Krōns
Hronos – „visu aprijošais laiks.”
Tautas etimiloģijā Krōna vārds tika identificēts ar Hronosu - laiku.
Analogi un sinonīmi. Romiešiem – Saturns, kas tika uztverts kā nepielūdzama laika simbols.
Plūtarhs rakstīja, ka senēģiptiešiem tas varētu būt Anubis.
Iespējams - šumeru An.
Raksturojums. Pirmsolimpiskā panteona galvenais dievs. Jaunākais no titāniem. Viņa planēta ir Saturns.
Radniecība. Tēvs - Urāns, māte - Geja.
Krons apprecēja savu māsu Rēju, tiem dzima trīs dēli - Hadess (Aīds), Poseidons, Zevs, un trīs meitas - Hestija, Dēmetra, Hēra.
Bija viņam arī dēls - kentaurs Heirons no mīļākās – nimfa-okeanīda Filiras. Baidoties no sievas Rējas greizsirdības, krons slēpa savu mīļāko, pārvērzdams to ķēvē. Tas atainojās arī viņa dēlā. Puisēns jau piedzima ar pakaviem, bet atšķirībā no citiem kentauriem bija nemirstīgs.
Biogrāfija. Izkalis no viscietākā metāla (adamanta) sirpi, un ar to kastrējis savu tēvu Urānu, viņš sagrāba varu un padzina citus titānus. Par to māte Geja viņu nolādēja – arī viņam varu atņems viens no viņa dēliem.
Tā arī notika - jaunākais dēls Zevs atņēma troni Kronam. Krons ar Zevu cīnījās ilgus gadus, Krons uzsūtīja visādus briesmoņus. Pēdējā kauja starp Zevu un čūskveidīgo briesmoni Tīfōnu notika Kasiusa kalnā, kaut kur Sinaja pussalā. Pēc sakāves Krōns tika izsūtīts uz Britāniju, kuru sargāja simtrocīgais briesmonis Briārs.
Mīti. Gaja sadumpojās pret savu vīru Urānu (debesīm), kas viņai radīja aizvien jaunus bērnus, bet atbaidošā izskata dēļ neļāva tiem nākt pasaulē.
Mātes pierunāts (citi titāni gan uzreiz atteica) Krons ar sirpi izkastrēja savu tēvu Urānu, tā pārtraukdams Urāna un Gajas nebeidzamo dzimumaktu, un pārņēma varu no tēva.
Ievainotais Urāns Kronam izteicis pareģojumu, ka arī viņu gāzīšot paša dēls. Nākot pie varas Krons atbrīvoja kiklopus un simtročus no Tartara, bet pēc tam, kad bija nostiprinājis savu varu, tos atkal ieslodzīja atpakaļ Tartarā.
Kļuvis par valdnieku tēva vietā, Krons par sievu apņēmis savu māsu titāni Rēju, kurai no viņa piedzima Hestija, Dēmetra, Hēra, Aīds, Poseidons, kurus uzreiz pēc piedzimšanas viņš aprija, cerēdams izvairīties no tēva paredzētā likteņa. Taču Rēja piemānīja Kronu, jaunākā dēla Zeva vietā iedot viņam aprīt autiņos ietītu akmeni.
Zevs tika paslēpts kādā alā Krētā. Tur viņu audzinājušas nimfas un kaza Almateja. Priesteri kureti šķindinājuši zobenus pret vairogiem, lai Krons neizdzirdētu Zeva raudāšanu.
Pieaudzis Zevs pēc savas pirmās sievas Metīdas padoma piedzirdījis Kronu ar burvju dziru, kuras iedarbības rezultātā Krons izvēmis Zeva brāļus un māsas, sākot ar pēdējo.
Zevs kopā ar brāļiem un māsām sāka karu ar titāniem (Dievu kari!), kas ilga desmit gadus. Uzvarētos titānus kopā ar Kronu iemeta Tartarā, kur tos apsargāja simtroči.
Orfiķi uzskatīja, ka vēlāk Zevs izlīga ar Kronu un iecēla viņu par Svētlaimīgo salu valdnieku, uz kurieni devās atpestītās dvēseles.
Zelta laikmets. Tika uzskatīts, ka Krons valdīja zelta laikmetā, kad cilvēce nepazina ne kara postu, ne sāpes, ne sodu, kad straumēm plūdis medus, piens un nektārs.
Svētki. Kronam par godu tika svinēti svētki Kroniji. Tie bija īpaši iecienīti vergu un trūcīgo iedzīvotāju vidū. Šajos svētkos valdīja liela jautrība. Kungi un kalpi apmainījās ar pienākumiem. Tādi paši svētki tika svinēti arī Romā, kur tos sauca par Saturnālijiem.
Mākslā. Krons tika atveidots kā vecs majestātisks vīrietis ar apsegtu galvu, rokās viņš tur sirpi.
Sengrieķu domātājs un rakstnieks Eihēmers savā darbā "Svētais uzraksts" (Hieraanagrafee) min, ka viņa apmeklētajā salu valstī Indijas okeānā (iespējamā Lemūrija!) Zeva svētnīcā atradusies zelta kolonna, kur cita starpā bijuši aprakstīti arī Krona darbi.
Saites:
Sengrieķu mitoloģija.
