Maķedonieši
Viena no dienvidslāvu tautām, Maķedonijas pamatiedzīvotāji.
Skaits. 1 400 000. (1975.g.)
Maķedonijā - ap 1 200 000.
Bulgārijas DR - 180 000 Pirina novadā.
Grieķijas ziemeļos - vairāk kā 150 000.
Izcelsme. Maķedonieši cēlušies no slāvu ciltīm, ar kurām saplūduši romanizētie trāķieši, ilīrieši un grieķi (grieķu maķedonieši).
VIV gs. beigās līdz XX gs. sākumam esošais otomaņu turku jūgs kavēja maķedoniešu etnisko konsolidāciju. Pēc 1913.gadā veiktās tautas sadalīšanas dažādu maķedoniešu grupu nacionālā attīstība noritēja šķirti. Grieķijas daļā grieķi izveda asimilācijas politiku. Tāpat arī Pirinas maķedonieši saplūst un asimilējas tuvu radniecīgo bulgāru vidū.
Vēl tagad Bulgārija jaunajai Ziemeļmaķedonijas valstij pieprasa atzīt bulgārus parsev radniecīgu tautu un to, ka maķedoniešu valoda cēlusies no bulgāru valodas, bremzējot Ziemeļmaķedonijas iestāšanās sarunas ar ES.
Vēsture. 1913.gadā maķedoniešu tautas apdzīvotās zemes sadalīja starp Serbiju, Bulgāriju un Grieķiju.
Valoda. Pieder indoeiropiešu saimes slāvu grupas dienvidslāvu apakšgrupai.
Rakstība slāvu alfabētā kopš XX gs. sākuma.
Reliģija. Pareizticīgie, daļa ir musulmaņi.
Nacionālie ēdieni. Kebabs - grilēta maltā gaļa, Tavče gravče - pupu sautējums, Šopskas salāti, Ajvar - paprikas un citu maltu dārzeņu mikslis, Skopsko alus, Maķedonijas vīns.
Saites.
Dienvidslāvi.
Maķedonija.
