Aliens

Vēdiskā laika koncepcija

Maikls Kremo par Purānu un arheoloģijas laika rēķiniem. Laika koncepcija mūsdienu arheoloģijā un mūsdienu antropoloģijā vispārēji atgādina vispārējo laika koncepciju Eiropas judokristīgajā kultūrā. Atšķirībā no cikliskā kosmoloģiskā-vēsturiskā laika koncepcijas senajā Grieķijā un Indijā un citur Āzijā, judokristietiskā kosmoloģiskā-vēsturiskā laika koncepcija ir lineāra un progresīva. Mūsdienu arheoloģija arī dalās ar judokristīgo teoloģiju idejā, ka cilvēks parādījies pēc citām vecākām sugām.
Maikls Kremo dod savu paša subjektīvo skatījumu kopā ar vaišnavu hinduisma pasaules uzskatu, un no šīs perspektīvas piedāvā radikālu vispārinošu modernu recenziju par cilvēka izcelsmi un senatni. Hindu vēsturiskā literatūra, īpaši Purānas un Itihasas, klasificē cilvēcisko eksistenci atkārtojošos ciklu kontekstā, sauktu par jūgām un kalpām, kas ilgst simtiem miljonu gadu. Visu šo laikmetu laikā, saskaņā ar Purānās vēstīto, cilvēki koeksistēja ar radībām, kas kaut kāda veidā līdzinājās senajiem darbarīkus izgatavojušajiem hominīdiem mūsdienu evolūcijas pārskatos. Ja kāds uzņem Purānās rakstīto kā objektīvi patiesu un uzņem viedokli par atzītām nepilnībām un arheoloģisko un antropoloģisko ziņojumu komplicētību, tas varētu izdarīt sekojošo secinājumu. Zemes slāņiem, kas veidojušies pirms simtiem miljoniem gadu, vajadzētu radīt apmulsumu ar anatomiski modernu cilvēku un hominīdu kaulu maisījumu dažos slāņos, kamēr citos slāņos tāda maisījuma nav, kā arī līdzīgi samulsināt ar artefaktu dažādību, no kuriem daudzi demonstrētu augstu tehnikas līmeni un citi ne. Sniedzot arheologu un antropologu paaudžu progresīvi lineāro uzskatu, kāds varētu secināt, ka šo kaulu un artefaktu maisījumu varētu samontēt, saskaņot ar viņu dziļi iesakņojušos lineāri progresīvo laika koncepciju. Rūpīga arheoloģisko senatnes pieminekļu un pašas arheoloģijas vēstures pētīšana pārbaudījusi šos divus secinājumus. Lineāri progresīvā laika koncepcija tādā veidā izvirza būtiskas barjeras objektīvai arheoloģijas senatnes pieminekļu novērtēšanai un saprātīgas teorijas radīšana cilvēka izcelsmes un senatnes laukā.

