāk iedalīti 83 reģionos - federācijas subjektos, ieskaitot 21 nacionālo republiku.
Altaja novads.
Amūras apgabals.
Arhangeļskas apgabals.
Ņencu AA.
Astrahaņas apgabals.
Baškīrijas AA.
Brjanskas apgabals.
Čeļabinskas apgabals.
Čitas apgabals.
Irkutskas apgabals.
Burjatu AA.
Ivanovas apgabals.
Jaroslavļas apgabals.
Kabardijas-Balkārijas AA.
Kalugas apgabals.
Kaļiņingradas apgabals.
Kemerovas apgabals.
Kirovas apgabals.
Kostromas apgabals.
Krasnojarskas novads.
Kurgānas apgabals.
Kurskas apgabals.
Ļeņingradas apgabals.
Ļipeckas apgabals.
Magadanas apgabals.
Čukču AA.
Maskavas apgabals.
Murmanskas apgabals.
Ņižņijnovgorodas apgabals.
Novgorodas apgabals.
Novosibirskas apgabals.
Omskas apgabals.
Orenburgas apgabals.
Orlas apgabals.
Penzas apgabals.
Permas apgabals.
Pleskavas apgabals.
Primorskas apgabals.
Rjazaņas apgabals.
Rostovas apgabals.
Samāras apgabals.
Saratovas apgabals.
Smoļenskas apgabals.
Sverdlovas apgabals.
Tambovas apgabals.
Tjumeņas apgabals.
Tomskas apgabals.
Tulas apgabals.
Tveras apgabals.
Udmurtijas AA.
Uļjanovas apgabals.
Volgogradas apgabals.
Vologodas apgabals.
Voroņežas apgabals.
Sibīrija. Platība - 9 734 300 km2, kas ir 9% planētas sauszemes.
Kamčatka. Tajā uzņemta V.Obručeva grāmatas "Plutonija" ekranizācija. Uzskata, ka savu nosaukumu ieguvusi no upes, kas nosaukta par godu ceļotājam Ivanam Kamčatovam. 12 lielākā pussala pasaulē, tajā atrodas vairāk kā 300 vulkāni, kas iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. No rieteņiem to apskalo Ohotskas jūra, bet no austreņiem - Beringa jūra un Klusais okeāns.
Administratīvi pussala atrodas Kamčatkas novads (Krievija) ar administratīvo centru - Petropavlovska-Kamčatka.
Padomju laikos tā mēdza dēvēt klases pēdējo solu rindu skolās.
Geizeru ieleja.
Kļuču sopka. (Ключевская Сопка) Augstākais vulkāns Eirāzijā, tātad arī Kamčatkā - vairāk kā 4700 (4850?) m2, pie tam pats augstākais darbojošais vulkāns pasaulē.
Avačinskas līcis. Tā ieeju sargā 3 klintsakmeņi.
Avačinskas vulkāns. 2700 m augsts, pēdējie 200 m jākāpj ar iestiprinātām virvēm.
Tolbačika vulkāns. Atsevišķs vulkānu komplekss. Vairāk kā 3000 m augsts. Ļoti sniegots, var kāpt tikai ar cirtņiem. Atkal pamodies 2012.gada pavasarī, ar lavas straumi nopostot divas zinātnieku nometnes.
Gorelja vulkāns. Vienā no 11 krāteriem ir skābes ezers. Tas mēdz uzrasties un pazust.
Sajāni. Burjatijā.
Šumakas ieleja. Šumakas upe plūst caur Austrumsajāniem. Leģenda vēsta, ka Čingishans te ārstējies un atguvis spēkus. Šumakas pāreja - 2760 m.
Transsibīrijas dzezceļa maģistrāle. (Транссибирская железнодорожная магистраль) Pati garākā dzelzceļa līnija pasaulē, - 9298 km. Tā savieno Maskavu ar Vladivostoku, iet caur 87 pilsētām un apdzīvotām vietām, šķērso 16 upes, arī Volgu.
Sintašta. (Синташта) Zināma leģendāra vieta.
Ļubšas cietoksnis. (Крепость Любша) Tiek nosaukts kā ļoti sens cietoksnis kaut kur Krievijā.
Krievijas nāves ieleja. (Долина смерти - Медвежьи Озера).
Ekopole. (Экополис).
Mirušo ieleja. Hronomirāžu gadījumi. Kaukāzā.
Seligera ezers. (Озеро Селигер) Ticis uzskatīts par anomālu vietu, taču ufologu pētījumi to nav apstiprinājuši.
Pavliha. (Павлиха) Tikusi uzskatīta par anomālu vietu, taču ufologu pētījumi to nav apstiprinājuši.
ДОМ ДЕДА МОРОЗА - сказочный терем, генеральное представительство русского сказочного персонажа на российской земле. В 1999 года в г.Великий Устюг для д.Мороза по решению местных властей на месте бывшего леспромхоза был построен красивый 3-этажный терем-дворец. Именно сюда тысячи детей из России вскоре стали звонить по телефону и слать свои предновогодние открытки с пожеланиями. Разумеется, за "деда" отвечают его добровольные помощники. Так что российский дед Мороз, в отличие от других персонажей сказок обрел свою настоящую прописку: 162340, Вологодская область, г.Великий Устюг, дом Деда Мороза.
* * * Проезд до дома Деда Мороза: От Москвы до Вологды самолетом (1 час) или поездом; от Вологды до Великого Устюга самолетом (1 час) или на автобусе; в Вологде до дома Деда Мороза в лесу можно добраться автобусом (в новогодние праздники) или на машине. Почтовый адрес: 162340, Вологодская область, г.Великий Устюг, ул.Виноградова, д.4, Деду Морозу.
Офис "собрата" русского Деда Мороза - финского Санта Клауса: Santa-Claus, Arctic Civcle, 96930, Rovaniemi, Finland. E-mail: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. .
Bodžausa kalns. (Гoрa Бo-Джaуca) Iespējama ģeopatogēnā zona - sopka, kaut kur Krievijas Tālajos Austrumos, kuras nogāzēs avarējušas vairākas lidmašīnas. Vieta kļuva pazīstama 1995.gadā, kad še avarēja Tu-154. Lidmašīnas atlieku meklēšanas laikā apkārtnē tika uzietas vēl apmēram desmit vecu avarējušu lidmašīnu atliekas. Līdz ar to vairāki pētnieki izvirzīja versiju par to, ka šī vieta ir spēcīga ģeofiziska anomālija.
Saites.
Krievi.
