Melnkalnieši
Viena no dienvidslāvu tautām, faktiski serbu etnogrāfiska grupa, Melnkalnes pamatiedzīvotāji.
Skaits. 508 000. (1971.g.)
Albānijā - ap 5000, pie Škodras ezera.
Izcelsme. Melnkalnieši nodalījušies no serbiem XIV gs. pēc savas valsts un pastāvīgas baznīcas izveidošanas. XV gs. beigās, glābdamies no turkiem, daudzi iedzīvotāji bēga uz "Melno kalnu" (Crna Goru) apvidu, no kā vēlāk izcēlās valsts ar attiecīgu nosaukumu.
Pēc II Pasaules kara daļa melnkalniešu izceļja uz Serbijas Vojvodinu.
Vēsture. Serbijas un Melnkalnes savienība izveidota 2003.gadā ar ES atbalstu, un tā ir viss, kas atlicis no agrākās sešu republiku Dienvidslāvijas federācijas.
Taču katrai republikai ir savi likumi, muitas noteikumi un valūta, kopīgi uzraugot tikai aizsardzību un ārlietas.
"Šī valstu savienība nedarbojas. Tā kaitē gan Serbijai, gan Melnkalnei. Tās uzturēšana ir arī dārga abām republikām," norādījis Melnkalnes prezidents Filips Vujanovičs.
Melnkalne kontrolē visus vietējās ekonomikas politikas aspektus, taču attiecības ar starptautiskajām finanšu institūcijām, kā Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu, notiek caur Belgradu, kas, pēc Vujanoviča domām, nopietni kavē Melnkalnes attīstību.
Sabiedrības domas aptaujas liecina, ka lielākā daļa no etniskajiem melnkalniešiem, kas veido 43% iedzīvotāju, kā arī bosnieši, albāņi un citas minoritātes balsos par neatkarību. Melnkalnes 32% serbu plāno balsot par savienības saglabāšanu.
Valoda. Runā indoeiropiešu saimes slāvu grupas dienvidslāvu apakšgrupas serbhorvātu valodas štokaviešu dialektā.
Melnkalniešu etnogrāfija. Kalnu rajonos saglabājies daudz senu kultūras un sadzīves elementu, cilšu dalījuma pēdas.
Reliģija. Galvenokārt pareizticīgie.
Saites.
Dienvidslāvi.
Melnkalne.
