Tuneldžebelā atklātas 16 augstu priesteru kapenes ar 10 000 pēcnāves kalpotāju figūriņām

Detaļas: Publicēts 03 Marts 2020; Autors Laika Ceļotājs

Ēģiptiešu arheologi, izdarot izrakumus Tuneldžebelā, kas atrodas uz 270 km uz dienvidiem no Kairas, atklājuši 16 kapenes, tajās atrodot 20 sarkofāgus un lielu artefaktu kolekciju, kurā bija daudz amuletu, pēcnāves kalpotāju ušebtu figūriņas.

Par atklājumu un ar tiem saistītajiem atradumiem Tuneldžebelā Ēģiptes Senlietu ministrija informēja 30.janvārī.

“Mirušo pilsēta”

Tuneldžebela, kas tiek saukta arī par “Mirušo pilsētu,” ir milzīga senās Hnumas jeb Hermopoles pilsētas nekropole, kas atrodas 10 km uz dienvidrietumiem no tās. Hermapole bija seno ēģiptiešu rakstības un gudrības dieva Tota kulta centrs.

“Mirušo pilsētā” atrodas vairākas celtnes, kapelas un kapenes, no kurām pati ievērojamāka ir Tota augstajām priesterim Petosīram (Petosiris) uzceltā kapeņu kapela (IV gs.pmē.).

Netālu no Petosīra kapeņu kapelas atrodas ibisu katakombas, kuru sarežģītā gaiteņu un iekštelpu sistēma kalpoja Tota svēto dzīvnieku paviānu un ibisu kultam, un vienlaikus bija to apbedījumu vieta.

Priesteru kapenes

2020.gada janvāra pēdējā nedēļā Ēģiptes Senlietu un tūrisma ministrs Dr.Haleda al Anana (Khaled-Al-Anani) paziņoja, ka Ēģiptes augstākas senlietu padomes ģenerālsekretāra Dr.Mustafa Vaziri vadītā arheologu komanda atklājusi 16 augstas seno ēģiptiešu Tota priesteru kapenes, kurās atradās 20 dažādas formas un izmēra sarkofāgi. To skaitā ir pieci no kaļķakmens izkalti cilvēka formas sarkofāgi un pieci labi saglabājušies koka zārki. Uz dažiem sarkofāgiem ir lasāmi pat to īpašnieku vārdi un tituli.

Viens no sarkofāgiem piederēja Psamtika dēlam, kurš bija faraona kases priekšnieks. Viņam bija daudzi tituli, no kuriem svarīgākais ir Ozīrisa un Nutas priesteris.

Uz otra sarkofāga, kas piederēja Horam, ir attēlota aina, kurā debesu dieviete Nuta ir attēlota ar izplestiem spārniem virs mirušā krūtīm un zem tiem ir uzraksti, kas uzskaita mirušā titulus, no kuriem viens ir faraona mantzinis.

Vaziri vadītā arheologu komanda atklāja arī Epija (Epy) sarkofāgu, uz kura trīs vertikālās hieroglifu uzrakstu rindās bija uzskaitīti mirušā vārdi un tituli.

Taču viens no nozīmīgākajiem atradumiem bija no pulēta kaļķakmens izgatavotais augsta Tota priester Jehuta Aijova Anka (Jehuti Ayov Ankh) sarkofāgs. Uz sarkofāga vāka uzskaitīti viņa tituli, piemēram, “karaliskais mantas un zīmoga glabātājs,” “vienīgais valdnieka pavadonis.”

Kanopas, ušebti un amuleti

Kapenēs Vaziri komanda līdzās sarkofāgiem uzgāja astoņas apgleznotas kaļķakmens kanopes (trauki mirušo orgānu uzglabāšanai) ar uzrakstiem, kuros minēti īpašnieku vārdi kopā ar titulu “Tota dziedātājs.” Vēl turpat tika atrasti divi kanopju komplekti vīriešiem un sievietēm: katrā pa četrām no alabastra izgatavotām kanopēm.

Kapenēs arheologi uzgāja arī instrumentus akmeņu skaldīšanai un nešanai, piemēram, koka āmurus un no palmu zariem pītus grozus.

Mirušos priesterus pēcnāves dzīvē pavadīja 10 000 no fajansa izgatavotas zaļas un zilas krāsas figūriņas, tā sauktie ušebti, kuras senie ēģiptieši deva līdz saviem mirušajiem kapenēs jau kopš Ēģiptes vidējās valsts sākumposma.

Senākajos sarkofāgu tekstos ušabti dēvēti par burvestību nesošiem gariem pazemes dieviem. Vēlākos tekstos tie apzīmēti ar vienu vārdu “Hem” – kalpi. To uzdevums bija kalpot mirušajam aizsaulē, darīt mirušā vietā visus viņa darbus.

