Aliens

Aizliegtā arheoloģija

Līdz XIX gs. vidum dominēja judokristietiskais priekšstats par cilvēka izcelsmi. Tā pamatā bija Genesī vēstītais par to, ka Dievs sestajā dienā no māliem radījis pirmo cilvēku Ādamu.
Viss mainījās, kad XIX gs. vidu Čārlzs Darvins radīja evolūcijas teoriju (1859.gadā „Sugu izcelšanās dabiskās izlases ceļā” un 1871.gadā „Cilvēka izcelšanās un dzimumizlase”), pēc kuras cilvēks radies no cilvēkpērtiķa. Cilvēka attīstība esot skaidrojama ar dabiskās izlases sarežģītajiem procesiem. Rekonstruēt cilvēka evolūciju ir iespējams, meklējot un pētot seno būtņu fosilo kaulu paliekas. Taču problēmu rada trūkstošie posmi.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka daudzas pasaules daļās ir uzietas fosilas liecības, kas liecina, ka cilvēks šo planētu apdzīvo miljoniem gadu. Šīs fosilijas neiederas vispārpieņemtajā evolūcijas shēmā, tāpēc tās no akadēmiskās zinātnes puses tiek ignorētas.
Evolūcijas teorija postulē, ka cilvēces šūpulis atrodas Āfrikā, ko it kā apliecina fosilijas. Iespējams, ka šī paleoantropologu tēze ir pareiza attiecībā uz patreizējo cilvēci, cilvēku populāciju. Taču nevar izslēgt varbūtību, kas man šķiet visai ticama, ka mūsu cilvēce nav pirmā uz Zemes, un līdz ar to Āfrika arī varētu nebūt pats pirmais cilvēces šūpulis. Bijuši citi, vēl senāki, cilvēces šūpuļi. Ķeceru uzvaras gājiens ir sācies. Varat nepiekrist, bet laiks rādīs, kuram taisnība.

