Kaļiņingradas apgabals
- Detaļas
- Publicēts 28 maijs 2017
- 3487 skatījumi
Bijusī Vācijas teritorija - Austrumprūsija, kuru II Pasaules kara laikā okupējusi un vēlāk anektējusi PSRS (tagad Krievija), nodibinot 1946.gadā šai teritorijā Kaļiņingradas apgabalu.
Platība - 15 100 kvkm.
Iedzīvotāji - 785 000 (1976.g.). Krievi (vairāk kā 77%), baltkrievi, ukraiņi. Teritorija tika krievpadomju kolonizēta, uzreiz pēc kara izvedot visus palikušos vāciešus, to vietā iepludinot savus krievvalodīgos iedzīvotājus.
Administratīvais centrs - Kaļiņingrada (Karaļauči).
Lielākās pilsētas - Kaļiņingrada (Karaļauči), Sovetska (Tilzīte), Čerņahovska.
Kūrorti - Svetlogorska, Pioņerska, Zeļenogradska.
Vēsture. Dibināts 1946.gada 7.aprīlī.
Ģeogrāfija. Robežojas ar Poliju dienvidos un Lietuvu, ZR ar Baltijas jūru.
Baltijas strēle ir galējais Krievijas rieteņu punkts, Baltijska ir tālākā rieteņu Krievijas pilsēta un nozīmīga jūras flotes karabāze.
Reljefs - viļņots līdzenums, DA daļā iestiepjas Baltijas grēda, rieteņu daļā Kaļiņingradas pussala.
Teritorijas ziemeļu daļu no jūras uzplūdiem aizsargā dambji (ierīkoti polderi).
Kuršu kāpas atdala Kuršu jomu un Baltijskas strēles ziemeļu gals - Vislas līci no Baltijas jūras.
Ģeoloģija. Izrakteņi - dzintars (80% pasaules krājumu, vienīgā raktuve pasaulē Jantarnoje), fosforīti, glaukonīts, vārāmā sāls, brūnogles, nafta (5 atradnes), kūdra.
Klimats. Pārejas klimats no jūras klimata uz mēreni kontinentāla klimata.
Vidējā temperatūra janvārī no -2,6 līdz -4,8oC; jūlijā 15-18oC.
Nokrišņi 600-750 mm/gadā.
Daba. Veģetācijas periods 155-180 dienas.
Podzolētās un podzolētās velēnas augsnes.
Meži 15%, galvenokārt jauktie; purvi 7%; pļavas un ganības 1/3 teritorijas.
Hidroloģija. Lielākās upes - Nemūna (pieteka Šešupe) un Pregoļa, kuras savieno kanāli.
Vairāk kā 100 ezeri, lielākais - Vištītes ezers.
Saimniecība. Kaļiņingrada un Baltijska - neaizsalstošas ostas.
Aplūkojamie objekti.
Aka Prudos. (Пруды). "Beziemesla" termālais avots.
Mitinas kapilauks.
Akmens sievas. Tādas bijušas agrāk, nezinām, vai tādas var te redzēt šodien.
Baltjskas karabāze. Krievijas Baltijas kara flotes karabāze kādreizējā Pilavā (krievu nosaukums - Baltijska). Pirie latvieši, kas tur iekļuvuši, bija "Dienas" korespondenti Inese Zandere, Dzintars Medenis, fotogrāfs Jānis Buls. Publikāvijas laikrakstā sākās 1992.gada 1.februārī.
Ceļojuma apraksti.
Vilnis Strods. Bez lietus pa Austrumprūsiju.
Saites.
Austrumprūsija.
Kaļiņingrada, Kēnigsberga, Karalauči.
Krievija.