Vēl kapenes uzieti 700 amuleti – neliela izmēra priekšmeti, kurus senie ēģiptieši nēsāja, lai pasargātu sevi no slimībām un nelaimēm.

Pēc Ņujorkas Metropoles mākslas muzeja ziņām, amuleti senajā Ēģiptē bija plaši izplatīti un, šķiet, lēti. Senie ēģiptieši ticēja, ka amuletu maģiskais spēks atkarīgs no to formas, krāsas, no materiāla un uzrakstiem, kā arī no vārdiem, kas izrunāti virs amuleta. Apbedīšanas praksē amuletus novietoja vai nu uz mūmijas vai starp mūmijas apsējiem.

Starp Tuneldžebelā atrastajiem amuletiem bija sirds skarabeji, kurus novietoja virs mirušā sirds, lai palielinātu viņa izredzes atdzimt pēcnāves dzīvē. Saskaņā ar seno ēģiptiešu reliģiskajiem ticējumiem, mirušā sirds kopā ar tajā iemājošo dvēseli tika novietota vienā svaru kausā, bet otrā atsvaram uzlikta patiesības dievietes Mātas vieglā strausa spalva, kas bija taisnības simboliskais mērs. No rezultāta bija atkarīgs tas vai mirušā dvēsele dodas tālāk uz debesīm vai arī tiek aprīta.

Skarabejs bija rīta saules Hepri simbols. Hepri, būdams arī augšāmcelšanas dievs, spēja ietekmēt mirušā garīgā ķermeņa dīgļus un sekmēt to attīstību. Tāpēc bēru laikā tika skaitītas arī lūgšanas un buramvārdi, lai nodrošinātu mirušā garīgo augšāmcelšanos. Protams, svarīga bija arī skarabeja amuletam piešķirtā forma, novietošanas veids un vieta uz mirušā ķermeņa, kā arī pirms tam uzrakstītie “varas vārdi.”

Kapa piedevu vidū bija arī Hora acs amuleti, kas bija plaši izplatīti senajā Ēģiptē jau kopš pirmsdinastiju perioda. Acs simbolizēja vienu vai abas Hora acis – sauli un mēnesi.

Saskaņā ar ēģiptiešu mītu, cīņas sākumā ļaunais Ozīrisa brālis, tuksneša un negaisa dievs Sets ievainoja vai izrāva Horam kreiso aci, kuru atjaunoja Tots vai Hatora. Pēc uzvaras par Setu Hors savu atgūto aci piedāvāja savām tēvam Ozīrisam, lai viņš augšāmceltos jaunai dzīvei. Kopš tā laika Hora acs simbolizē upurēšanos, dziedināšanu un atjaunošanos, kā arī aizsardzību.

Vēlais periods

Nesen Tuneldžebelā atklāto priesteru kapenes arheologi datē ar Senās Ēģiptes vēlo periodu (664.–332.g.pmē.), kas bija laiks, kad ēģiptieši, cenšoties atgūt neatkarību, karoja ar mainīgām sekmēm pret svešzemju iekarotājiem – nūbiešiem, asīriešiem un persiešiem. Vecākie vēlā perioda apbedījumi tiek datēti ar ar XXVI dinastiju (664.–525.g.pmē.), kad Senā Ēģipte bija atbrīvojusies no nūbiešu ķēniņu varas.

Vēlais periods beidzās 332.g.pmē., kad Ēģipti iekaroja Aleksandrs Lielais. Pēc Aleksandra nāves 323.g.pmē. par Ēģiptes valdnieku kļuva viens no Aleksandra karavadoņiem Ptolemajs, kura dibinātā dinastija zemē pie Nīlas valdīja gandrīz trīs gadsimtus. Mūsu ēras 30.gadā Ēģipte tika pievienota Romas impērijai.

Tomēr neskatoties uz to, ka Ēģiptē valdīja dažādi svešzemju valdnieki, seno ēģiptiešu reliģija un tradīcijas turpināja pastāvēt.

Avoti:
newsweek.com
english.ahram.org.eg
livescience.com
en.wikipedia.org
2007. Ceļvedis Ēģipte. Rīgā: Zvaigzne ABC.
Šulca, Regina un Zeidels, Matiass. 2009. Māksla un arhitektūra Ēģiptē. Rīgā: Jāņa Rozes apgāds.
Segliņš, Valdis. 2019. Maģija un burvestības senajā Ēģiptē. Rīgā: LU.
Klētnieks, Jānis. 2008. Mūžības valdnieki. Rīgā: Tapals.
1993. Mitoloģijas enciklopēdija I. Rīgā: Latvijas enciklopēdija.