Kriviči
Slāvu ietekme sākās ap VII. un VIII gs. Vēl IX un X gs. pieminēti Pripetes baseinā dzīvojošie dregoviči, radimiči (tiem pieskaita arī vjatičus, severjaņus, lutičus). X gs. viņu vadoņi pieņēma pareizticību. X–XI gs. baltkrieviem bija plaši tirdzniecības sakari ar baltiem, skandināviem, grieķiem un vāciešiem. Līdz XII gs. baltkrievus sauca par krivičiem un zemi par Krīviju.
Kriviču areāls. Polockas–Vitebskas novads. Pa Daugavu pastāvēja ciešas saites ar latgaļiem. Dzīvojuši Daugavas, Dņepras un Volgas augštecē. Tika asimilēti no slāvu ciltīm, kuras ienāca šai rajonā. No šejienes krievu nosaukums.
Kriviču valoda. Vecbaltkrievu valoda ne vēlāk kā V gs. atdalījusies no austrumslāvu zara un sākusi patstāvīgu attīstību. Vēl XVIII gs. tā tik ļoti atšķīrās no krievu un poļu valodas, ka saprasties varēja tikai ar tulka palīdzibu. Pēdējos 2 gadsimtos, baltkrievu tauta ir ievērojami pārkrievojusies un valoda ir uz izzušanas robežas.
Saites:
Austrumslāvi.
Baltu tautas.
