Baltkrievi
Viena no austrumslāvu tautām, Baltkrievijas pamatiedzīvotāji.
Pašnosaukums - беларусы.
Skaits. Kopā 9 051 800, no tiem Baltkrievijā - 7 289 000 (81%, 1970.g.).
Krievijā - Čeļabinskas apg.
Baltkrievu izcelsme. Baltkrievu etnisko pamatu veidojušas austrumslāvu ciltis - kriviči, dregoviči, radimiči, kā arī asimilētās baltu ciltis - jātvingi u.c.
Vēsture. Baltkrievu apdzīvotās teritorijas no IX gs. ietilpa Kijevas Krievzemē, kurā konsolidējās senkrievu tauta.
Sākot ar XIII-XIV gs. ietilpa Lietuvā, bet no XVI gs. - Polijā un no XVIII gs. - Krievijā.
XVI gs. izveidojās baltkrievu tauta, bet XIX gs. 2.pusē - baltkrievu nācija.
Baltkrievi kā novērotāji piedalījās Bulduru konferencē, kas notika 1920.gada augustā. Tās mērķis bija tādas alianses izveidošana, kas ļautu izveidotu buferi starp Krieviju un Vāciju.
Staļiniskās represijas Baltkrievijā. Kuropatos vien guļ vismaz 200 000 krievu okupācijas upuru, saskaņā ar eshumāciju datiem tur nošauti ap 30 000 cilvēku. Kopumā Baltkrievijas teritorijā ir vismaz 48 apdzīvotas vietas, kur notika civilo iedzīvotāju represijas. Ir zināmas vairāk kā 120 nošaušanu vietas, Minskā tādas ir vismaz 9 (tur nošāva vai apraka): Kuropati (Куропаты), Lošica (Лошица), Čeļuskiniešu parks (Парк Челюскинцев), Trosteneca (Тростенец), Kalvārija (Кальвария), Tivolī parks (парк Тиволи), Masjukovščina (Масюковщина), Drozdi (Дрозды), Tramvaja parka (Трамвайного парка) rajons uz Botāniskās (Ботанической) ielas.
Saskaņā ar oficiālajim datiem Baltkrievijas teritorijā laikā no 1920.-1950.gadam tika represēti ap 600 000 cilvēku. Daži pētnieki uzskata, ka dažādām represiju formām bijuši pakļauti līdz pat 1 400 000 cilvēku.
Kuropatos, Lošicā un Čeļuskiniešu parkā uzslietas piemiņas zīmes, šeit veiktas izmeklēšanas darbības privātā kārtā. To dati atspoguļoti 1990.gadu presē. Tomēr joprojām nav skaidrs cik un kādi cilvēki tur apglabāti.
Šī perioda arhīvi praktiski ir nepieejami, Baltkrievijas valsts nesteidzas ar to atvēršanu, jo uzskata, ka var sākties sociāli nemieri. Arhīvi ir nepieejami pat vēsturniekiem. Pēc likuma 2012.gadā bija jāatver informācija par 1937.gadu (tā var būt slepena 75 gadus), taču patlaban šai informācijai var piekļūt tikai represēto radinieki, un arī tad tikai daļēji.
1990.gada 27.jūlijā Baltkrievija pasludina neatkarību no PSRS.
Rietumbaltkrievijas pievienošana. Saskaņā ar Ribentropa-Molotova paktu krievi 1939.gadā okupēja Austrumpoliju ar Brestu un pievienoja to Baltkrievijas PSR. Komunisti apgalvoja, ka nu visa baltkrievu etniskā teritorija ir apvienota.
Baltkrievu valoda. Tā pieder pie indoeiropiešu saimes slāvu grupas austrumslāvu apakšgrupas, tuva krievu un ukraiņu valodām.
Baltkrievu emigrācija.
Krievijā - 964 100, no tiem Karēlijā - 66 400, Kaļiņingradas pagabalā, Maskavas apgabalā u.c. (1970.g.)
Ukrainā - 385 800. (1970.g.)
Kazahijā - 198 200. (1970.g.)
Latvijā - 94 900. (1970.g.)
Lietuvā - 45 400. (1970.g.)
Igaunijā - 18 700. (1970.g.)
Dzīvo arī Polijā un Ziemeļamerikā.
Ticība. Pareizticība.
Etniskās grupas. Polešuki (Poļesjē), pinčuki.
Tradīcijas.
Masļeņica. Umurkumurs. Svētku kulminācija ir salmu lelles Marenas sadedzināšana uz sārta.
Kupalas svētki. Jāņu analogs baltkrieviem. Tradicionāli viskrāšņāk tiekot svinēti A.Lukašenko dzimtajā ciemā Aleksandrijā.
Radaunica. Ģimene sapulcējas pie dzimtas kapiem, uzkopj, klāj galdu turpat uz zemes, iedzer un uzkož, pieminot aizgājušos radiniekus.
Krisovas ciema kapsēta. Te atdusas Minskas Valentīna - Mūsu Zilākalna Martas analogs. Viņa spējusi pareģot, dziedināt un iecelta vietējas nozīmes svēto kārtā. Uz šo kapu dodas daudzi svētceļnieki, Raudanicas laikā uz to tiek rīkots krusta gājiens.
Volny Melnik. Viesu māja, kur atjaunotajās ūdensdzirnavās iekārtota etnogrāfisko priekšmetu kolekcija.
Mitoloģija.
Berezinas Biosfēras rezervāts. Blakus dabas vērtību sargāšanai notiek arī seno tradīciju un ticējumu glabāšana. Te apmeklētājiem durvis vēris Mitoloģijas muzejs ar ekspozīciju par baltkrievu ticējumiem, ar pasaules koka modeli, kā arī mitoloģijas taka ar dažādiem meža,purva un ūdens iemītnieku tēliem.
Baltkrievu virtuve.
Krambambulis - baltkrievu nacionālais alkoholiskais dzēriens.
Saites.
Austrumslāvi.
Baltkrievija.
