Austrumslāvi

Plašā ģermāņu migrācija izraisīja arī slāvu cilšu pārceļošanu no senākajām dzīvesvietām apgabalos starp Vislas un Dņepras upju vidusteču baseiniem uz daļēji atstātajām ģermāņu teritorijām. Šī procesa gaitā izveidojās trīs galvenās slāvu etniskās grupas: rietumslāvi kolonizēja teritorijas Oderas – Elbas upju baseinos, dienvidslāvi – Balkānu reģionā, bet austrumslāvi sāka iespiesties tagadējās Ukrainas un Krievijas apgabalos, izspiežot vai asimilējot šī procesa gaitā minētajās teritorijās mītošos austrumbaltus, turpmākajos gadsimtos – arī somugru ciltis.

Izceļošana no Balkāniem. Otra daļa slāvu - drevļani devās uz austrumiem. No viņiem veidojās ukraiņi un krievi. Baltkrievi radās vēlāk no baltiem - jātvingiem un galindiem, kurus pārkrievoja.

Kijevas Krievzemes rašanās. Austrumslāvu valsts – Kijevas Krievzeme, nodibinājās IX gs. un bija viena no varenākajām valstīm tolaik Eiropā.

Bizantijas kultūras ietekme. Paši slāvi dikti ietekmējās no Bizantijas kultūras – īpaši dienvidu un austrumu slāvi. Tie pieņēma bizantiešu kristietību un bizantiešu arhitekti uzcēla tiem pirmās mūra baznīcas.

Baltkrievi.
Bužāni.
Drevļani.
Krievi.
Ukraiņi.
Vjatiči.

Saites.
Slāvi, slāvu tautas.