Pierādījumi. Jau kopš XIX gs. krājās liecības par to, ka cilvēki uz Zemes dzīvo miljoniem gadu. Dr.Ričards Tompsons un Dr.Maikls Kremo grāmatās „Aizliegtā arheoloģija” (Forbidden Archeology), „Cilvēces apslēptā vēsture” (The Hidden History of the Human Race) ir apkopojuši tieši tādas liecības:
- 1913. gadā vācietis H.Reks veicot izrakumus Oldovejas aizā uzgāja pilnīgu „anatomiski moderna” skeletu. Slānis, kurā skelets tika atrasts, bija divus miljonus gadu vecs!
- Pliocēna un miocēna slāņos (2-25 miljoni gadu) atrastajās gliemežnīcās un kaulos saskatāmas nepārprotamas cilvēku darbības pēdas.
- 1881.gadā Redkegā, Anglijā, pliocena slāņos uzgāja gliemežnīcu, kurā bija iegrebta seja. Pēc N.Tāges domām, zemes slānis ir 2-2,5 miljonus gadu vecs Saskaņā ar ortodoksālās vēstures priekšstatiem šādas prasmes Eiropā radušās pirms 30 000 līdz 40 000 gadiem. Par atradumu Britānijas Zinātnes veicināšanas sabiedrībai ziņoja ģeologs H.Stops. Nekādas reakcijas.
- 1862.gadā Makupinā, Ilinosas pavalstī, akmeņogļu slānī tika atrasts cilvēka skelets. Tā kauli bija pārklāti ar melnu kārtu, tiem bija tāds pats tonis kā akmeņoglēm. Akmeņoļu slāņi šai apvidū ir 286-320 miljonus gadus veci.
- 1866.gadā Metisons izrakumos savā zeltraktuvē Boldhilā, Kalifornijā, ASV, uzgāja cilvēka galvaskausu. Galvaskauss gulēja pliocēna iežu slānī starp oļiem un klints atlūzām. Virs šā slāņa atradās neskarti dažādi vulkānisko nogulu slāņi (Lars A.Fišingers „Dievu laiki”). Bez tam strādnieki virspusē izcēla simtiem akmens priekšmetu. Vēlāk Kalifornijas pavalsts ģeologs Dž.D.Vitnijs spēja noteikt daudzu priekšmetu autentiskumu un uzrakstīja par to plašu ziņojumu. Oficiālas zinātniskās iestādes ignorēja Vitnija ziņojumu (Dž.Duglass Kenjons „Aizliegtā Vēsture”). Diemžēl tas nebija un nav vienīgais tāds gadījums.
- Kenijā, pie Kanapojas B.Patersons un V.Hauels uzgāja 4 miljonus gadu vecu augšdelma kaulu. Kalifornijas universitātes zinātnieki R.Koručini un H.Makhenrijs atzīmēja, ka šis atradums tikpat kā „neatšķiroties no modernā homo.”
- 1860.gadā Brešas Tehniskā institūta ģeologs, profesors D.Ragaconi senās jūras nogulās Itālijā, meklējot gliemežnīcu fragmentus, uzgāja „anatomiski moderna” cilvēka galvaskausa vāku. Galvaskausa fragments no iekšpuses un ārpuses bija apaudzis ar koraļļiem un klāts ar zilganzaļu mālu, kas raksturīgs šīm nogulām. Tajā paša slāni atrada ribu un locekļu kaulus. Slānis piederēja vidējam pliocēnam. Tātad arī kaulu vecums ir ap 3-4 miljoni gadu.
- 20.gs. 50.gadu sākumā T.Li, no Kanādas Nacionālā muzeja, Manitulinas salā ledus laikmeta nogulās pie Šegaijendas uzgāja mūsdienīgi apstrādātus akmens darbarīkus. Ģeologs D.Senfords no Veina universitātes šos darbarīkus izpētīja un noteica, ka to vecums ir aptuveni 65 000-125 000 gadi. T.Li atlaida no darba.
- Miramarā, dienvidos no Bunosairesas, Argentīnā, K.Amehino uzgāja toksodonta ciskas kaulu, kurā bija iestrēdzis akmens bultas uzgalis. Kā zināms toksodonti ir izmiruši kopš pliocēna laikiem. Turpat uzgāja arī akmens darbarīkus, bolas un ugunskura vietas. Pētnieki artefaktu vecumu noteica uz 3-5 miljoniem gadu.
- 1971.gadā Delkindio universitātes antropologs profesors H.Martins Kolumbijas provincē Tolimā uzgāja 20 metrus liela iguandonta skeletu. Blakus dinozaura skeletam viņš atrada gandrīz pilnīgi pārkaļķojušos cilvēka galvaskausu. Šis atradums sajauc visas kārtis, jo iguandonti izmira krīta perioda beigās pirms 65 miljoniem gadiem.
- PSRS zinātnieks antropologs A.Zubovs 1974.gadā ziņoja, ka indiešu antropologi kādā klintī, kas attiecās uz mezozoju, uzgājuši cilvēciskas būtnes fosilijas.
- Franču žurnāls La Rešer 1973.gadā ziņoja, ka Parīzes tuvumā ģeoloģisko darbu laikā tika atrastas krama darbarīku šķembas, kuras atradās blakus vērša kauliem. Darbarīku forma bija raksturīga vēlajam paleolītam (15 000 gadi), taču tie tika atrasti ģeoloģiskajos slānos, kuru vecums bija 20 miljoni gadu.

Moderni šaujamieroči pirms desmitiem tūkstošiem gadiem? Liekas, ka jau sirmos aizlaikos tika izmantoti moderni šaujamieroči. Tikai daži piemēri:
- Londonā, Britu muzejā glabājās neandertālieša galvaskauss, kura kreisajā pusē ir gluds, apaļš caurums ar uzkrītoši līdzeni, asi norobežotām malām. Pretī šim caurumam galvaskausa otrā puse ir sašķaidīta. Šos caurumus, kā uzskata eksperti, nevarēja radīt ne aukstais ierocis, ne kāds cits priekšmets. Šādi bojājumi ir raksturīgi lodes radītām ievainojumam. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka galvaskausa vecums ir 40 000 gadi. Vai jau tolaik izmantoti moderni šaujamieroči?
- Maskavā, Paleontoloģijas muzejā atrodas sumbra galvaskauss. Tā pierē ir tāds pats gluds, līdzens, apaļš caurums. Dzīvnieks dzīvojis pirms simtiem tūkstošiem gadu.

