Gamsahurdija, Zviads (1991.-1992.g.)
Pirmais Gruzijas prezidents no 1991. līdz 1992.gadam.
Dzīvesgājums. XX gs. 70.gados bija disidents, programmā "Vremja" lūdza piedošanu par savu darbību, vēlāk gan to skaidrodams ar taktisku gājienu.
Padpmju vara viņu tiesāja par "pretpadomju darbību."
1989.gada martā, piepalīdzot Maskavas emisāriem, jautājums aktualizējās. Gruzijas neatkarības cīnītājs Zviads Gamsahurdija ar jauniešu grupu aizbrauca uz Abhāziju, bet viņus tur piekāva un izraidīja. Jaunieši organizēja piketu pie valdības ēkas Tbilisi, un 100 no viņiem pieteica 10 dienu bada streiku. Pūlis ap viņiem pieauga, līdzās Gruzijas neatkarības prasībām parādījās lozungi „Nost PSKP” un „Krievija – tautu cietums.” Satrauktie komunistu līderi griezās pēc palīdzības Maskavā.
1991.gadā viņš kļuva par pirmo demokrātiski ievēlēto Gruzijas prezidentu, pārliecinoši uzvarot komunistus. Viņš bija ideālists un maz ko saprata no politikas mehānismiem. Krievija uzreiz sāka domāt, ka viņu neitralizēt un atrada opozīciju viņa koalīcijas partiju starpā. Tai starpā Tengizu Kitovani, kas tolaik bija aizsardzības ministrs (tagad dzīvo Maskavā).
1992.gada 23.jūlijā Abhāzija pasludināja neatkarību no Gruzijas.
1992.gadā viņa padomniece cilvēktiesību jautājumos bija Valērija Novodvorska.
Kad sākās konflikts, Maskava deva ieročus abām pusēm, bet opozīcijai vairāk. Konflikts notika pie parlamenta un visbeidzot Gamsahurdija padevās un tika gāzts, 1992.gada sākumā aizbrauca uz Armēniju - vara Gruzijā pārgāja kara padomes rokās. Tās locekļi bija bandīti, kas savā starpā nevarēja vienoties un tad atveda E.Ševarnadzi glābt valsti.
Gamsahurdija devās uz Čečeniju pie sava drauga Džohara Dudajeva, ar kuru viņam bija līdzīgas idejas par vienotu Kaukāzu, kas spētu pretoties Krievijai.
1993.gada septembrī Gruzija zaudēja Abhāziju, bet 31.decembrī Gamsahurdija tika slepus nogalināts (pēc citas versijas - izdarīja pasnāvību). Viņa kaps tikai pēc ilgākiem gadiem tika uziets Čečenijā.
Saites.
Gruzija.