Jūgu cikli. Katrs jūgu cikls (mahajūga) sastāv no četrām jūgām. Pirmā Satja jūga ilga 4800 pusdievu gadus. Otra Treta jūga ilga 3600 pusdievu gadus. Trešā Dvapara jūga ilga 2400 pusdievu gadus. Un ceturtā Kali jūga ilga 1200 pusdievu gadus. Kopš tā laika pusdievu gads ir ekvivalents 360 zemes gadiem, jūgu ilgums, saskaņā ar standarta vaišnavu komentāriem, ir:
Kali jūga - 432 000 gadi,
Dvapara jūga - 864 000 gadi,
Treta jūga - 1 296 000 gadi,
Satja jūga - 1 728 000 gadi.
Tas dot summāri visa jūgas ciklā 4 320 000 gadus vai 12 000 pusdievu gadus. Tūkstoš tādu ciklu (mahājūgu), kas katrs ilgst 4 320 000 gadus (vai 12 000 pusdievu gadus), veido vienu pusdieva Brahmas dienu, kas valda pār šo Visumu. Viena Brahmas diena tiek saukta arī par kalpu. Katra Brahmas nakts ilgst tādu pašu laika periodu. Dzīvība uz Zemes izpaužas tikai Brahmas dienas laikā. Līdz ar Brahmas nakts sākumu viss universs ir izpostīts, un iegrimst tumsā. Kad sākās jauna Brahmas diena, dzīvība no jauna top izpausta.
Brahmas diena ir sadalīta 14 Manvantaras periodos, katrs šāds periods ilgst 71 jūgu ciklu. Pirmo ievada un katru sekojošo manvantaras periodu savieno Satja jūga. Katrs Manvantaras periods beidzās ar daļēju bojāeju. Saskaņā ar Purānās vēstīto, mēs tagad dzīvojam pašreizējā Brahmas dienas septītās manvantaras perioda 28 jūgas ciklā.
Tas varētu dot apdzīvotajai Zemei 2 miljardu gadu vecumu. Diezgan saistoši, neapstrīdami veci organismi, kurus pazīst paleontologi - aļģu fosīlijas līdzīgas tām no Gunflint formācijas Kanādā - ir gandrīz tik veci. Kopš šis Brahmas dienas sākuma pavisam ir aizritējuši 453 jūgu cikli (mahajūgas). Katrs jūgas cikls ietvēra virzīšanos uz priekšu no zelta laikmeta kārtības un garīgā progresa līdz gala laikmetā varmācībai un garīgajai degradācijai.

Žaka Boučera atklājumi. Kad Žaks Boučers (Jacques Boucher de Perthes) ziņoja par akmens darbarīkiem, kas uzieti pleistocēna grantī Francijas ziemeļos, pie Abevilas (Abbeville), franču zinātniskās iestādes viņu ignorēja. Vēlāk viņu reabilitēja angļu zinātnieki, kas ieradās Abevilas rajonā un pārbaudīja viņa atklājumu. Bet daži no šiem zinātniekiem vēlāk vērsās pret viņu, kad viņš ziņoja par slavenā Moulin Quignon žokļa uziešanu. Galu galā atzina, ka atklājums ir mānīšanās. Tas ir standarta gājiens vēstures zinātnē. Bet, kad aplūko detaļas, tad nerodas skaidra un droša pārliecība par viltojuma iespējamību. Boučers juta, ka angļu zinātniekus, kas iebilda viņam, pašu dzimtenē bija ietekmējis politiskais un reliģiskais spiediens. Nolūkā atjaunot savu reputāciju un pierādīt Moulin Quignon žokļa autentiskumu, Boučers vadīja atsevišķus papildus izrakumus Moulin Quignon, kas deva simtiem cilvēku kaulu un zobu. Taču šie izrakumi neizraisīja ne mazāko interesi no akadēmiskās zinātnes puses.

Pierādījumi par kulturāli attīstītiem cilvēkiem. 1998.gadā M.Morvūds (M.Morwood) ziņoja par 800 000 gadus veciem akmens darbarīkiem Flores salā, Indonēzijā, 15 jūdzes no tuvējās cietzemes. Morvuds secināja, ka darbarīkus izgatavojušie hominīdi ieradušies laivās. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem priekšstatiem, vienīgie hominīdi, kas toreiz eksistēja bija Homo erectus. Laivu taisīšana un kuģošana parasti asociējas ar anatomiski modernajiem cilvēkiem. Morvūds izvēlējās paaugstināt Homo erectus kultūras līmeni, bet kāds varētu pacelt Floresas hominīdus fizioloģiski līdz Homo sapiens sapiens. Anatomiski moderna cilvēka augšstilbs no tā paša laikmeta Javas salā piedāvā apstiprinošu pierādījumu. 1997.gadā H.Tīme (H.Thieme) ziņoja par progresīviem koka medību šķēpiem, kas uzieti apmēram 400 000 gadus vecos [brūn]ogļu slāņos Vācijā. Šķēpi parasti asociējās tikai un vienīgi ar anatomiski moderniem cilvēkiem. Tīme izvēlējās paaugstināt eiropisko Homo erectus kultūras stāvokli, bet cita iespēja ir novietot anatomiski modernus cilvēkus. Boučera atklātie anatomiski modernu cilvēku kauli Abevilā, Francijā no tā paša laika slāņiem kā vācu šķēpi, ir apliecinošs pierādījums. Maikls Kremo no jauna aplūko citas skeletu un artefaktu liecības par anatomiski modernajiem cilvēkiem agrajā un vidus Pleistocēna Āfrikā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kas papildina iepriekš aprakstītās liecības Āzijā un Eiropā. Šie pierādījumi saskan ar ziņojumiem par cilvēku ārkārtējo senumu, kas atrodami senās Indijas sanskrita literatūrā.

