Aliens

Hatora

„Hora miteklis” (He-t-Her).

Debesu dieve un mirušo aizbildne senēģiptiešu mitoloģijā, Tuvo Austrumu mitoloģijā darbojas kā mīlestības dieve - tā gādā par mīlas izpriecām sākot ar deju un seksu, izlaidību un pat tempļa prostitūciju (šai ziņā viņa pienākumus dala ar Izīdu). 
Hatoras svētais dzīvnieks bija govs, tā to arī attēloja (arī Nutu attēloja kā govi). Taču reizēm viņu pielūdza koka, piemēram sikimores vai dateļpalmas veidolā. Asociējās ar dievi vārdā Apeta, kas tika attēlota kā nīlzirga mātīte.

Sinonīmi un analogi. Šumeru Nintu/Ninhursagas prototips.
Grieķiem – Afrodīte.
Romiešiem - Venēra.
Tuvajos Austrumos - Allata.

Raksturojums. Sieviešu aizbildne, visu mīlētāju aizgādne, auglības un miesiskas mīlas dieve. Palīdzējusi bērnu ieņemšanā un dzemdībās. Īpaši gādāja par bērniem. Ar Hatoras vārdu asociējas arī nāves un reinkarnācijas jēdzieni. Tāpat viņa pazemes valstībā sagaidīja mirušos un cienāja tos ar dzērieniem un zaceni. Viņa mita sikomorē.

Dzīvesgājums. Valdīja Sinaja pussalā. Audzināja Horu pēc tam, kad tika nogalināts viņa tēvs Ozīriss. Tās simbols ir govs, un to attēloja ar govs ragiem. Kā govs tā baroja ar pienu Horu. Viņai ir savs templis Denderā. 

Vēsture. Pirmais un arī galvenais Hatoras kulta centrs bija Dendera, D-Ēģiptē. Viņu dēvēja par "Denderas valdnieci." Grieķu un romiešu periodā Denderā pielūdza dievību triādi - Horu, Hatoru un viņu dēlu Ihi. Augšēģiptē un Lejasēģiptē Hatoru pielūdza vēl 29 vietās. Sinkretizācijas procesā Hatora tika identificēta ar Ra Aci, Ra meitām - Sehmetu un Tefnutu.
Hatoras kults popularitāti ieguva arī ārpus Ēģiptes. Viņu pielūdza Nūbijā (tag. Sudāna), Sinaja pussalā un Feniķijā.

Mīti. Īpaši Hatorai sacerētu mītu nebija. Tomēr viņa figurē solārajos un eshatoloģiskajos mītos.
Eshatoloģiskajā mītā "Cilvēku iznīcināšana" stāstīts, ka Hatora pēc Ra pavēles tuksnesī slaktēja cilvēkus. Ra tomēr palicis žel cilvēku un viņš pavēlēja Hatorai pārtraukt asinspirti. Taču Hatora ignorēja pavēli un savā asinskārē nerimās slepkavot cilvēkus. Tad Ra tuksnesī radīja lielu sarkanu peļķi. Hatora domādama, ka peļķe ir cilvēku asinis, sāka kāri dzert no tās sarkano sķidrumu, kas patiesībā bija alus vai vīns. Dzira apreibināja dievieti un viņa aizmiga. Tā Ra apturēja Hatoru un izglāba cilvēci, kuru viņš pats bija nolēmis iznīcībai.

Teoloģija. Hatora ir polifunkcionāla dievība. Debesu dieviete. Tika saistīta ar solaārajām dievībām. Hatora saplūda ar Tefnutu vienā dievībā Hatora-Tefnuta, kas bija Ra meita, Ra Acs.
Hatora atbildeja arī par mīlu, līksmību, mūziku un dejām. Viņas atribūts bija mūzikas instruments. Hatora senēģiptiešu reliģiskajos priekštatos tika saistīta arī ar liktens jēdzienu.      

Vēlāk sengrieķu mitoloģijā Hatora tika pielīdzināta mīlas dievietei Afrodītei, jo ēģiptiešu mitoloģijā Hatora bija arī mīlestības dieviete. Tiesa nav zināms, kāda loma Hatorai tika piešķirta mikēniešu ticībā.

Aplūkojamie objekti.
Svētnīca Timnas ielejā. Izraēla. XIV gs.pmē.

Interesanti atradumi.
Mikēniešu kapene. Pīlas apkārtnē uzietā mikēniešu kapenē uziets zelta kulons ar hatoras attēlu, kas liecina par tirdznieciskajiem sakariem ar Seno Ēģipti.
            
Saites.
Senēģiptiešu mitoloģija.