Marduks
MAR.DUK – „tīrā pakalna dēls.”
Amorītu dievs, Bābeles pilsētas aizgādnis, kas kļuva par visas Babilonijas valsts galveno dievu.
Sinonīmi un analogi. Ēģiptiešiem - Ra.
Bābelē to sauca par Belu.
Senajos tekstos atzīmēts, ka Mardukam bija 50 vārdu. 49.bija „Nibiru,” kura nozīme nav skaidra, bet laikam tas ir „Zemju valdnieks” (Beļ Matati akādiešu rakstībā). 50.vārds – „Ea.”
Raksturojums. Babilonas galvenais dievs. Tiek saistīts ar 12.planētu – nefilimu dzimteni.
Radniecība. Dieva Ea un dieves Damkinas/Ninki pirmdzimtais dēls, dzimis vēl uz Nibiru planētas. Sieva - Sarpanite. Brāļi - Dumuzs, Tots un Nērgals. Tēvs - Enki. Dēls – Nabu.
Dzīvesgājums
. Ap 2000.g.pmē. cīņā par varu Marduks usveica Ninurtu. Babilonā viņš tika uzskatīts par galveno dievu. Tur arī tika pārrakstīti senie teksti („Radīšanas mīts”) tā, lai tieši viņš, nevis An, Enlils vai Ninurta, tiktu uzskatīts par galveno dievu. Tā piemēram, tika pārrakstīts „Mīts par Zu,” kurā ar Zu cīnās jau Marduks nevis Ninurta.
Esot bijusi tīra zelta statuja, kas svērusi 800 talentus (23 700 kg), pēc Hērodota. Uzskatīja, ka tēvam nelikumīgi atņēmuši valdīšanu pār Zemi, konkurēja par varu ar brālēnu Ninurtu. Vēlējās sagrābt varu Bābelē, kā rezultātā izvērsās karš. Pameta Ēģipti, pēc tam atkal atgriezās. Cīņas risinājās ar pārejošām sekmēm. Marduks izraisīja jaunākā brāļa Dumuzi nāvi, tad nodeva vadības grožus citam brālim – Totam. Pēcāk piespieda Totu doties izsūtījumā. Piespieda vēl vienu brāli – Nērgalu pārgāja pretinieka pusē. Galu galā Dievu karš noveda pie kodolkatastrofas.
Kad Marduks izdzina brāli Totu no Ēģiptes ap 3100.g.pmē., mēģināja pretendēt uz laulību ar Ištaru un valdīšanu Ēģiptē. Dumuzi laulība ar Ištaru bija skandālu pilna. Reiz, atgriežoties mājās, Inanna pārsteidz viņu ar meitiešiem un dusmās nomet viņu uz Lejaszemi. Pēc tam dodas to tur meklēt. Marduks sūtīja kareivjus arestēt viņu, lai izjauktu laulības. Arests neizdevās un Dumuzi tika atrasts ganībās miris. Viņa nāvē vainojams vecākais brālis Marduks. Inana solīja atriebt mīļoto, bet Marduks paslēpās Lielajā piramīdā un apgalvoja, ka tā nāvē nav vainojams, tā bijusi nejauša. Inana turpināja Piramīdas aplenkumu, Marduks brīdina, ka būs spiests lietot ieroci ar šausmīgu spēku un sekām. Baidoties no jauna briesmīga kara, Annunaki noturēja Lielo sapulci un nolēma Marduku dzīvu apglabāt piramīdā. Vēlāk gan viņš tiek apžēlots un nosūtīts trimdā. Tad arī Marduks/Ra kļuva par Amonu („slēpto”). Kur viņš pavadījis trimdu nav zināms, taču visu laiku loloja varas sagrābšanas plānus.
Kad pilsētā ieradās Akādas valdnieks Sargons I, Marduks niknumā to iznīcināja un atjaunoja savu varu Bābelē. Viņš sāk agatavoties karam un notiek daudzas sarunas („Mīts par Erru”). Bābelē uz sarunām ieradās Nērgals.
24 izsūtījuma gadus Marduks pavadīja hetu zemē. Tad viņa izsūtījuma dienas beidzās, viņš devās uz Bābeli, lai atjaunotu savu Esagila templi. Daļēji bojātā plāksnītē aprakstīts tā ceļš: no sākuma viņš devās uz Hamu (bībeliskā Hamata) dienvidos, tad šķērsoja Eifratu Mari rajonā. 2024.g.pmē. viņš ieradās savā pilsētā.
Par atomsprādzienu viņu brīdināja tēvs. Marduks izveda iedzīvotājus no Bābeles, palikušajiem ieteica slēpties pazemē. Tādējādi pilsēta pārcieta atombriesmas un neiznīka.
Pēcāk Marduks sāka darbības, lai nostiprinātu savu varu uz Zemes. Tika pārrakstīts Radīšanas eposs „Enum eliš...”, ierādot tanī galveno vietu Mardukam. Bābelē tika pabeigta Esagilas celtniecība. Marduks uzaicināja citus anunakus tur uz dzīvi, katram no tiem tika uzcelta mītne. Dievi bija ar mieru un mielasta laikā apliecināja pakļaušanos Mardukam. Tādējādi Marduka Jaunais laikmets sākās arī ar jaunu reliģiju – politeismu ar viena Dieva prevalēšanu.
Marduka kults. Bija izplatīts arī Asīrijā.
Saites.
Šumeru mitoloģija.
