Aliens

Gustavs II Ādolfs (1611.-1632.g.)

Gustav II Adolf.
Zviedrijas karalis no 1611. līdz 1632.gadam, karavadonis un kara mākslas reformātors.

Radniecība. Tēvs - Kārlis IX.

Dzīvesgājums. Dzimis 1594.gadā.

Kāpa Zviedrijas tronī 1611.gadā. Talantīgais zviedru monarhs visai īsā laikā kļuva par varenāko un ietekmīgāko sava laika politiķi, iegūstot iesauku - "ziemeļu lauva."

Sacenšanās ar Sigismundu III Vāsu. Sigismunds III Vāsa turpināja mēģinājumus atkal iegūt Zviedrijas troni līdz pat savai nāvei 1632.gadā. Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs tiecās darīt galu Sigismunda III Vāsas pretenzijām uz Zviedrijas troni un 1627.gadā uzsāka karu pret Poliju. Viņš Sigismundu III Vāsu uzskatīja par uzurpatoru.

Ārpolitika. Daudz karojis. Ārpolitikā centās iegūt varu pār Baltijas jūru un tās piekrasti.
Karš pret Dāniju no 1611.-1613.g.

Karš pret Krieviju (1614.-1617.g.). Šis karš karalim Gustavam II Ādolfam tika mantojumā, jo zviedri karoja pret krieviem jau kopš 1609.gada. Kara iemesls bija apstāklis, ka krievu ķeizara Vasīlija Šuiska valdība atsacījās maksāt par palīdzību, ko zviedri krieviem bija snieguši cīņā pret Viltusdmitriju II.
Tādēļ zviedri uzsāka karadarbību. Tā bija visai veiksmīga, jo īsā laikā zviedru valdīšanā nonāca gandrīz visas Novgorodas zemes. Tas arī saprotams, jo Krievijā bija jukas, nekādas īstas varas nebija un nomales bija atstātas savā ziņā.
1613.gadā zviedri cieta neveiksmi Tihvinas aplenkumā.
1614.gadā sagrāba Gdovu.
1615.gadā Gustavs II Ādolfs nolēma sagrābt Pleskavu. Zviedru armijapie pilsētas nonāca augusta sākumā un mēģināja pilsētu ieņemt pa tiešo, taču uzbrukums beidzās ar pilnīgu izgāšanos. Bez tam zviedri zaudēja vienu no saviem karavadoņiem - Evertu Hornu. Neskatoties uz jaunību, viņš jau bija kļuvis par feldmaršalu un izdaudzināts par talantīgu karavadoni. Horna zaudējums atstāja lielu demoralizējošu efektu uz zviedru karaspēku. Tomēr karalis pavēlēja uzsākt pilsētas aplenkumu pēc visiem kara mākslas noteikumiem. Zviedri sāka apšaudīt pilsētu ar artilēriju.
Tomēr Pleskavas garnizons un iedzīvotāji netaisījās padoties. Zviedru artilērijas sagrautās aizsargsienas tika steidzami lāpītas. Aplenktie pastāvīgi tramdīja zviedrus ar izbrukumiem. Viena tāda izbrukuma laikā zvedri teju vai pazaudēja daļu aplenkuma artilērijas.
Septembrī līdz aplenktajiem izlauzās vojevodas Ivana Pļeščova (Иван Плещеев) komandētā vienība, ko palīgos bija sūtījis ķeizars Mihails (Михаил Федорович). Arī zviedri saņēma papildspēkus un otro reizi devās triecienā, pirms tam uz pilsētu izšaujot ap 700 degbumbu. Šī uzbrukuma laikā zviedriem izdevās ieņemt daļu aizsargmūra un vienu torni. Šo torni kopā ar uzbrucējiem aplenktie iespēja uzspridzināt gaisā. Galu galā zviedri tika padzīti no visām ieņemtajām pozīcijām.
Tuvojās aukstums un zviedru nometnē sāka izplatīties slimības. Pastāvējis pie pilsētas vēl pāris nedēļas, karalis nolēma izbeigt aplenkumu.
Pēc kāda laika Gustavs II Ādolfs sāka miera sarunas, kas beidzās ar 1617.gada Stalbovas miera līgumu.

Devās arī karagājienā uz Vāciju.

