Aliens

Kārlis IX (1604.-1611.g.)

Zviedrijas karalis no 1604. līdz 1611.gadam.

Radniecība. Sieva - Kristīne.
Dēls - Gustavs II Ādolfs, nākamais karalis.

Dzīvesgājums. Dzimis 1550.gadā.
Sēdermanlendes hercogs. No 1604.gada Zviedrijas karalis.
Viņa padomnieks bija Aksels Uksenšērns (1583.-1654.g.), kam piekrita izšķiroša loma Zviedrijas politikas veidošanā.

Dalība zviedru-poļu karā (1600.-?). Karš izcēlās dēļ tā, ka zviedru aristokrātija nevēlējās pieņemt Sigismunda III Augusta plānu apvienot Poliju, Lietuvu un Zviedriju vienā valstī. 1600.gadā hercogs Kārlis ar savu karaspēku ieradās Igaunijā un virzījās uz dienvidiem. Īsā laikā viņš ieņēma visu Livoniju, izņemot Rīgu. Bet viņa kara veiksme nebija ilgstoša. 1601.gadā viņu sakāva poļi pie Kokneses un 1605.gadā pie Salaspils. Salaspils sakāve bija tik smaga, ka Kārlis IX (hercogs Kārlis 1604.gadā formāli bija kļuvis par karali Kārli IX) tikai ar lielām grūtībām paglābās no poļu gūsta.
Pēc Salaspils kaujas karš izpaudās vairs tik kā abpusēji sirojumi.

Jau 1604.gada beigās Kārlis IX piedāvāja Borisam Godunovam militāru palīdzību pret Viltusdmitriju I apmaiņā pret Jānilindu, Korelu u.c. teritorijām Ingrijā.

Dalība Krievijas Juku laikā. Kārlis IX nolēma izmantot savā labā jukas Maskavijā pēc ķeizara Borisa Godunova nāves, tomēr Zviedrija tobrīd karoja ar Poliju un tai nebija brīva karaspēka iebrukumam maskaviešu zemēs. Tādēļ 1609.gadā Vīborgā Maskavija (ķeizars Vasīlijs IV Šuiskis) un Zviedrija parakstīja traktātu, ar kuru nodibināja militāru savienību pret Poliju un poļu atbalstīto Viltusdmitriju II. Zviedri apņēmās palīgā maskaviešu karavadonim Mihailam Skopinam-Šuiskim atgādāt lielu karavīru vienību. Par to Zviedrija saņem savā īpašumā Korelas cietoksni un tam apkārt esošās teritorijas. Bez tam krievu valdība apņēmās segt zviedru karavīru uzturēšanas izdevumus. Tā zviedru karalis Kārlis IX izvilka labumu no Maskavas valsts grūtā stāvokļa Juku laikos. Zviedriem līgums bija visai izdevīgs.

Dalība zviedru-krievu karā. 1609.gadā izcēlās karš arī ar Krieviju un kara darbība pārsviedās uz Ingriju. Pēc dažu gadu sekmīgas karošanas karalis Kārlis IX Stolbovā noslēdza mieru ar Krieviju, pēc kā Zviedrija paturēja Keksholmas lēni Somijā un Ingrijā.

Miris 1611.gadā.

Kārlis IX un zinātne. Pats pirmais rūnu pētnieks Zviedrijā bija J.Burejs, pēc kura iniciatīvas 1599.gadā pats Zviedrijas ķēniņš Kārlis IX uzdeva Burejam sameklēt un nozīmēt visus Zviedrijas rūnakmeņus, un 1603. gadā mācīt rūnu zinības (runska) universitātes līmenī. 1603.gadā Burejs bija izdevis folio formāta informāciju Runtavla par rūnām ar rūnakmeņu attēliem vara grebumos.

Kārļa reformas Livonijā. Livonijas statuss Zviedrijā bija strīdīgs. Hercogs Kārlis ieteica jauniegūtos apvidus pilnīgi inkorporēt Zviedrijas valstī, bet valsts kanclers Aksels Uksenšerna (Axel Oxenstierna) bija pilnīgi pretējos uzskatos. Inkorporācija nozīmētu, ka Livonijas aristokrātija iegūtu vietu un balsi riksdāgā, un ka Livonijā tiktu ieviesti zviedru likumi un privilēgijas - provincē stāvoklis tiktu pielīdzināts Zviedrijai. Tas nozīmētu zemnieku stāvokļu radikālu uzlabošanu, bet muižnieku privilēģiju ierobežošanu. Tadā veidā hercogs Kārlis vēlējas nodrošināties ar zemniecības atbalstu Livonijā.
Tomēr uzvarēja Aksela Uksenšerna viedoklis un Livonija palika par vaļīgāk piesaistītu provinci ar saviem likumiem un tradicionālām muižniecības privilēģijām. Viņš negribēja kaitēt zviedru dižciltīgajām dzimtām - Delagardija (De la Gardie), Banēru (Banēr), Brāhes (Brahe) un arī Uksenšernu.

Atradumi.
Kārļa IX kronis. Tika glabāts Strengnēsas pilsētas katedrālē. Tas ticis izmantots 1611.gadā viņa bēru ceremonijā. 2018.gadā divi vīrieši to nozaga, nav vēl atrasts (?). Zagļi tai pat reizē aiznesa arī viņa sievas Kristīnes kroni un scepteri ar krustu. Karaļa kronis bija izgatavots no zelta, rotāts ar dudrabu, dārgakmeņiem un pērlēm. Karalienes kronis arī no zelta, bet mazāks. Relikvijas glabājās baznīcā stikla vitrīnā, kas bija aprīkota ar signalizāciju.

Saites.
Zviedrijas karaļi (?-patlaban).