Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ar MI palīdzību gūts ieskats vienā no Herkulānas neatvērtajiem papirusiem

Vienīgā Eiropas aktīvā vulkāna – Vezuva – mūsu ēras 79. gada izvirdumā spēji apraktās romiešu pilsētas – Pompejas un Herkulāna – tika iekonservētas laikā. Ar visu, kas tajās tobrīd atradās – iedzīvotājiem, kuri nepaspēja aizbēgt, mājokļiem ar to iedzīvi, tirgotavām ar to precēm, tempļiem... Vulkānisko pelnu un lavas pārklāto pilsētu atrakšana sākās 18. gadsimtā. Par vienu no vērtīgākajiem Herkulānas atradumiem zinātnieki uzskata tā saukto Papirusu villu, kurā 1752. gadā tika uzieta ļoti plaša papirusu ruļļu bibliotēka. Izrakumi Papirusu villā turpinājās līdz 1765. gadam un tad atkal tika atsākti 1980.-tajos gados. Vēl joprojām nav izpētīti ap 3000 kvadrātmetri villas teritorijas. Pieļauj, ka šī ārkārtīgi greznā, ar kultūras un mākslas priekšmetiem pārpilnā savrupmāja piederējusi Jūlija Cēzara patēvam, senatoram Pizo Cesonīnam. Pavisam Papirusu villā tika atrasti vairāk nekā 1800 pārogļojošies vīstokļi. 

Atrastos vīstokļus, jau sākot no 18. gadsimta, centās atvērt un izlasīt. Tā kā tie pēc pārogļošanās ir ļoti trausli, liela daļa atvēršanas mēģinājumos tika iznīcināti. Tomēr daļu, izmantojot dažādas palīgierīces, izdevās atritināt un atklātos tekstus pārrakstīt. Ja to tūlīt neizdarīja, teksts ātri izdzisa.

Pizo bija ievērojama I gadsimta epikūriešu filozofa – Gadaras Filodēma – patrons un vairums Papirusu villas tekstu, kā tas bija sagaidāms, pieder Epikūra un viņa sekotāju, tostarp Filodēma spalvai un ir uzrakstīti grieķu valodā. Bibliotēkā bija arī nedaudz stoiķu grāmatas un daži latīņu prozas un dzejas teksti. Tāpat arī dažādi darbi par mūziku, retoriku, teoloģiju un zinātni.

Izprotot Herkulānas vīstokļu vērtību un to saglabāšanas nozīmību, vairākas zinātnieku grupas, sākot no 2000. gadiem, centās ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību tos nolasīt virtuāli, fiziski neietekmējot. Tika izmantotas tādas skenēšanas tehnoloģijas kā rentgenstaru fāzes kontrasta tomogrāfija, kodolmagnētiskā rezonanse u.c. Tomēr sekmes tekstu atpazīšanā bija vājas, jo esošās datorprogrammas nespēja sakārtot iespējamos burtu fragmentus atpazīstamos vārdos.

Tagad skenējumu nolasīšanai palīgā tiek ņemtas arī MI programmas. Oksfordas Universitātes Bodlija bibliotēkas pētnieki februāra sākumā paziņojuši, ka viņiem, izmantojot mašīnmācīšanās atpazīšanas programmu, izdevies nolasīt dažus vārdus vienā no trim bibliotēkā glabātajiem Herkulānas vīstokļiem, kas 2024. g. jūlijā tika noskenēts ar Lielbritānijas nacionālo sinhotronu paātrinātāju “Diamond Light Source”. Vīstoklī ar kataloga numuru PHerc. 172 nolasītie vārdi ir ἀδιάληπτος (‘muļķīgi’), διατροπή (‘pretīgi’), φοβ (‘bailes’), and βίου (‘dzīve’). Zinātnieki ir pārliecināti, ka arī šis ir Filodēma rakstu darbs, jo filozofs esot bieži izmantojis vārdu “muļķīgs”.

Projektā izmantotā programma ir rakstīta tā, lai tā atpazītu un meklētu vietas uz papirusa, kurās atrodamas tintes pēdas. Programma nesaprot valodu un neatpazīst burtus, tāpēc atklāto tekstu transkripcija un tulkošana jāveic pašiem zinātniekiem. Šāda metode izvēlēta, lai programma neveiktu spekulatīvus pieņēmumus par to, kāds burts kurā vietā nosakāms un tādējādi nerastos kļūdainas interpretācijas.

Kā noprotams, šobrīd nolasītie vārdi atrodas vīstokļa ārējā tinumā. Interesanti, vai izdosies nolasīt arī dziļākos slāņus...

Tīstokļa izpēte veikta, Bodlija bibliotēkai piedaloties 2023. gadā uzsāktajā “Vesuvius Challenge” sacensībā, kuras dibinātāji piesaistījuši Silīcija ielejas tehnoloģiju uzņēmumu finansējumu, lai veicinātu Herkulānas vīstokļu nedestruktīvu izpēti, izmantojot MI rīkus. Pētnieki, kuriem pirmajiem izdodas sasniegt “Vesuvius Challenge” uzstādītos projekta mērķus (ar katru jaunu sasniegumu tiek nosprausta augstāka latiņa), saņem ievērojamas naudas balvas, kas viņiem ļauj turpināt darbu un attīstīt iestrādes.

Avots:

bodleian.ox.ac.uk