Karš pret poļiem (1621.-1629.g.). 1621.gadā karalis Gustavs II Ādolfs atsāka karu Livonijā un tai pat 1621.gadā viņa rokās krita Rīga.
Viņš ar savu karaspēku izcēlās malā pie Rīgas un aplenca pilsētu. Pēc 6 nedēļu pretošanās Rīgas aizstāvji padevās. Tad karalis ieņēma Livoniju līdz Aiviekstei, kas kļuva par robežu ar Latgali. Rīgas naudas kaltuve ražoja zviedru karalim naudu karam.
1626.gada 17.janvārī sakāva poļus pie Valles. Gustavs II Ādolfs ar 5000 kareivjiem devās uz Bausku un Valles apkaimē sadūrās ar apmēram 4 tūkstošiem poļu kareivju, kurus sakāva. Kaujā poļi zaudēja ap 1200 kritušo, visu artilēriju un vezumus. Šī uzvara nostiprināja zviedru stāvokli Baltijā. Tālākā karadarbība norisa Prūsijā.
1626.gadā pie Krustpils notika sīvas kaujas zviedru-poļu kara laikā. Stāsta, ka pils tuvumā poļu karotāji norāvuši zviedru karalim Gustavam II Ādolfam bruņucepuri, un tikai pēdējā brīdī viņš ar grūtībām aizbēdzis no kaujas lauka. Neapšaubāms ir fakts, ka tai kaujā zviedri tika sakauti.
Zviedru karalis Gustavs II Ādolfs tiecās darīt galu Sigismunda III Vāsas pretenzijām uz Zviedrijas troni un 1627.gadā atkal uzsāka karadarbību pret Poliju.
Karš ar mainīgām sekmēm turpinājās līdz 1629.gadam, kad noslēdza pamieru Altmarkā. Zviedri paturēja lielāko daļu Livonijas. Gustavs II Ādolfs deva zviedru ģenerālgubernatoram Juhanam Šitem (Johan Skytte) tālejošas pilnvaras, un pats atstāja Livoniju. Pēc viņa norādījumiem jaunajā provincē bija jānostiprina paklausība likumiem un jāatjauno evaņģēliski luteriskā baznīca, kā arī jāveicina tautas izglītība.

Trīsdesmitgadu karā (1618.-1648.g.). 1930.gadā zviedru karalis ar kaujās rūdītu karaspēku no Livonijas devās karot tālāk Eiropā. Izcīnīja vairākas uzvaras pār Hābsburgu armiju - 1631.gada 17.septembrī kaujā pie Breitelfeldas, 1932.gadā kaujā pie Leksas upes. Kritis kaujā pie Licenes 1632.gada 16.novembrī.

Iekšpolitika. Reformēja valsts pārvaldi, nodokļu sistēmu un tiesu - izdeva tiesu vešanas kodeksu. Nostiprināja aristokrātijas lomu, dāvināja muižniekiem zemi.

Izveidoja regulāro armiju no birģeriem un zemniekiem.

Ekonomika. Veicināja ražošanas uzņēmumu un pilsētu attīstību.

Gustavs II Ādolfs Latvijā. 1621.gadā ieņēma Rīgu un Vidzemi.
Vidzemes provincē ieviesa vairākas reformas, to skaitā Vidzemes tiesu reformu, 1632.gadā ierīkoja pastu un pasta stacijas, nodibināja labības monopolu.
Rīgā (arī Tērbatā) nodibināja ģimnāziju.
Ar Gustava II Ādolfa rīkojumu evanģēliski luteriskā baznīca Vidzemē kļuva par valsts baznīcu, bet katolismu aizliedza. Karalis iecēla par virsmācītāju Hermani Samsonu (to lieliski atainoja aktieris Kārlis Sebris leģendārajās latviešu filmās „Vella kalpi” un „Vella kalpi Vella dzirnavās”).

Izglītība. Gustavs II Ādolfs ierīkoja ģimnāziju Tērbatā (Dorpatas ģimnāzija - Igaunija), kuru pēc sava skolotāja un padomdevēja J.Šites (vēlāk Vidzemes ģenerālgubernators) 1632.gadā pārveidoja par Academia Gustaviana (par godu pats sev). Tērbatas universitāte kļuva par pirmo universitāti luterāņu Baltijā.
Gustavs II Ādolfs ieviesa vēl jaunu 3-5% muitas likmi no to preču vērtības, kuras pārvadāja caur Rīgas ostu.

Nāve. Kritis 1632.gadā kaujā pie Licenes Septiņgadu kara laikā. Pārvests uz Zviedriju.

Aplūkojamie objekti.
Gustava II Ādolfa piemineklis Tērbatā. Skvērā aiz universitātes.

Nospiedums civilizācijā.
Gustavianum. Upsalas universitātes muzeja ēka, kas nosaukta karaļa Gustava II Ādolfa vārdā, jo viņš ap 1620.gadu universitātei dāvināja vairākas ēkas.

Saites.
Zviedrijas karaļi (?-patlaban).