Aizliegtā Paleolīta arheoloģija: kā pitekantropa un australopiteka atklāšana ietekmēja arheologu attieksmi pret ārkārtēja cilvēka senuma pierādījumiem. Vairāk nekā divus gadsimtus pētnieki Eiropā un citur ir uzgājuši anatomiski moderna cilvēka skeletu atliekas un artefaktus ģeoloģiskos slāņos, kas attiecās uz pliocēnu un senākiem laikmetiem. 19.gs. beigās šie atradumi plaši cirkulēja starp arheologiem un pētniekiem radniecīgās nozarēs (ģeoloģijā, paleontoloģijā, antropoloģijā). Šajā agrīnajā arheoloģijas vēstures punktā stingra cilvēces evolūcijas shēma nebija parādījusies un pētnieki spēja tuvoties ārkārtējā cilvēka senuma pierādījumiem ar mazāku teorētisko aizspriedumu balastu. Līdz ar pitekantropa atklāšanu (Javas cilvēks) 19.gs. beigās un australopiteka atklāšanu 20.gs. sākumā, arheologi un antropologi beidzot spēja radīt [šķietami] ticamu un plaši akceptējamu cilvēces izcelsmes ainu ar anatomiski moderna cilvēka parādīšanos vēlāk šajā scēnā. Tas bija par iemeslu agrāko liecību par cilvēka ārkārtējo senumu izslēgšanai no aktīvām diskusijām un galu galā aizmiršanai. 20.gs. beigās tika veikti atklājumi, kurus varētu izmantot kā pierādījumus cilvēka ārkārtējam senumam. Bet arheologi bieži interpretē tos saskaņā ar vispārpieņemto cilvēka evolūcijas shēmu. Tas ir iespējams tāpēc, ka sevišķā uzticēšanās evolūcijas teorijai ir rezultāts zināšanu filtrēšanas procesam, kurā liels arheoloģisko pierādījumu klāsts palicis aiz izziņas horizonta. Šī filtrēšana, kaut arī netīša, atstājusi pētniekiem nepilnīgus datus, lai veidotu un rekonstruētu mūsu priekšstatus par cilvēces pirmsākumiem.

Zudušo civilizāciju pirmsākumi un arheoloģijas anahronisms. Pēc pašreizējām zinātniskajām teorijām cilvēciskas būtnes, kas ir līdzīgas mums, radās pirms 100 000 vai 200 000 gadiem no pērtiķu priekštečiem. Bet ziņojumi, kas atrodami dažādu seno gudrību tradīcijās postulē daudz senāku cilvēka klātbūtni. Vai šajos ziņojumos (senie teksti, mīti, leģendas) varētu būt kaut cik patiesības? Maikls Kremo, aplūkojot visu arheoloģijas vēsturi, secina, ka atbilde uz šo jautājumu ir „jā.” Aizritējušos simts un piecdesmit gados arheologi, antropologi, ģeologi un paleontologi ir ziņojuši par neskaitāmu anatomiski modernu cilvēku skeletu atlieku un artefaktu, kas parasti attiecināti uz anatomiski modernajiem cilvēkiem, atrašanu ģeoloģiskās formācijās, kas ir vecākas par simts un divsimt tūkstoš gadiem. Kāpēc mēs šodien tik daudz neuzzinām par šiem atklājumiem? Pat profesionāli arheologi nereti nav informēti par tiem. Pēc Kremo, evolūcijas aizspriedumus uzturošā ietekmīgu zinātnieku grupa nodarbojās ar zināšanu filtrēšanu. Liecības, kas atbilst uzskatu vienprātībai par cilvēces izcelsmi, viegli iet cauri šim filtram. Liecības, kas ir radikālā pretrunā ar šo uzskatu vienprātību netiek cauri filtram. Šī filtrēšana, tīša vai nē, atstāj mūms krasi nepilnīgu faktu materiālu, kas veido mūsu priekšstatus par cilvēces pirmsākumiem.

