Bibla, Džubeila
Bībelē saukta par Gebalu.
Arābu – Džubeila (Jbeil).
Feniķiešu senpilsēta mūsdienu Libānas teritorijā, Vidusjūras krastā.
Atrašanās vieta. Libāna, 32 km no Beirūtas, Vidusjūras krastā, mūsdienu Džubeila.
Vēsture. Viena no pašu senāko pilsētu trijotnes (līdz ar Jēriku un Damasku). Cilvēki apmetušies šeit jau vismaz pirms 5000 gadiem, saka arī, ka jau no V-IV.g.tk.pmē. te bijusi nocietināta apmetne.
III-II g.tk.pmē. feniķiešiem tā kalpojusi kā ostas pilsēta, bijis liels tranzīttirdzniecības un amatniecības centrs. No tās uz Seno Grieķiju vests papiruss (feniķiešu - biblos), no kā arī pilsētas nosaukums.
Bibla minēta Eblā uzietajās ķīļraksta plāksnītēs minētas kopā ar citām pilsētām - Sodomu, Gomoru, Damasku, Beirūtu u.c. bez tam minētas vēl daudzas citas - Lahiša, Hazora, Megida, Jeruzāleme, Dora, Gaza, Aštarota.
Senie ēģiptieši uzskatīja, ka tieši šeit Izīda atradusi gabalos sacirsto Ozīrisu.
Bibla kļuva bagāta ar tirdzniecību un jūras laupīšanu.
Asīrijas ķēniņš Tiglatpalasārs I sagrāba svarīgas feniķiešu pilsētas Biblu, Sidonu, Aradu, aplika tās ar nodevām.
Mūsdienu latīņu alfabēta rašanās vieta (!?).
Savulaik Biblā dzīvojis feniķiešu vēsturnieks Filons (64.-141.g.).
Šodien plaukstoša austrumu pilsēta Džubeila, tūrisma centrs.
Izpēte. Arheoloģiskie pētījumi noris kopš 1921.gada.
Tajos atklātas feniķiešu un romiešu laika svētnīcu u.c. celtņu drupas, viduslaiku cietoksnis un pils (XII-XIII gs.), baznīca (XII gs), baptisērijs (XIII gs.).
Aplūkojamie objekti.
Ištaras templis.
Aka – runā, ka tās vecums ir 10 000 gadu. Pēdējo spaini ar ūdeni te izcēla 1926.gadā, pēc tam tā izsīkusi.
Obelisku svētnīca. II g.tk.pmē.
Afrodītes svētnīca. Saskaņā ar Lukiānu, Biblā bijusi Afrodītes svētnīca, kurā par godu Adonīsam notikušas orģijas, pavadītas ar svēto prostitūciju. Pirmā diena bijusi veltīta raudām, bet otrā - priekam un atdzimšanai.
Ķēniņa Ahirama kapenes. XI gs.pmē.beigas - X gs.pmē.sākums.
Atradumi.
Monēta ar Ištaras templi – attēlots templis no II gadu tūkstoša pmē.
Saites.
Feniķieši.
Libāna.
