Aliens

Zviedrijas karaļi (?-patlaban)

Zviedru karaļu kapenes ir Ridarholmenas baznīcā Stokholmā.

Inglingi. Senākie zviedru ķēniņi, iespējams, mītiski.
Domā, ka no 900.gadiem ir saglabājusies kāda 27 pantu dzeja bez virsraksta, kurā ikvienā 8–16 rindu pantā stāstīts par kādu visvecākās zviedru ķēniņu dzimtas valdnieka nāvi, tās iemesliem un nāves vietu. Saskaņā ar tradīciju, šīs dzimtas ciltstēvs bija Ingve (Yngve), kādēļ visus viņa pēctečus sauca par Inglingiem. Šo dzeju savā H bija saglabājis vienīgi Snorre, sakot, ka tās autors ir Tjodolfs no Hvīnas (Kvine). Viņš 30 pantos uzskaita pirmos 30 Inglingu dzimtas locekļus Inglingus (Ynglingar), no kā dzeja dabūjusi nosaukumu Ynglingatal (Inglingu skaits, turpmāk IT). Pilnīgi vai daļēji, Snorres IT teksti ir saglabājušies 5 rokrakstos, starp tiem arī t.s. Kringlas rokrakstā, kurā Ingvars 18.pantā ir nosaukts par sveņņu firstu (jöfri sænskum), bet citos rokrakstos par “kritušo firstu” (iofre föllnom). Atšķirības rokrakstos, kuros panti dzejoti kviðuháttr pantmērā, ir atsevišķu vārdu rakstībās ar iztrūkstošām rindām, burtiem un pantiem. Defektus mēģināja atrast, labot un dzeju rekonstruēt. Tā no yng’ri ir radīts Yngvari; no liós – lióshömum (gaišmatis); no a’stmar – austmarr (leišu Aistmarė?); no h’r – herr (karapulks) utt. IT tulkošanu un atdzejošanu atbilstoši dzejas saturam un pantmēram apgrūtina, darot to pat neiespējamu, senīslandiešu stingrie metrikas likumi un parasto vārdu atvietošana ar skaldu dzejai raksturīgajiem “heiti” (heiti) un “kenningiem” (kenningar).
Heimskringlu ievadošajā Inglingu sāgā hronoloģiskā secībā uzskaitītas 27 pirmās leģendāro Zviedrijas Upsalas novada un (sākot ar 22.paaudzi) Norvēģijas Vestfoldas (Vestfold) un Oplandes (Opplandene) novadu sīkķēniņu – inglingu – paaudzes, kas pēc tradīcijas ir dieva Ingves-Freira pēcnācēji pa tēva līniju. Par pamatu Inglingu sāgai Snorre, kā pats apgalvo Heimskringlas ievadā, ņēmis IX gs. beigu / X gs. sākuma skalda Tjodolfa no Hvīnas (Þjóðólfr ór Hvini) sacerēto poēmu, kurā viņš 27 pantos secīgi min pirmos 29 inglingu dzimtas locekļus. No tā vārsmojums vēlāk dabūjis nosaukumu Ynglingatal (Inglingu skaits). Tjodolfa vēstījumu, Inglingu sāgu rakstot, Snorre papildinājis ar dažādu citu, ievadā nosauktu un nenosauktu, bet sāgu pētnieku vēlāk lielākoties atšifrētu avotu ziņām.

Olofs (~854.g.). 854.gadā zviedru karalis Olofs ar 7000 vīru uzbruka kuršiem. Cīņas Zēburgā (tagadējā Grobiņā) turpinājās astoņas dienas, bet devītajā dienā pēc pārrunām kurši tomēr padevās, atdodot sudrabu un 30 ķīlniekus, lai apliecinātu savu lojalitāti.

      Ulavs III (960.-1020.g.).

      Ēriks Uzvarētājs (?-995.g.).
      Olafs (995.-1021.g.).
      Ānunds Jēkabs (1021.-1050.g.).
      Emunds (1050.-g.).
      Knuds Lielais (iespējams). Dānijas karalis.
      Ēriks Svētais (~1155.g.). 
      Kārlis Sverkersons (1164.g.).
      Ēriks XI (~1240.g.). 
      Valdemārs I. Tēvs - Birgers Jārls, Valdemāra I valdīšanas laikā bija reģents. Māte - karaļa Ērika XI meita.
      Magnuss Ēriksons (1316.(dz?)-1374.g.).

Dāņu-zviedru karaļi.
      Margarēte I (1375.-1412.g.).
      Stens Stūre (~1454.g.). Zviedrijas reģents Stens Stūre (Sten Sture) vecākais.

Vāsu dinastija (???).
      Gustavs I Vāsa (1523.-1560.g.). 
      Ēriks XIV (1560.-1568.g.).
      Juhans III (1569.-1592.g.).
      Sigismunds III Augusts Vasa (1592.-1604.g.). 
      Kārlis IX (1604.-1611.g.).
      Gustavs II Ādolfs (1611.-1632.g.).
      Kārlis X Gustavs (1654.-1660.g.).
      Kārlis XI (1660.-1697.g.).
      Kārlis XII (1697.-1719.g.).
      Ulrika Eleonora (1719.-1720.g.).
      Frīdrihs I (1720.-1751.g.).

Ādolfs Frederiks (?-1771.g.).
60 gadus vecais Zviedrijas karalis Ādolfs Frederiks 1771.gadā nomira no pārēšanās. Tajā dienā pusdienās viņš apēda vēžus, ikrus, skābētus kāpostus, siļķes un izdzēra daudz šampanieša. Visam tam pa virsu viņš apēda 14 porcijas sava iecienītākā deserta – saldā pīrāga ar karstu pienu. Zviedrijā viņu joprojām sauc par „karali, kas pierijās līdz nāvei.”

Meklenburgu dinastijas pārstāvis Albrehts XIV gs. bija Zviedrijas karalis un valdīja 25 gadus. 
      
      Gustavs III (1771.-1792.g.). 
      Gustavs IV Ādolfs (?-1809.g.).
      Oskars I (~1823.g.).     

Bernadotu dinastija (1818.-?). Dibinājis Napoleona maršals francūzis Žans Batists Bernadots, kas 1818.gadā kļuva par Zviedrijas karali Kārli XIV Jūhanu.
      Kārlis XIV Jūhans (1818.-1844.g..).
      Kārlis XV (!1850.g.).            

      Oskars II (~1898.g.).
      Gustavs V (~1929.g.).
      Kārlis XVI Gustavs (?–pašreiz).

Saites.
Zviedrija.