Seni cilvēku pēdu nospiedumi.

Ikas akmeņu bibliotēkas liecības. Par Ikas gliptolītiem būs atsevišķa eseja.

Nepazīstama cilvēku rase pirms 12 000 gadiem? Ģeologs emeritētais profesors Viljams Ors no Oregonas universitātes 1999.gadā, veikdams izrakumus Vudbērnā, starp Salemu un Portlendu, uzgājis labi saglabājušos cilvēka matus. Lai noskaidrotu matu īpašnieku tika veikta DNS analīze. Taču rezultāts bija šokējošs. Laboratorijā veiktā analīze parādīja, ka mati nepieder nevienai no pazīstamajām cilvēku rasēm.
Profesors Ors amerikāņu žurnālistei Lindai Multonai Hovai teicis: „Mūsu ģenētiki apgalvo, ka šie mati nepieder aziātu rasei.” Mati piederējuši cilvēku rasei, kura izzudusi pirms 11 000-12 000 gadiem.

„Zināšanu filtrs.” To, ka ortodoksālajā zinātnē pastāv „zināšanu filtrs,” kas aizstāv zinātnes dogmas, bet noraida liecības, kuras neiederas vispārpieņemtajā pasaules ainā, pierāda arheoloģiskie atradumi, kas ir dokumentēti jau no 19.gs. Akadēmiskās zinātnes dogmatisms ir atmaskots NBC dokumentālajā filmā „Cilvēka noslēpumainā izcelsme,” kuru demonstrēja 1996.gada februārī. Filmā sniegti pierādījumi tam, ka anatomiski moderni cilvēki dzīvojuši uz Zemes pirms miljoniem gadu. Šīs liecības liek domāt, ka cilvēks nav attīstījies no pērtiķiem, ne arī radīts no zemes pīšļiem pirms 6000 gadu, kā uzskata tumsonīgie kreacionisti. Tās liek pārvērtēt mūsu priekšstatus par cilvēka izcelsmi.
Šīs fosilās liecības jau vairāk kā simts gadus pārklājās ar putekļu slāni, jo ir pretrunā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem. Tās vienkārši tiek noklusētas. Zinātnieki, kuri mēģina runāt pretī iesīkstējušajām dogmām, riskē ne tikai ar kolēģu izsmieklu, bet arī ar savu karjeru.
1966.gadā arheoloģe Virdžīnija Stīna-Makintaira un viņas kolēģi ASV ģeoloģiskās izpētes grupā, kuru dotēja Nacionālais zinātnes fonds, noteica Meksikā atrastājiem darbarīkiem un medību ieročiem vecumu. Vjetlako bija uzieti smalki izstrādāti akmens darbarīki, bet netālu esošajā Elhorno bija uzieti nedaudz raupjāk apstrādāti darbarīki. Izrakuma vietas tika novērtētas kā ļoti senas, varbūt pat 20 000 gadus vecas.
Stīna-Makintaira izmantoja četras dažādas datēšanas metodes, tajā skaitā urāna un radiometrisko datēšanas metodi. Iegūtie pārbaužu rezultāti ievērojami atšķīrās no sākotnējiem aprēķiniem. Darbarīku vecums bija ceturdaļmiljons gadu (kādi 200 000 gadu)!
Pētījumu rezultāti izraisīja diskusiju. Jaunais datējums bija pretrunā vispārpieņemtajai cilvēka klātbūtnes hronoloģijai Amerikā, kā arī valdošajiem priekšstatiem par to cik sen cilvēki dzīvojuši jebkurā vietā uz Zemes. Ortodoksālās teorijas pārskatīšana un vispārēja mācību grāmatu pārrakstīšana šajā gadījumā būtu bijusi tikai loģiska. Tomēr, tā nenotika. Akadēmiskā arheologu elite nevēlējās atteikties no dogmām, pārskatīt savu ticības kanonu. Stīnas-Makintairas pētījumu rezultāti tika visādi apšaubīti un izsmieti. Stipri cieta arī zinātnieces reputācija. Tā kā viņa nevēlējās atzīt, ka viņas noteiktais Meksikas artefaktu vecums ir kļūdains, viņa zaudēja darbu un turpmāk vairs nespēja atrast darbu savā nozarē. Skumji, bet fakts.
Džordžs Kārters izrakumos Sandjego, Kalifornijā uzgājis pavardus, rupji apstrādātus darbarīkus slāņos, kas attiecās uz pēdējo starpleduslaikmetu pirms aptuveni 80 000-90 000 gadiem. Neskatoties uz to, ka Kartera pētījumus apstiprināja vairāki speciālisti, kā, piemēram, akmeņu speciālists Džons Vithofts, akadēmiskās elites reakcija bija nievājoša. Sandjego universitātes profesori pat nevēlējās iepazīties ar iegūtajām liecībām. Hārvardas universitātes kursā „Fantastiskā arheoloģija” publiski nomelnoja Kārteru.

