Dienvidslāvi
Plašā ģermāņu migrācija izraisīja arī slāvu cilšu pārceļošanu no senākajām dzīvesvietām apgabalos starp Vislas un Dņepras upju vidusteču baseiniem uz daļēji atstātajām ģermāņu teritorijām. Šī procesa gaitā izveidojās trīs galvenās slāvu etniskās grupas: rietumslāvi kolonizēja teritorijas Oderas – Elbas upju baseinos, dienvidslāvi – Balkānu reģionā, bet austrumslāvi sāka iespiesties tagadējās Ukrainas un Krievijas apgabalos, izspiežot vai asimilējot šī procesa gaitā minētajās teritorijās mītošos austrumbaltus, turpmākajos gadsimtos – arī somugru ciltis.
Bulgārija – pirmā slāvu valsts. Laikā, kad notika kari ar bizantiešiem, dienvidslāviem izveidojās cilšu savienības. Balkānu pussalas ZR daļu ieņēma serbu un horvātu ciltis. VII gs. beigās Donavas lejteces apgabalos izveidojās pirmā dienvidslāvu valsts – Bulgārijas cariste. Vēlāk bulgāri iekaroja lielāko daļu Balkānu pussalas un Bizantija kādu laiku pat tiem maksāja meslus.
Bizantijas kultūras ietekme. Paši slāvi dikti ietekmējās no Bizantijas kultūras – īpaši dienvidu un austrumu slāvi. Tie pieņēma bizantiešu kristietību un bizantiešu arhitekti uzcēla tiem pirmās mūra baznīcas.
Dienvidslāvi:
Bulgāri.
Horvāti.
Maķedonieši.
Melnkalnieši.
Serbi.
Saites.
Dienvidslāvijas karaļi.
Slāvi.