Karlosa Ribeiras atklājumi: strīdīga epizode 19.gs. Eiropas arheoloģijā. Karloss Ribeira bija Portugāles Geological Survey direktors un Portugāles zinātņu akadēmijas biedrs. 1860.-1863.gados Ribeira apskatīja akmens darbarīku atradumus, kas bija uzieti dažādas Portugāles vietās un bija pārsteigts atklājot, ka krietni daudzas no atradumu vietām ir no terciārā laikmeta. Ribeira sāka veidot savu darbarīku kolekciju no terciārā perioda formācijām Portugālē. 1971.gadā viņš prezentēja savus atradumus Portugāles zinātņu akadēmijā un 1972.gadā starptautiskajā aizvēsturiskās antropoloģijas un arheoloģijas kongresā Briselē. Daži zinātnieki akceptēja cilvēku izgatavotos priekšmetus un to izcelsmi terciāra laikmetā, bet citi ne. Ribeira prezentēja vairākus eksemplārus starptautiskajā aizvēsturiskās antropoloģijas un arheoloģijas kongresā, kas 1880.gadā notika Lisabonā. Atradumu vērtēšanai tika iecelta īpaša komisija. Kā, piemēram, savu pētījumu ietvaros komisijas locekļi devās lauku ceļojumā uz miocēna formāciju Monte Redondo, pie Otto un viens no pilnvarotajiem atrada darbarīkus savā vietā. Vairākas desmitgades Ribeiras atradumiem bija ietekmīgi atbalstītāji arheoloģijā. Bet līdz ar pitekantropa (Homo erectus) atklāšanu pleistocēna formācijās Javas salā nopietna interese par terciārā laikmetā izgatavotajiem darbarīkiem beidzās. Ribeiras atradumi un citi arheologu un ģeologu atklātie pierādījumi par terciāro cilvēku šodien tiek skaidrots kā neizbēgami jaunās zinātņu disciplīnas nepieredzējušo locekļu pārpratumi.

Paleobotāniska anomālija Saltreindžas formācijas veidošanās laikā Pakistānā: vēsturisks apskats par zinātnisku diskusiju. Saltreindžas (Salt Range) formācijas vecums Salt Range kalnos Pakistānā bija ļoti strīdīgs jautājums ģeologu vidū no 19.gs. vidus līdz 20.gs. vidum. Liela nozīme vēlākajās diskusijās bija tādu pētnieku kā, piemēram, B.Sahni atrastajiem progresīvajiem augu un insektu fragmentiem Saltreindžas formācijā. Saskaņā ar Sahni šie atradumi norādīja uz Saltreindžas formācijas veidošanos eocēna laikmetā. Bet ģeoloģiskie pierādījumi esot pretrunā ar augstāk minēto apgalvojumu un norāda, ka Saltreindžas formācija veidojās Kembrija periodā. Mūsdienu ģeologi ir vienprātīgi uzskatā, ka formācija veidojusies kembrijā. Bet Sahni pierādījumus par attīstītiem augiem un insektiem šai formācijā nav viegli noraidīt. Tā varētu šķist, ka tur vēl aizvien ir pretruna starp ģeoloģiskajiem un paleontoloģiskajiem pierādījumiem, tieši tā tas bija aktīvu diskusiju perioda laikā. Aktīvu diskusiju perioda laikā E.R.Gee izteica domu, ka šo konfliktu/pretrunu varētu atrisināt postulējot attīstītu augu un insektu eksistenci kembrijā. Taču tajā laikā šī doma bez kavēšanās tika noraidīta, bet kaut arī tā izaicina vispārpieņemtos priekšstatus par dzīvības evolūciju uz Zemes, tā, šķiet, nodrošina vislabāk piemērotās dažādu pierādījumu pozīcijas. Attīstītu augu un dzīvnieku eksistence kembrijā saskan ar Purānas rakstīto.