Cilvēces izcelsme M.Kremo un R.Tompsona skatījumā. Autori grāmatā „Aizliegtā arheoloģija” ir apkopojuši faktus, kas satricina Darvina evolūcijas teoriju, taču tajā pašā laikā viņi nepievienojās pazīstamajām kreacionistu viedoklim. Tāpat šajā darbā M.Kremo un R.Tompsons nepiedāvā savu alternatīvo teoriju.
Savu redzējumu par cilvēces izcelsmi Kremo sniedz citā grāmatā „Cilvēka deģenerācija” (Human Devolution), kur viņš cenšas izvairīties no kļūdainās izvēles starp evolūcijas teoriju un kreacionismu. Kremo saka: „Mums patiesi jāatgriežas pie rasējuma dēļa.”
Kremo intervijā Rising Atlantis teica: „Aizliegtā arheoloģija” vedina domāt par patiesu nepieciešamību pēc alternatīva skaidrojuma, jaunas sintēzes. Esmu to sīki izklāstījis savā darbā „Cilvēka deģenerācija.” Tajā iekļauti Darvina ideju elementi, kā arī kreacionisma elementi, taču mans skaidrojums ir daudz sarežģītāks. Manuprāt, mēs esam pieraduši pie pārlieku vienkāršotām cilvēces izcelsmes ainām, taču realitāte ir sarežģītāka, nekā mūslaiku ideju aizstāvji gatavi atzīt.”
Maikls Kremo un Ričards Tompsons ir Bhaktivedantas institūta - Starptautiskās Krišnas apziņas biedrības zinātniskās pētniecības nodaļas biedri. Abi pētnieki sāka savu projektu ar mērķi atrast pierādījumus, kas apstiprinātu ar faktiem senās Indijas sanskrita tekstos, kur ir attēlotas epizodes cilvēces vēsturē, kas risinājušās pirms miljoniem gadu.
Kremo ir pārliecināts, ka mēs visi esam kosmiskās būtņu hierarhijas daļa. Apstiprinājums šai tēzei pēc pētnieka domām ir atrodams pasaules mitoloģijā: „Ja ielūkojamies visās mitoloģijas tradīcijās, kur ir runa par izcelsmi, nekur tā nav uztverta kā parādība, kas atgadījusies tieši uz šīs planētas. Notiek ārpuszemes saskarsme ar dieviem, pusdieviem, dievietēm un eņģeļiem.”

Cilvēka deģenerācija. Protams, ka M.Kremo un R.Tompsona savāktie arheoloģiskie pierādījumi par cilvēka izcelsmes senumu, liek domāt par jaunām cilvēka izcelsmes teorijām. Jautājums: „No kurienes radušies cilvēki?” ir svarīgs, taču vēls svarīgāks ir jautājums: „Kas ir cilvēks?” Mūsdienu zinātnieku uzskats par cilvēku vai jebkuru dzīvu būtni ir materiālistisks. Būtība jau nekur jau tālāk par Aristoteļa definīciju, ka cilvēks ir sabiedrisks dzīvnieks, mūsu laiku zinātne nav tikusi. Tomēr, jau sāk veidoties jauns uzskats par cilvēku, proti, ka cilvēks veidots no trim sastāvdaļām: parastās matērijas, smalkās prāta matērijas un nemateriālās apziņas.
Vēdu mācība pastāv uzskats, ka mēs vispirms eksistējām kā būtnes, kas sastāv no tīras apziņas. Notika tā, ka dažas apzinīgas būtnes degradēja jeb zaudēja šo stāvokli, tās ieguva no rupjās matērijas veidotu fizisko ķermeni un no smalkās matērijas veidoto mentālo ķermeni. Cilvēka dzīves mērķis ir atgūt apziņas sākotnējo, tīro stāvokli.

