Ēriks XIV (1560.-1568.g.)
Erik XIV.
Zviedrijas karalis no 1560. līdz 1568.gadam.
Radniecība. Tēvs - Gustavs I Vāsa.
Vecākie brāļi - Juhans (pusbrālis?), nākamais karalis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1533.gada 13.decembrī.
Bija vispusīgi izglītots - nodarbojās ar astronomiju, vēsturi, matemātiku, mūziku, militāro teoriju u.c. Tai pat laikā izcēlās ar ārkārtīgu nežēlību un aizdomību. No 60.gadu vidus viņam jau izpaudās garīgas slimības pazīmes.
Iekšpolitika. Realizēja karaļa varas nostiprināšanas politiku - 1561.gadā pieņēma t.s. Arborgas konstitūciju, kas būtiski ierobežoja hercogu (karaļa brāļu u.c.) varu
Ārpolitika.
Dalība Livonijas karā - Ziemeļigaunijas pakļaušana (1561.g.). Iestājās Livonijas karā, vēloties pakļaut Austrumbaltiju. Iepriekšējā karaļa Gustava I Vāsa dēls Juhans jau bija ievadījis slepenas sarunas ar Tallinas un Ziemeļigaunijas bruņniecības pārstāvjiem. Kad pēdējie lūdza aizsardzību zviedru jaunajam karalim Ērikam XIV, 1561.gadā Ziemeļigaunijā ieradās zviedru karaspēks Klāsa Kristersona Hūrna (Klas Kristerson Horn) vadībā un padzina lietuviešu spēkus no Tallinas - tādejādi iegūstot Rēveli un Ziemeļigauniju. Ēriks XIV tiecās padarīt Tallinu un Vīpurus par tirdzniecības centriem ar Krieviju krievu iekarotās Narvas vietā. Viņa nolūki Lībekā un Dānijā radīja bažas, ka, īstenojot šo plānu, zviedri varētu monopolizēt tirdzniecību ar Krieviju.
Cīņās ar dāņiem kā gūsteknis tika saņemts ievainotais francūzis Delagardija, ko stādīja priekšā karalim Ērikam XIV.
Hercogam Juhanam bija tālejoši plāni. Pret brāļa un karaļa Ērika XIV gribu viņš bija vedis sarunas ar Polijas-Lietuvas karali Sigismundu II Augustu. Šīs sarunas 1562.gadā noveda pie Juhana laulībām ar Sigismunda māsu Katarīnu Jageloni. Kā garantiju pūram viņš saņēma septiņus pilslēņus Livonijas vidienē. Ēriks XIV baidījās, ka varētu rasties poļiem draudzīga Baltijas piejūras valsts, kas aptvertu Somiju un Livoniju. Tāpēc viņš lika ieslodzīt savu brāli un Katarīnu Gripsholmas pilī.
Dalība Ziemeļvalstu septiņgadu karā (1563.-1570.g.). Zviedrijas iejaukšanās Livonijā padarīja citas Baltijas jūrai piegulošās valstis nemierīgas, tās baidījās par savām militārajām pozīcijām un tirdzniecības interesēm. Tāpēc Zviedrijai 1563.gadā vajadzēja karot ar Dāniju, Lībeku un Poliju-Lietuvu. Karadarbība norisinājās Livonijā, tādējādi vēl vairāk veicinot zemes izpostīšanu.
Ilgstošajā cīņā par varu ar savu vecāko pusbrāli Juhanu (Somijas hercogs) galu galā cieta neveiksmi, un riktāgs viņu atcēla no troņa, tika uz mūžu ieslodzīts cietumā.
Miris 1577.gada 26.februārī. Iespējams, noindēts.
Nospiedums civilizācijā.
Ērika XIV liktenis attēlots zviedru literatūrā - tāda paša nosaukuma J.A.Strindberga drāma u.c.
Saites.
Zviedrijas karaļi (?-patlaban).
