Aliens

Kārlis XI (1660.-1697.g.)

Karl XI.
Zviedrijas karalis no 1660. līdz 1697.gadam.

Radniecība. Tēvs – Kārlis X Gustavs (iepriekšējais karalis).
Dēls – Kārlis XII (nākamais karalis).
Meita – Ulrika Eleonora.

Dzīvesgājums. Zviedrijas karalis no 1660.-1697.gadam. Patstāvīgi valdīja no 1672.gada. Veica virkni radikālu pasākumu, lai uzlabotu valsts ekonomisko un politisko stāvokli.
Dzimis 1655.gadā.

Iekšpolitika. Izteikts absolūtās monarhijas piekritējs, ko centās iedibināt arī pakļautajās zemēs.

Ekonomika. Veica virkni radikālu pasākumu, lai uzlabotu valsts ekonomisko un politisko stāvokli. Saimnieciskā ziņā liela nozīme bija karaļa īstenotajai muižu redukcijai, ko 1680.gadā attiecināja arī uz Vidzemi. Tika veikta arī „arklu revīzija.”
Zemnieki ar prieku apsveica visus pasākumus pret ienīsto muižniecību, un Kārlis XI ļaužu vidū kļuva iemīļots karalis. Kaut gan Kārlis XI nepildīja savu solījumu atcelt dzimtbūtniecību reducētajās muižās, viņš ierobežoja muižas nomnieku patvaļu tik tālu, ka zemnieku tiesiskais stāvoklis tuvojās zviedru nodokļu zemniekiem (skattebōnder). Zemnieku cerības bija lielas, bet tās nepaspēja piepildīties Ziemeļu kara dēļ.

Finanses. Viņa valdīšanas laikā Zviedrijas valsts ārējais parāds vēl palielinājās. Tāpēc jaunais karalis nolēma īstenot 1655.gadā plānoto muižu redukciju.

Izglītība un zinātne. Tai Kārlis XI pievērsa lielu uzmanību. 1688.gadā viņš Tērbatā nodegušās Academia Gustaviana vietā pavēlēja celt jaunu augstskolu un piešķīra tai dažādas privilēģijas. Atbilstoši karaļa vārdam jauniecelto skolu nosauca par Academia Gustavo-Carolina.

Kārlis XI un Latvija.
Muižu redukcija. Karaļa īstenoto muižu redukciju Zviedrijā 1680.gadā attiecināja arī uz Vidzemi. Ar 1680.gada riksdāga lēmumu bija iecelta sevišķa redukcijas komisija, bet ar 1682.gada deklarāciju redukcijas īstenošana tika nodota tieši karalim. Livonijas landtāgs konsekventi atteicās atzīt riksdāga lēmumu par redukciju. Par iemeslu tika minēts, ka Vidzeme nav „iekarota zeme,” bet gan ar līgumu ir nodevusi sevi Zviedrijai, kādēļ arī padošanās noteikumi ir garantija muižniecības privilēģijām. Šāda nostāja izraisīja karalī dusmas, un 1688.gadā tika nolemts, ka redukcija skars arī Livoniju, neatkarīgi no landtāga ieņemtās nostājas. Kad Johans Reinholds Patkuls (Johan Reinhold Patkul) kļuva par Livonijas muižniecības vadītāju, attiecības vēl vairāk saasinājās. Patkuls ieradās Stokholmā un centās pierādīt karalim, ka Zviedrija un Livonija ir divas līdztiesīgas valstis, apvienotas vienīgi personālūnijā. Kārlis XI sašutis noraidīja šādu interpretāciju un uzsvēra, ka karaļa griba un valsts labklājība ir „visaugstākais likums” (suprema lex).
Zemnieku stāvokļa atvieglošana. 1696.gadā karalis izdeva reglamentu Vidzemes zemnieku aizsardzībai no muižnieku patvaļas un personīgi izskatīja latviešu dzimtļaužu sūdzības par valsts muižu patvaldnieku patvaļu.
Kārlis XI un Bībeles latviešu tulkojums. Bībeles iztulkošanu latviešu valodā veica ar valdības un Kārļa XI finansiālu palīdzību. 1673.gadā uz Rīgu pārcēlās divi vācu teologi: Johans Fišers (Johann Fischer) un Ernsts Gliks (Ernst Glūck). Fišeru iecēla par superintendantu, un 1675.gadā viņš devās uz Stokholmu ar plašu memorandu par baznīcas stāvokli Livonijā Kārlis XI uzdeva viņam pasteidzināt Bībeles tulkošanu, izmaksāja 7500 dālderus un deva atļauju iekārtot otru grāmatu spiestuvi Rīgā. Jauno derību iespieda jau 1685.gadā, bet visu Bībeli – 1698.gadā, pavisam 1500 eksemplāros, no kuriem pusi karalis lika izdalīt baznīcām un skolām.
Jānis Reiters veltīja Kārlim XI savu Svēto rakstu „Tulkojuma paraugu” (R, 1675.g.).
Izglītība Latvijā. 1687.gadā ar Kārļa XI rīkojumu Vidzemē sāka dibināt draudžu skolas. Muižnieki atteicās dot savu daļu ķesteru atalgojumam, interese par šo darbu bija maza. Lai pozitīvi atrisinātu šo jautājumu par ķesteru atalgošanu un lauku iedzīvotāju skološanu, karalis 1687.gadā uzdeva ģenerālgubernatoram Hastferam paziņot landtāgam, ka muižniekiem kara draudzē jāpalīdz celt skolas un jāpiešķir ķesteriem zemes gabali atalgojumam. Cerībā ietekmēt Kārli XI redukcijas jautājumos landtāgs piekrita karaļa vēlmēm, bet novilcināja to īstenošanu. Manevrs neizdevās, un pēc redukcijas karalis ar īpašu dekrētu 1694.gadā skolu vajadzībām piešķīra zemi - dāvināja katrai draudzei ¼ arklu aramzemes skolas uzturēšanai.
Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma ierīkoja telpas Rīgas Otrajai ģimnāzijai jeb „Kārļa licejam” (1675.-1710.g.) mazajā Pils ielā 4. 1733.gadā licejs atjaunoja darbību jau kā Krievijas impērijas mācību iestāde Vidzemes guberņā un tika pārdēvēta par Rīgas Ķeizarisko liceju, kas šeit darbojās līdz 1787.gadam.

Kārlis XI un raganas. Zviedru raganas no Moras 1669.gadā krita karaļa Kārļa XI nežēlastībā.

Saites.
Zviedru karaļu saraksts.