Faradeja efekts
Viens no magnetooptikas efektiem - elektromagnētiskā viļņa (gaismas) polarizācijas plaknes griešanās, ja vilnis izplatās vielā paralēli magnētiskajam laukam, kurā viela ievietota.
Polaizācijas plaknes pagriešanās leņķis vī = V . H . I, kur V - Verdē konstante, kas raksturo vielu un ir atkarīga no elektromagnētiskā viļņa frekvences;
H - magnētiskā lauka intensitāte;
I - vielas slāņa biezums.
Pagriešanās virziens (pa labi vai pa kreisi) ir atkarīgs no H virziena. Tāpēc, elektromagnētiskajam vilnim ejot caur vielu turp un atpakaļ (to panāk, liekot vilnim atstaroties no spoguļa), pagriešanās leņķa vērtība dubultojas. Fenomenoloģiski Faeadeja efektu izskaidro ar cirkulāro dubultlaušanu.
Efektu atklājis M.Faradejs 1845.gadā, un tas bija pirmais eksperimentālais pierādījums, ka gaisma un magnētisms ir saistīti.
Efektu izmanto gaismas slēdžos, gaismas modulatoros, atomu un molekulu koncentrācijas noteikšanā, molekulārās struktūras pētījumos.
Saites.
Magnetooptika.
Maikls Faradejs (1791.-1867.g.).
