Tempļa prostitūcija
Hērodots tēlojis seno ēģiptiešu faraonu Hufu kā despotu, pēc viņa ziņām Hufs „nodevās dažādām ļaunprātībām”: aizvēra tempļus, liedza upuru nešanu. Viņš uzlika par pienākumu visiem ēģiptiešiem strādāt viņa labā – ceļu būvē, kapeņu būvē uz salas Nīlas attecē un Lielās piramīdas būvē. Kad celtiecībai beidzās nauda, viņš savu meitu nosūtīja uz templi pelnīt ar prostitūciju. Katrs mīļākais par reizi devis naudu kaļķakmens blokam.
Venēras templī Bālbekā. Romas pastāvēšanas vēlīnajā periodā, imperatora Konstantīna I Lielā valdīšanas laikā kristietība kļuva par impērijas valsts reliģiju. Konstantīns I pavēlēja apturēt pagānu svētnīcu celtniecības darbus un lika Bālbekā uzbūvēt baznīcu, kuras atrašanās vieta šodien gan nav zināma. Ap to pašu laiku viņš iegrožoja Venēras kultu un aizliedza tempļa prostitūciju, par kuras saglabāšanu iestājās Bālbekas valdošā šķira. Saskaņā ar šo pagānisko paradumu jaunas meitenes svētnīcās atdevās vīriešiem par godu Venērai.
Jūlija Atkritēja (361.-363.g.) valdīšanas laikā kristietība uz laiku tika atmesta un Konstantīna I dibinātā baznīca Bālbekā visdrīzāk pārtrauca darboties. Šajā laika periodā, lai atriebtos par tempļa prostitūcijas aizliegumu, jaunas kristiešu meitenes, kā vēlāk vēstīja viduslaiku autori, tika apkaunotas un nogalētas. 362.gadā nogalināts ticis arī viens no nadzīgākajiem statuju dauzītājiem, Austrumu pareizticīgās baznīcas vēlāk kanonizētais Bālbekas diakons Kirils, kura piemiņas diena tiek svinēta 29.martā.
Afrodītes svētnīca Biblā. Saskaņā ar Lukiānu, Biblā bijusi Afrodītes svētnīca, kurā par godu Adonīsam notikušas orģijas, pavadītas ar svēto prostitūciju. Pirmā diena bijusi veltīta raudām, bet otrā - priekam un atdzimšanai.
Tāda pastāvēja arī Senajā Indijā.
Saites.
Prostitūcija.
