An
An - „debess” (šumeru val.).
Raksturojums. Šumeru un vēlāk arī citu mezopotāmiešu galvenais dievs, dievu panteona valdnieks, debesu dievs, anunaku pavēlnieks.
Debesu valdnieks. Dzīvoja uz Saules sistēmas vistālākās planētas Nibiru. Viņa simbols ir zvaigzne. Tāpat arī tiāra (galvassega), zizlis un scepteris. Dzīvoja dārzā, kas veidots no pusdārgakmeņiem, kopā ar ģimeni un svītu. Svītā ietilpa viens Pirmais ministrs, 3 raķešu komandieri, divi Karavadoņi, divi Galvenie rakstniecības zinātāji, viens Galvenais mantzinis, divi Augstākie tiesneši, divi Galvenie rakstveži ar pakļautiem 5 jaunākiem rakstvežiem, divi „tie, kas sagrauj ar skaņu.”
Sinonīmi un analogi. Babiloniešu un asīriešu tekstos - Anu, grieķiem - Urāns.
Radniecība. Viņa vecāku vārdi arī esot zināmi. Sieva un māsa vienlaicīgi - Antu un vēl sešas piegulētājas. 80 bērnu, 14 no tiem bija kopēji ar Antu.
1. Ea – „tas, kura mājas ir ūdens.” Pirmdzimtais, bet ne no Antu.
2. Enlils – „augstākais valdnieks.” Troņmantnieks, jo viņa māte bija Antu, An miesīgā māsa.
3. Ninhursaga – meita, ne no Antu.
4. Bau – jaunākā meita.
Ikonogrāfija. Ir ziņas, ka An ticis uzskatīts šakāļa veidolā (līdzīgi Anubisam/Anpu).
Biogrāfija. Senajos rakstos ir uzskaitīti 21 pāri augstāko dievu, kas ieņēmuši troni pirms Anu, kurš troni ieguvis varmācīgas cīņas rezultātā. An mājoklis atradās debesīs, Dievi uz apspriedēm pulcējās troņa zālē. Zāle tika apsargāta ar dievišķajiem ieročiem – ŠAR.UR – „ķēniņa mednieks” un ŠAR.GAZ – „ķēniņa slepkava.” Bija gadījumi, kad tur nokļuva arī mirstīgie – leģenda par Adapu, kā arī Gilgamešs un Tīras ķēniņš. Aprakstīti vairāki gadījumi, kad An apmeklē Zemi – oficiālās vizītēs kopā ar sievu un vienu reizi, lai savu mazazmeitiņu Inannu padarītu par savu vietvaldi uz Zemes. Tā kā An pastāvīgi uz Zemes neuzturējās, tad tikai vienā pilsētā – Urūkā ir viņam veltīts templis.
Saites:
Šumeru mitoloģija.
