Peru ziemeļos arheologi atklāj 3000 gadu senu reliģisko centru
- Detaļas
- Publicēts 04 Aprīlis 2018
- Autors Laika Ceļotājs
- 7064 skatījumi
Arheologs Valters Alva (Walter Alva) arheoloģijas pasaulē slavu ieguvis, 1987.gadā Peru atklājot tā sauktās Sipanas valdnieka kapenes. Tagad viņš ir Sipanas valdnieka kapeņu muzeja (el Museo Tumbas Reales Sipan) direktors. Nesen viņa vadītā arheologu komanda Peru ziemeļos Lambajekas (Lambayeque) reģiona Kongonas (Congona) arheoloģiskajā zonā atklājusi 3000 gadu vecu, Čavinas kultūrai piederīgu reliģisko centru.
Čavina bija viena no nozīmīgākajām pirmsinku civilizācijām (1000.-200.g.pmē.) Andu kalnos Ziemeļperu. Tā spēcīgi ietekmēja citas senās Peru civilizācijas, kas tajā laikā un arī vēlāk attīstījās gar piekrasti. Čavinas perioda nozīmīgākais reliģiskais un politiskais centrs bija Čavina de Vantara, kas atrodas Andu kalnos, Ankašas reģionā, 250 kilometrus uz ziemeļiem no Peru galvaspilsētas Limas.
Skatīt Dienvidamerikas civilizācijas un kultūras lielākā kartē
"Zudušā tempļa" meklējumi
Arheologu komanda izrakumus Kongonā sāka 2013.gada 10.septembrī, pēc tam, kad tur jau agrāk bija uzietas divas kolonnas, kas arhitektoniski līdzinājās slavenajā Čavinas de Vantaras templī atrastajām kolonnām.
Viens no izrakumu mērķiem bija pārbaudīt hipotēzi, ka katrā Ziemeļlambajekas ielejā dominēja ūdens un auglības kultam veltīts templis, kas parasti atradās ielejas augstākajā daļā, kā arī atklāt jaunus faktus par Čavinas laikmetu un šīs civilizācijas ideoloģijas ekspansiju. Oktobra beigās pētnieki masu saziņas līdzekļiem varēja pastāstīt par savu pētījumu rezultātiem.
Čavinas laikmeta orākuls
Par "Kongonas orākulu" presē nosauktais templis stratēģiski novietots Lambajekas ielejas augstākajā daļā. Svētnīcas drupas ietver platformas un monolītus, kurus klāj kaķveidīgo un putnu figūras. Lai gan V.Alva uzskata, ka pirms 3000 gadiem Čavinas priesteri, godinot savus dievus, šeit veica rituālus un pareģoja ielejas iedzīvotājiem nākotni, tomēr nav skaidrības, uz kādiem pamatiem viņš šādu hipotēzi izteicis. Ir saprotami, ja jaunatklāto Čavinas laikmeta būvi ar tās apakšzemes struktūrām, iežogojumiem un telpām saista ar templi, taču no kā atvasināta ideja par pareģošanu?
Intervijā AFP Alva izteicies, ka svētvietai ir milzīga vēsturiska nozīme, jo izrakumu vietā atrastie artefakti un celtnes liecina par spēcīgu Čavinas kultūras ietekmi. Tempļa centrā, kur atrodas divas kolonnas, arheologi atrada Čavinas mākslas stilā izpildītus reljefus. Atklātais tempļu komplekss pierāda, ka Čavinas ietekme sniegusies ļoti tālu, skaidroja zinātnieks.
Avoti:
globalpost.com
peruthisweek.com
peruthisweek.com
en.wikipedia.org
Pirmo reizi publicēts 09.12.2013. Aliens.lv iepriekšējā versijā.
