Aliens

Kaukāzs

Liela kalnu un priekškalņu teritorija starp Melno un  Kaspijas jūrām uz Āzijas un Eiropas robežas, kas ietver sevī Krievijas impērijas okupētās teritorijas Īčkēriju, Kabardiju-Balkāriju, Osetiju, daļu Stavropoles un Krasnodaras apgabalu, kā arī Gruziju, daļu Azerbaidžānas un daļu Armēnijas.

Kaukāzu iedala Priekškaukāzā, lielajā Kaukāzā un Aizkaukāzā.

Ģeogrāfija. Ziemeļos Kaukāzs robežojas ar Kumas-Maničas ieplaku.
Kaukāza vidienē atrodas Lielā Kaukāza kalnu sistēma. Tās asi veido augstākās grēdas - Galvenā Kaukāza grēda un Sānu grēda.

Vēsture. Vieni no agrākajiem pierādījumiem mūsdienu tipa cilvēku klātbūtnei Kaukāzā uzieti Mežmajskas alā. Atradumu vecums pēc radioaktīvā oglekļa metodes noteikts – 33-36 tūkst. gadu, kas atbilst absolūtam vecumam 38-39 tūkst. gadu. Ir pierādīts, ka šeit nav nekāda kultūras pārmantojamība. Vidējā paleolīta neandertālieši un vēlā paleolīta mūsdienu tipa cilvēki nav saistīti savā starpā. 
Grieķi pirmo reizi ar Kaukāzu iepazinās VI gs.pmē. pateicoties Dioskūrijas kolonijas (šodien Suhuma) izveidošanu, ko paveica milētieši.
Bronzas laikmetā Kaukāzā izveidojās viens no bronzas metalurģijas centriem, no kurienes bronzas darbarīki un ieroči izplatījās tālāk apkārtējās zemēs. Te izveidojās spilgtas Bronzas laikmeta arheoloģiskās kultūras - Maikopas kultūra (XXIV-XXII gs.pmē.), Trialeti kultūra (XVIII-XV gs.pmē.).
Saskaņā ar grieķu mitoloģiju, tieši pie klints Kolhīdā Zevs tika pavēlējis piekalt Prometeju. Pēc joniešu ģeogrāfu priekšstatiem Kaukāzs atradās Zemes austreņu malā, tādēļ "Kaukāza" nosaukums pēc Maķedonijas Aleksandra karagājieniem tika pārnests uz kalniem Indijas ziemeļos - Hindukušs, Pamirs, Himalaji.
Tikai pateicoties Pompejam 65.g.pmē. par Kaukāzu tika iegūti precīzāki dati. Vēl antīkajos laikos bija zināms, ka Kaukāzu var šķērsot virzenā no dienvidiem uz ziemeļiem tur, kur tagad atrodas Gruzīnu kara ceļš, kā arī virzienā no rieteņiem uz austreņiem pa pāreju no Derbentas.
Pēc krievu-turku kara (1806.-1812.g.). 1812.gadā Bukarestē parakstītais miera līgums izbeidza krievu-turku karu (1806.-1812.g.) - Kaukāzā Krievija Turcijai atdeva Anapu, Poti, Ahalkalaku, bet paturēja Suhumus u.c. punktus Rietumgruzijā, kurus bija ieguvusi pēc Rietumgruzijas iekļaušanas Krievijas impērijā. Krievija pirmo reizi ieguva jūras bāzes Melnās jūras Kaukāza piekrastē. 
II Pasaules karā. Pēc Paulusa 6.armijas aplenkšanas pie Staļingradas un atbloķēšanas izjaukšanas, vērmahta 1.tanku armija Ziemeļkaukāzā nonāca sarežģītā, pat kritiskā, situācijā - vācu ģenerāļi labi izprata Volgas katastrofas atkārtošanās iespēju. Vāvu armijas komunikācijas bija stipri izstieptas pēc 1942.gada vasaras-rudens uzbrukuma. Vērmahtam tāarī nebija izdevies izlauzties līdz Azerbaidžānas naftas atradnēm, kā arī neizdevās ieņemt visas padomju ostas Melnās jūras piekrastē, tā neatņemot iespēju tajās bāzēties krievpadomju flotei.
1943.gada 1.janvārī padomju Dienvidu frontes karaspēkssāka uzbrukumu vācu pozīcijām Rostovas pie Donas virzienā. Vēl pēc divām dienām uzbrukumā pārgāja arī divas armijas un Aizkaukāza frontes Ziemeļu grupas divi kazaku korpusi.Vācu 1.tanku armijas komandieri nemēģināja uzbrukumu apturēt, jo galvenais viņu uzdevums bija izvairīties no aplenkuma. Tādēļ tanku daļas izvairījāsno kaujas un arjergardu aizsegā atkāpās Stavropoles virzienā.
Tā arī atkārtot operācijas "Urāns" panākumus Ziemeļkaukāzā krieviem neizdevās. Atkāpjošos vāciešu vajāšana tika organizēta ar lielu novēlošanos - tikai pēc divām diennaktīm. Pie tam nobruka uzbrukuma vadība, izcēlās haoss, jo dažos uzbrukumaiecirkņos sajaucās pašu krievu karaspēkadaļas. Tāvisa rezultātā vāciešiem izdevās iegūt laiku un ierasties nocietinātās aizsargpozīcijās. Taču aplenkuma iespēja saglabājās arī tur. No vācu armijas grupas "Dona" tika steigšus pārdislocēta 4.tanku armija. Un tikai tad, kad krievpadomju armijai vairs nepietika spēka aplenkumam, vāciešiem izdevās no tā izvairīties.
Krievu ieguvums - tika galīgi novērsta jauna vāciešu uzbrukuma Ziemeļkaukāzā iespēja.

Mirušo ieleja. Iespējams, Kaukāzā. Iespējamas hronomirāžas.
Mineraļnijevodi piramīda. Piramīdas formas kalns Mineralnijevodas tuvumā.

Saites.
Kaukāza kalni.