Juhans III (1569.-1592.g.)
Vāsu dinastijas Zviedrijas karalis no 1569. līdz 1592.gadam.
Radniecība. Pusbrālis – Ēriks XIV, iepriekšējais karalis.
Sieva – Katarīna Jagelone (1526.-1583.g.), poļu karaļa Sigismunda II Augusta meita.
Dēls – Sigismunds, kļuva par Polijas-Lietuvas karali Sigismundu III Augustu.
/Juhans_III.jpg)
Dzīvesgājums. Somijas hercogs.
Kad Juhans III 1569.gadā kļuva par Zviedrijas karali, dabiska likās doma par tuvāku sadarbību ar Poliju pret kopīgo ienaidnieku austreņos – krieviem. Tāpēc valdošās dzimtas – zviedru Vāsas un poļu Jageloņi saradojās Juhanam III apprecot Katarīnu.
Juhans III centās nobīdīt no varas Ēriku XIV, kas bija sajucis. Sazvērestībā iesaistījās arī Ērika XIV karavadonis Delagardija, tā sasniedza savu mērķi un Delagardija kļuva par vienu no jaunā karaļa pietuvinātajiem, izpildot viņa diplomātiskos un militāros uzdevumus. Likteņa ironijas dēļ vienā no karagājieniem Delagardija krita dāņu gūstā, tomēr palika uzticīgu karalim Juhanam III.
Karā pret krieviem (1590.-1595.g.). Godunova valdība Krievijas ķeizara Fjodora I valdīšanas laikā nebija zaudējusi cerības atdabūt atpakaļ Ivana IV Briesmīgā valdīšanas laikā Livonijas kara rezultātā zaudētās zemes Baltijā un Karēlijā. Miera līgums ar zviedriem nebija noslēgts, tātad zviedru kontroli pār šiem cietokšņiem krievi varēja uzskatīt par laicīgu.
Tiesa, zviedru karalim Juhanam III bija pretējs viedoklis un ieņemtās zemes atdot krieviem viņš netaisījās. Zviedri gatavojās noslēgt miera līgumu, tādejādi oficiāli nostiprinot savus iekarojumus. Papildus pārliecību ar šādu notikumu gaitu Juhanam III deva fakts, ka viņa dēls Sigismunds Vāsa kļuva par Polijas karali. Tiesa, Sigismundam poļu aristokrātijas vidū bija ne mazums ienaidnieku, tomēr Zviedrija varētu cerēt uz dēla valdītās Polijas atbalstu karā pret krieviem.
Visu to saprata arī Maskavā, tādēļ krievi nolēma aktivizēt darbību zemju atgūšanā un sāka jaunu krievu-zviedru karu (1590.-1595.g.). 1590.gada janvāra sākumā krievu armija no Novgorodas devās karagājienā pret zviedriem. Karaspēku komandēja pats ķeizars Fjodors I, tiesa gan, nomināli, jo ar karavadoņa talantu neizcēlās. Uzbrukuma kampaņa šai gadā bija krieviem visai veiksmīga - netika atgriezta tikai Narva. Tomēr 1591.gadā situācija krasi mainījās, jo krievu armijas pamata daļai nācās atvairīt Krimas hana uzbrukumu. To izmantoja zviedri un izpostīja Solovecas klostera apkārtni, lai gan pašu klosteri ieņemt nespēja.
Kopumā karadarbība tomēr bija par labu Maskavijai. Zviedri cieta vairākas jūtamas sakāves un krievu armija aizgāja līdz Vīpuriem. Palīdzību no Polijas Juhans III tā arī nesaņēma.
Konflikts turpinājās 5 gadus - jāņem vērā, ka karadarbība mēdza pārtraukties uz ilgstošiem periodiem.
Konflikta iznākums bija miera parakstīšana 1595.gadā Teisenes ciemā (Teusina). Krievi bija atraduši jaunu tirdzniecības ceļu caur Arhangeļsku pie Baltās jūras. Saskaņā ar noslēgto mieru Maskavija atgrieza sev praktiski visas zemes Baltijā un Karēlijā, kuras bija zaudētas Livonijas karā. Līgums arī noteica zviedru-somu valsts robežu: tā gāja no Saimas dienvidos taisni uz ziemeļiem, uz Ledus okeānu.
Tomēr teritorijas krievi neatguva uz ilgu laiku, drīzumā pienākušajos Juku laikos visas šīs teritorijas kopā ar pilsētām atkal nonāca zviedru valdīšanā, galīgi tās pievienoja Krievijai tikai Pēteris I.
Atradumi.
Juhana III relikvijas. Juhana III bērēs izmantotie kronis un scepteris tika glabāti Vesterosā. 2013.gadā tos nozaga, vēlāk relikvijas tika atrastas atkritumu maisos lielceļa malā - kāds par to informēja policiju.
Saites.
Zviedru karaļi (?-patlaban).