Beļģu ģeologa Rutota atradumi Boncelē, Beļģijā: arheoloģiskas diskusijas 20.gs. sākumā. 20.gs. sākumā beļģu ģeologs Aime Luīss Rutots (Aimé Louis Rutot) paziņoja par akmens darbarīku atrašanu oligocēna formācijā Beļģijā pie Bonceles (Boncelle). Artefakti, kaut arī mazliet primitīvi, līdzinājās anatomiski modernu cilvēku izgatavotājiem. Atradumi saistīja vērā ņemamu uzmanību. Par atrastajiem akmens darbarīkiem diskutēja zinātniskās konferencēs un tie bija pastāvīgs rakstu temats zinātniskajā literatūrā. Vairākus gadus pēc uziešanas akmens darbarīki tika izrādīti Beļģijas muzejos. Tā kā atradumi bija pretrunā ar plaši izplatīto uzskatu vienprātību par cilvēka evolūciju, tie tika noņemti no izstādēm un galu galā pazuda no parastajām arheologu diskusijām, tā ilustrējot teorētisko koncepciju ietekmi liecību traktēšanā zinātnēs par aizvēsturi un vēsturi.

Aizliegtā zona: arheologu un arheoloģijas izdomātā civilizācija. Romāns „Pērtiķu planēta” (Planet of the Apes) un pēc tā uzņemtā filma „Pērtiķu planēta” attēlo izdomātu civilizāciju. Pērtiķa izdomātas civilizācijas iedzīvotājiem, kurā ir arī primitīvu cilvēku populācija, ir sava attiecību ar cilvēkiem vēsture. Starp civilizētajiem pērtiķiem ir pērtiķu zinātnieki, tai skaitā pērtiķu arheologs vārdā Kornēlijs. Cilvēku astronautu ierašanās uz pērtiķu planētas izraisa notikumu virkni, kas noved vienu no astronautiem un Kornēliju „Aizliegtajā zonā,” tur, kur atrodas arheoloģisko atradumu vieta, ar liecībām, kas ir pretrunā ar pērtiķu zinātnieku uzskatiem par pērtiķu un primitīvo cilvēku attiecību vēsturi uz pērtiķu planētas. Aplūkojot arheologu un arheoloģijas lomu izdomātas civilizācijas nojumē, apgaismojam mūsdienu arheologu un arheoloģijas lomu uz mūsu planētas, aizstāvot varas iestāžu sabiedriski akceptēto skatījumu pagātnē. Vai šodien uz mūsu planētas ir arheoloģijas aizliegtā zona, kura varētu izaicināt tagadējo autoritāšu sabiedriski vispārpieņemto cilvēces pagātnes ainu?

Paskaidrojumi.
Kalpa. Brahmas diena, tā ilgs 4 320 000 000 Zemes gadus. Tikpat ilgi ilgst Brahmas nakts. Brahmas diennakts ilgums - 8 640 000 000 gadi.
Manvantara. Manu periods, to veido 71 jūgu cikls (mahajūgas). Manu periods ilgst 306 720 000 Zemes gadu. Katram Manu periodam ir savs Manu, ar kuru sākas cilvēce. Tātad Vēdu raksti(konkrēti Purānas) runā par vairākām cilvēcēm.

Post scriptum: Tā nu sanāca, ka uzrakstīju esejas „Aizliegtā arheoloģija” otro daļu. Pagaidām neko nevaru solīt, bet, kas zina, varbūt būs arī trešā daļa. Ja nu es izlasu beidzot arī pašu grāmatu?

Saites.
Aizliegtā arheoloģija.