Aliens

Viņsaule, viņpasaule

Termins ar kādu bieži folklorā un sarunvalodā apzīmē vietu, kur cilvēka dvēsele nonāk pēc nāves.

Priekšstats. Pastāvēja uzskats, ka pēc cilvēka nāves viņa dvēsele dodas uz Viņpasauli, ko arī iztēlojās pēc šīs zemes parauga. Bušmeņi to iedomājās esam kalnos, Malakas pussalas semangi - tālīnā salā, andamāņi - zem zemes. Andamāņi domāja, ka Viņpasaule ir pilnīgi līdzīga īstajai pasaulei - tur ir mežs un jūra, dzīvnieki un augi.; dvēseles tai pasaulē medī un zvejo, t.i. dzīvo tāpat kā cilvēki uz Zemes.
Raksturīgi, ka sākumā saistībā ar aizkapa dzīvi nebija saistīta atmaksas ideja, paradīzes un elles esamība. Viņpasauli iedomājās vienu visiem un gluži tādu pašu kā šīs zemes apkārtējā pasaule.
Praktiski visās mūsdienu reliģijās saglabājies priekšstats par dvēseli un tās aizkapa dzīvi. Tiesa, ar laiku tas stipri pārvērties - dvēseli sāka attēlot abstraktāk, kā kādu garīgu pirmsākumu, bet ar Viņpasauli šķiru sabiedrības apstākļos sāka saistīties atmaksas ideja. 

Manala. Arī - Mana, Tuonela, Toonela, Tooni. Aizkapa pasaule un arī robežupe, kas to atdala no mūsu parastās pasaules senos somu un igauņu mītos. Upes straume veidota no zobeniem un šķēpiem. Šai pasaulē sekmīgi var nokļūt tikai pārejot pa mata veida tiltu un nenokrītot upes straumē.

Emi-no kuni vai Jomocukuni. "Dzeltenā avota zeme." Senos japāņu mītos tāla un tumša pazemes mirušo valsts. Pēc japāņu priekšstatiem aizkapa "apakšējā pasaulē" var nonākt arī dzīvie ļaudis, taču atgriežoties "augšējā pasaulē" tiem jāiziet attīrīšanās process no ļaunuma.

Avalona. Viņpasaule ķeltu mitoloģijā.

Dzanat. Senā osetīņu mitoloģijā tā ir paradīze, ziedošs dārzs, kas atrodas aizkapa pasaules vidū, apjosts ar zelta-akmeņu sienu un akmens vārtiem. Vārti vērušies ar aizkapa valstības valdnieka Barastira gribu.

Saites.
Dzīve pēc nāves.