Akadēmiskās elites reakcija uz M.Kremo un R.Tompsona grāmatu „Aizliegtā arheoloģija.” Akadēmiskās elites reakcija bija klaji naidīga, tā jūtas rupji apvainota, ka divi neatkarīgi pētnieki apkopojuši faktus, kas satricina viņu dogmas, ticības kanonu. Akadēmiskajai zinātnei bija grūti ignorēt tik fundamentālu pētījumu kāds bija M.Kremo un R.Tompsona darbs „Aizliegtā arheoloģija.” Slavenais antropologs Ričards Likijs spļāva žulti: „Jūsu grāmata ir tīrā krāpšana un nav pelnījusi, ka to kāds ņemtu nopietni, ja vien nav muļķis.”
Taču daudzi zinātniskie izdevumi, kā, piemēram, The American Journal of Physical Antropology, Geo Archeology un britu Journal of the History of Science veica grāmatas „Aizliegtā arheoloģija” recenziju. Recenzenti atzina, ka grāmata ir labi uzrakstīta un pētījumi veikti rūpīgi, pat met izaicinājumu valdošajām teorijām.
Viljams Hauels izdevumā Physical Antropologist rakstīja: „Pieņemt, ka mūsdienu cilvēki... parādījās daudz agrāk, patiesībā laikā, kad vēl neeksistēja vienkārši primāti, mūsu iespējamie senči, būtu postoši ne tikai vispārpieņemtajai shēmai, bet arī visai evolūcijas teorijai, kas līdz šim bijusi itin dzīvotspējīga.”

