Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čeļabinskas apgabals

Apgabals Krievijas Urālos.

Platība - 87 900 kvkm.
Iedzīvotāji - 3 480 000 (1981.g.), 3 382 000 (1976.g.). Krievi 81% (1971.g.), tatāri, baškīri, ukraiņi, vācieši, mordvieši, baltkrievi.
Administratīvais centrs - Čeļabinska.
Administratīvais iedalījums - 24 rajoni.
27 pilsētas, 28 pilsētciemi. Lielākās pilsētas - Čeļabinska, Magņitogorska, Zlatousta, Kopeiska, Miasa.

Ģeogrāfija. Čeļabinskas apgabala teritoriju rieteņois aizņem galvenokārt Dienvidurālu grēdas (arī Vidusurālu?) - Nurguša kalns (1406 m), austreņos (DA?) Aizurālu plato un dienvidos - Rietumsibīrijas līdzenums. 

Iedzīvotāji. Krievi - 81%, tatāri - 6,4%, baškīri - 3,9%, ukraiņi - 3,3% u.c. (1979.g. dati).

Vēsture. Apgabals dibināts 1934.gada 17.janvārī.

Ģeoloģija. Izrakteņi - dzelzs (Magņitogorskas, Bakalas raj.), niķeļaa, vaara, cinka rūdas, akmeņogles (Čeļabinskas bas.), zelts, grafīts, magnezīts, talks, ugunsizturīgu materiālu un cementa rūpniecības izejvielas.

Klimats. Krasi kontinentāls. Vidējā temperatūra janvārī no -15oC ZR, -17oC DA; jūlijā 16-18oC.
Nokrišņi 350-600 mm/gadā (kalnos 400-600 mm/gadā).

Daba. Veģetācijas periods līdz 130-150 dienām.
Līdzenumos mežastepe un stepe, melnzeme. Kalnos pelēkās meža, kalnu pļavas un tundras augsnes.
Meži sastāda vairāk kā 25% apgabala teritorijas - priedes, baltegles, egles, lapegles, bērzi, liepas, ozoli.
Centrālā daļa mežastepe. Stepes rajoni apgabala dienvidu daļā iekultivēti.
Ilmeņa rezervāts, Kisegačas un Troickas rezervāti.

Hidroloģija. Volgas (ar pietekām Aju, Jurjuzaņu, Simu, Ufu), Urālas (ar pietekām Gumbeiku un Zingeku) un Obas (ar pietekām Miasu, Uju, Toguzaku) baseina upes.
Ap 3170 ezeru - Irtjašs, Uviļdi, arī sāļezeri (līdzenumos) - Mišaikuls, Kartabizs; ūdenskrātuves - Argazi, Verhņeuraļskas. Šeršņevskas.

Aplūkojamie objekti.
    Čebarkulas ezers. Tā ūdens esot kļuvis dziedniecisks, izārstē no artrīta u.c. Laikam tas noticis pēc kaut kāda meteorīta nokrišanas.
    Miroņu kalns. (Гора мертвецов). Leģendāra vieta, ar cilvēkam kaitīgu enerģētiku.
    Arkaīma. Sena indoeiropiešu pilsēta.
    Tamerlana mauzolejs. (Башня Тамерлана, Мавзолей "Кесене") Neparasta vieta, kas, iespējams, saistīta ar cilvēku darbību senatnē.
    Sikijazas alas. (Пещеры Сикиязские, Сикияз-Тамакский пещерный комплекс).
    Mjasas anomālija. (Миасская аномалия) Mēdz raisīties baiļu lēkmes. 

Saites.
Čeļabinska.
Krievija.