Mēslu vabole, skarabejs
- Detaļas
- Publicēts 05 Marts 2020
- Autors Redaktors
Mēslu vabole.
Vēsture. Skarabeju formas amuleti senajā Ēģiptē kļuva populāri, sākot ar 2000.g.pmē. un saglabāja savu popularitāti līdz pat faraonu laiku beigām. Taču skarabeju nozīme un to funkcijas visā Ēģiptes vēsturē bija mainīga. Lielāko daļu no Senās Ēģiptes vēstures laika skarabeji kalpoja kā amuleti, dažreiz arī kā rotaslietas, un periodiski tajos iegravēja uzrakstus, lai izmantotu kā zīmogus administratīvām un privātām vajadzībām.
Skarabejs bija rīta saules Hepri simbols senēģiptiešu mitoloģijā. Hepri, būdams arī augšāmcelšanas dievs, spēja ietekmēt mirušā garīgā ķermeņa dīgļus un sekmēt to attīstību. Tāpēc bēru laikā tika skaitītas arī lūgšanas un buramvārdi, lai nodrošinātu mirušā garīgo augšāmcelšanos. Protams, svarīga bija arī skarabeja amuletam piešķirtā forma, novietošanas veids un vieta uz mirušā ķermeņa, kā arī pirms tam uzrakstītie “varas vārdi.” Starp Tuneldžebelā (Ēģipte) atrastajiem amuletiem bija sirds skarabeji, kurus novietoja virs mirušā sirds, lai palielinātu viņa izredzes atdzimt pēcnāves dzīvē.
Atradumi.
Šešonka I amulets ar skarabeju. Arheologi, Sandjego universitātes (ASV) antropoloģijas profesora Tomasa Levī vadībā, izpētot senu vara raktuvju un kausēšanas ceha vietu Jordānijas dienvidos, 2006.gadā nejauši uzgāja ēģiptiešu amuletu, kurā bija iegravēts varenā faraona Šešonka I vārds. Nelielais, bet vēsturiski ļoti nozīmīgais artefakts varētu būt lietisks pierādījums pirms gandrīz 3000 gadiem notikušajam faraona Šešonka I karagājienam uz Levanti. Atrastais skarabeja vaboles formas amulets ir gatavots no magniju saturoša minerāla enstatīta. Tas ir gaiši brūnā krāsā, ar zaļas glazūras paliekām padziļinājumos. Skarabejs ir 12,7 mm garš, 9,2 mm plats un 5,5 mm augsts. Cokolā pie pamatnes ir iecirstas horizontāli sakārtotas un ierobežojošas smalkas līnijas. Apakšējā daļā iežogojumā iegravēti hieroglifi, kuru vidū attēlota arī pati skarabeju vabole. Uz skarabeja iegravētajā uzrakstā lasāms: „Spožs kā Saule ir Amona-Ra izredzētais.” Tas sakrīt ar XXII dinastijas dibinātāja faraona Šešonka I troņa vārdu un ir otrais ar Šešonku I saistītais uzraksts pēc Megidas stēlas. Tuvāk par to - šeit.
Atradumi Austrālijā. To vienu tādu uzgāja racējs pie Džimpijas 1976.gadā. Šī ir veidota no chert, bet citas tādas(?) uzietas ciitviet Austrālijā un veidotas no zelta. Viena tāda atrasta pie Darvinas. Tuvāk par šo problemātiku lasīt šķirklī - Senēģiptieši Austrālijā.