Noklusēšanas iemesli. Iemesli tam, ka šīs liecības tiek noklusētas, ir dažādi. To var izskaidrot gan ar ļaunprātību, gan ar nevērību. Cilvēka dabai piemīt tieksme noliegt visu, kas nesaskan ar viņa uzskatiem. Kremo min piemēru, kur jaunam paleontologam Sandjego Dabas vēstures muzejā jautāja, vai viņš ir redzējis uz kāda no kauliem cilvēka darbības pēdas. Zinātnieks atbildējis: „Es labāk turos pa gabalu no visa, kam ir kāds sakars ar cilvēkiem, jo jautājums ir pārāk strīdīgs.”
Citā piemēra, kur jau skaidrāk iezīmējas tīšas ļaunprātības pazīmes, Kremo runā par Rokfellera fonda darbību, kas finansēja Deividsona Bleka pētījumus Džoukoundiaņā Ķīnā. No Bleka un viņa priekšniecības sarakstes ar Rokfellera fondu izriet, ka pētījumi un arheoloģiskie izrakumi ir daļā daudz lielāka bioloģiskās izpētes projekta. Citāts no šis sarakstes: „...līdz ar to mēs varam iegūt tāda veida informāciju par mūsu uzvedību, kas var novest pie plašas un svētīgas kontroles.” Tātad Rokfellera fonds Deividsona Bleka pētījumu finansēja ar mērķi panākt kontroli. Kremo uzdod loģisku jautājumu - „kurš kontrolēs?” Andris noprot, ka tie kontrolētāji būs globālie imperiālisti.
Kādi varētu būt manipulēšanas motīvi? Kremo atbild: „Vara sabiedrībā lielā mērā saistīta ar skaidrojumu, kas mēs esam un ar ko nodarbojamies. Kāds reiz teicis: „Zināšanas ir spēks.” Varētu sacīt arī - spēks ir zināšanās. Dažu ļaužu rīcībā ir īpaša vara un prestižs, kas viņiem ļauj diktēt mūsu sabiedrības darba kārtību. Manuprāt, nav brīnums, ka viņi pretojās jebkādām pārmaiņām.”
Jautājums par cilvēka izcelsmi ir eksistenciāli nozīmīgs un ietekmē visu cilvēku dzīves. Tas nav tikai dažu zinātnieku un filozofu diskusiju temats. Vadoties no atbildēm uz jautājumiem „kas es esmu un no kurienes esmu?,” mēs individuāli un kolektīvi izvirzām mērķus.
Izglītības sistēmā monopols ir materiālistiski domājošu zinātnieku rokās. Viņi diktē atbildes uz šiem jautājumiem. Zinātnieki apgalvo, ka mēs esam no matērijas veidoti molekulāri mehānismi, kuri savā starpā konkurē par resursiem. Arī mērķi mūsu civilizācijai ir materiālistiski. Masu mēdijos, izglītības iestādēs tiek kultivēts uzskats, ka cilvēka galvenais dzīves mērķis ir ražot un patērēt materiālas lietas aizvien vairāk. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs šajā procesā esam saindējuši zemi, ūdeni un gaisu, radījuši vides piesārņojumu un veicinājuši klimata izmaiņas. Rezultātā cilvēces nākotne ir apdraudēta. Es pat nemēģināšu izteikt prognozes cik daudz laika cilvēcei ir atlicis, lai novērstu pašiznīcināšanos.
Varbūt jāsāk ar uzskatu, paradigmu pārvērtēšanu. Jāsniedz jaunas atbildes uz jautājumiem: „Kas esmu un no kurienes esmu?” Un šis jaunās atbildes būtu: mēs neesam tikai bioloģiski organismi, kas savā starpā cīnās par izdzīvošanu, mēs esam būtnes ar tīru apziņu. Un mums savas materiālas vajadzības ir jāapmierina visvienkāršākajā, dabīgākajā un iedarbīgākajā veidā, lielāko daļu savas enerģijas veltot apziņas attīstīšanai. Patreizēja globalizētajā pasaulē vairākums cilvēku lielāko daļu savas enerģijas tērē materiālo lietu sagādāšanai, smagi strādājot citu labā, lai kaut kā varētu savu dzīvi novilkt līdz kapam. Kad tukšs vēders, tad nav ne laika, ne arī spēka domāt par garīgo attīstību. To pasaules procesu pārvaldītāji zina un tāpēc dara visu, lai tas tā paliktu arī turpmāk, lai nekas nemainītos. Viņi baidās no cilvēces apziņas atmodas, viņi ir tie, kas cenšas cilvēkus notrulināt visādos veidos.
M.Kremo saka, ka tas, kas plašākai sabiedrībai tiek pasniegts kā pierādīts un neapstrīdams fakts, nav nekas vairāk „par uzskatu vienprātību, ko panākušas ietekmīgas ļaužu grupas.” Zinātne savā ziņā ir kļuvusi par mūsu laikmeta reliģiju un zinātnieki par priesteru šķiru, ko amerikāņu ēģiptologs Dž.E.Vests ironiski sauc par „Progresa baznīcu.” Kremo arī piekrīt šim viedoklim. Viņš saka: „Viņi nosaka mūsu civilizācijas toni un virzību pasaules mērogā. Ja mūsdienās gribat ko uzzināt, jūs parasti neejat pie garīdznieka vai personas, kas sliecās uz garīgumu, jūs ejat pie viena no šiem cilvēkiem, jo viņi ir pārliecināti, ka pasaule ir mehānistiska vieta un visu var izskaidrot mehāniski ar fizikas un ķīmijas likumiem, kurus akceptējusi pašreizējā elite.” Kremo vēl saka: „Vides, politiskā un vērtību krīze ir daudzējādā ziņā viņu roku darbs. Un es domāju - daudzi cilvēki sāk apzināties, ka [zinātnieki] tiešām nav spējuši nodibināt valstību, kuras atslēgas, kā paši apgalvo, esot viņu rokās. Manuprāt, daudzi cilvēki sāk saprast, ka zinātnieku pārstāvētais pasaules uzskats neizskaidro visu cilvēces pieredzi.”

