Skiti
No mongoļu kalniem Āzjā līdz pat Dņeprai un Donavai apmetās klejotāju ciltis, kurus senie grieķi dēvēja par skitiem, bet persieši - par sakiem.
Sakus senatnē asociēja ar leģendārajiem turaniem, kas apdzīvoja tikpat leģendāru valsti - Turānu, mūsdienu Kazahijas teritorijā. Vēl viņus dēvēja par "Āzijas skitiem," tā norādot uz to tuvo radniecību ar rieteņos esošajiem skitu klejotājiem. Viņu eksistences pēdas ir sastopamas Azerbaidžānā, Armēnijā, Tadžikijā, Afganistānā, Eiropā, Indijā, Krievija, Turkmēnijā. Tomēr visjaušamākās saku pēdas uzietas tieši Kazahijā - t.s. "Zelta cilvēks" (Altin Adam), kas ir dikti slavens saku kultūras atradums.
Saki bija tik bīstams pretinieks, ka pret tiem nedevās cīņā pat Maķedonijas Aleksandrs un savu slaveno Indijas karagājienu apturēja ziemeļos pie Sirdarjas upes 327.g.pmē. un pagrieza uz dienvidiem - Indiju.
Ķēniņu valdīšanas sākums. Stāsta, ka liesmojoši zeta priekšmeti – arkls, jarmo, sekira, čaša – nokrituši no debesīm. Divi Kolakaisa vecākie brāļi mēģināja tos pacelt, taču tas izdevās tikai pašam Kolakasim, kas tos aiznesa mājās.
Kari ar Mitridātu VI Eipatoru. Karā ar Mitridātu IV Eipatoru (ap 108.-107.g.pmē.) skiti cieta sakāvi un šā kara laikā gāja bojā arī ķēniņš Skilūrs.
Kari ar skitiem. Divas reizes sūtīja karaspēku uz Krimu lai neļautu skitu valstij sagrābt Hersonu. Skitu karaspēks ar ķēniņu Palaku priekšgalā cīnījās pret Hersonas pilsētu. Cieta sakāvi no Diofanta komandētās pontiešu armijas, ko Hersonai palīgā bija atsūtījis Pontas ķēniņš Mitridāts VI Eipators. Palaks ar Roksolānu atbalstu drīzumā uzbruka otro reizi, taču arī šoreiz skitus sakāva no Pontas atsūtītais karaspēks. Vēlāk Hersonēsu atdeva pontiešu ķēniņam Mitridātam VI Eipatoram. Karā ar Mitridātu (ap 108.-107.g.pmē.) skiti cieta sakāvi un šā kara laikā gāja bojā arī skitu ķēniņš Skilūrs. Tādējādi Skitu valsts atzina sevi par Mitridāta VI pakļautu.
Trešo reizi karaspēku uz Krimu sūtīja ar mērķi apspiest Bosporas skitu sacelšanos Saumaka vadībā. Pēc sacelšanās apspiešanas Bosporas ķēniņš Perisads V nodeva Mitridāta VI Eipatora rokās Bosporas valsts pārvaldi. Tādejādi atkarībā no Mitridāta IV Eipatora nonāca teju vai visas Melnās jūras grieķu pilsētas. Mitridāts VI pakļāva arī Mazo Armēniju un Kolhīdu.
Tradīcijas. V gs.pmē. dzīvojošais sengrieķu vēsturnieks Hērodots savā hronikā vēsta, ka skiti esot lietojuši ienaidnieku galvaskausus dzeršanas trauku vietā.
Avoti. Par skitiem mums savos darbos pavēstījuši sengrieķi Hērodots un Hipokrāts, romietis Plīnijs Vecākais un ķīniešu vēsturnieks Čjaņ Sjaņs. Tāpat par viņiem tagad zināms arī no arheoloģiskajiem atradumiem un ģenētiskajiem pētījumiem.
Aplūkojamie objekti.
Aleksandropoles kurgāns. III gs. skitu abedījums Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā.
Čertomlikas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā.
Haimanovamogilas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns Ukrainā, Zaporožjes apgabalā.
Isjikas kurgāni. Issyk. Kazahijas "ķēniņu ieleja," skitu karavadoņu apbedījumi.
Kamenskas pilskalns. V gs.pmē. beigu līdz III gs.mē. laika liela skitu apmetne, Ukrainā, Zaporožjes apgabalā.
Melhunova kurgāns. VI gs.pmē. sākuma skitu kurgāns Ukrainā.
Melitopoles kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns Ukrainā.
Nemirovas pilskalns. VII-VI gs.pmē. liela skitu apmetne Ukrainā, Viņņicas apgabalā.
Tolstijmogilas kurgāns. IV gs.pmē. skitu kurgāns Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā.
Saites.
Skitu valsts.