Vaļsirdības uzplūdi. Reizēm gadās saņemt no dažiem akadēmiskās elites pārstāvjiem vaļsirdīgas atklāsmes. Divi piemēri.
1997.gadā starptautiskajā arheologu konferencē amerikāņu asīriologs profesors Marvins A.Pauels vaļsirdīgi darījis zināmu faktu, ka no līdz šim iztulkotajiem 500 000 mezopotāmiešu ķīļraksta plāksnītēm, esot publicēta tikai aptuveni piektā daļa šo tekstu.
Kuluāros vācu žurnālists Erdogans Erčivans, kurš bija specializējies alternatīvās vēstures problemātikā, šim amerikāņu zinātniekam uzdevis jautājumu, kāpēc tad tik maz. Amerikāņu asīriologa Marvina A.Pauela atbilde bija pārsteidzoša: „Šais ķīļrakstos ietverta milzīga informācija par astronomiju, svešām planētu sistēmām, atnācējiem no zvaigznēm, kā arī informācija par cilvēces radīšanas vēsturi, kas mūsu pasaules skatījumu apgrieztu ar kājām gaisā. Atklājot šo informāciju, mēs tikai lietu ūdeni uz Dēnikena mācekļu dzirnavām.”
Es zinu, ka eksistē neizskaidrojami, mīklaini artefakti, kuru autentiskums vairāk vai mazāk sagādā neērtības akadēmiskajām aprindām, jo psiholoģiski ir grūti atzīt, ka visi tavi līdzšinējie uzskati varētu būt bijuši aplami.
Bolīviešu arheologs Osvalds Ribeira Tiavanakas drupas pētījis 21 gadu. Bijis arī Bolīvijas Nacionālas Arheoloģijas institūta direktors. No amata atkāpies 1996./97.gadā. Bet pirms tam presei paziņojis: “Pēc 21 gadu ilgušām studijām un veiktiem izrakumiem es atzīstu, ka ortodoksālais šīs svētvietas vecuma datējums ir kļūdains. Tas, ko mēs šeit redzam, ir vismaz 12 000 gadu senas celtnes… Esmu pārliecināts, zem Akapanas piramīdas atrodas otra Tiavanaka - oriģinālā, kas ir neiedomājami veca. Vēl tur 12 līdz 21 metra dziļumā zem zemes atrodas slepena telpa. Tāda kā Gīzas Lielajā piramīdā Valdnieka apbedījumu kamera. Uz to ved astoņi koridori - šīs kartes shēma ir iekodēta Saules vārtos zem Virakočas attēla. Mēs drīz sāksim rakstīt jaunu vēstures grāmatu…" (Māris Liede “Pilsēta zem horizonta,” Mistērija, 2007.gada janvāra numurs)
Tas tā - pārdomām. Vai nav savādi, ka Osvaldam Ribeiram nācās zaudēt savu amatu pēc tāda paziņojuma sniegšanai presei?

Vairākas cilvēces? Šajā esejā uzskaitītie atradumi cilvēces izcelsmi liek datēt par daudziem miljoniem gadu agrāk. Diezin vai pirmais cilvēces šūpulis atradies Austrumāfrikā. Visdrīzāk pirmās cilvēkam līdzīgas būtnes meklējamas Amerikas kontinentā (Lars A. Fišingers).
Daudzi sensacionāli atklājumi šķiet pierāda, ka ir bijusi cilvēce, kura dzīvoja dinozauru laikos.
Ņemot vēra šos faktus, mums jāizvēlas viens no diviem, vai nu mūsu cilvēce nav pirmā uz planētas Zemes, vai arī mums darīšana ar kosmiskās iejaukšanās atliekām. Daudzu tautu mīti vēsta par dažādām cilvēcēm, kuras gājušas bojā postošās katastrofās (grēku plūdi, krasas klimata izmaiņas). Pārsteidzošs stāsts par „citu” cilvēci, kas iespējams apdzīvoja mūsu planētu pirms 65 miljoniem gadu, ir iemūžināts Ikas akmeņu gravējumos, bet par to būs atsevišķs stāsts.
Vai patiešām mūsu cilvēce nav pirmā uz šīs planētas?

Post scriptum. Diemžēl es neesmu lasījis M.Kremo un R.Tompsona grāmatu „Aizliegtā arheoloģija.” Informāciju sagrābstīju grāmatās, kas atrodas manā grāmatu plauktā. 

Saites.
Evolūcijas teorija.