Aliens

Urbāns II (1088.-1099.g.)

Īstā vārdā Odons de Lažrī.
158(?)Romas pāvests no 1088. līdz 1099.gadam, krusta karu aizsācējs.

Dzīvesgājums. Dzimis Francijā un mācījies Reimsā. Tad iestājies benediktīņu klosterī Klunī (Francijā) un 1073.gadā kļuva par tā vadītāju. 1078.gadā Odons jau bija Ostijas bīskaps.
Neilgi vadījušais iepriekšējais pāvests Viktors III visai drīzi mira, un viņa vietā nāca Urbāns II.

Urbāns II un vācu ķeizars Indriķis IV. Urbāns II pilnībā atbalstīja bijušā pāvesta Gregora VII centienus. Tādēļ viņš nekavējoši pasludināja anatēmu pret Indriķi IV un tā iecelto antipāvestu Klementu III. Līdz pat savai nāvei 1099.gadā Urbāns II uzskatīja Indriķi IV par izslēgtu no baznīcas.

Urbāns II un krusta karš. Galu galā kļuva par pāvestu Urbānu II 1088.gadā. Iegājis kā pāvests - Krusta karu aizsācējs.
Meklējot glābiņu no seldžuku turku postošajiem sirojumiem, Bizantijas imperators Aleksejs I Komnins 1091.gadā pirmo reizi uz Romu nosūtīja sūtniecību ar lūgumu pēc palīdzības cīņā pret neticīgajiem.
Pārdomām pāvestam bija nepieciešami vairāki gadi, līdz 1095.gadā Klermonas (Francijā) katedrālē Krusta karu sākšanas sakarā uzrunāja milzīgu ticīgo pūli: „Šais zemēs plūst piens un medus. Lai visi dodas pret neticīgajiem cīņā, kura dos bagātīgu laupījumu. Lai tagad kļūst par karavīriem tie, kas agrāk bija laupītāji. Kas šeit ir bēdīgi un nabadzīgi, tie tur būs priecīgi un bagāti.”
Cits citāts no šīs pašas runas: "Patiesi tā ir Tā Kunga griba. Un lai šie piemināmie vārdi, kas, bez šaubām, ir Svētā Gara iedvesmoti, vienmēr kalpotu jums kā aicinājums uz kauju un iedvesmo jūs Kristus aizsardzībai. Viņa krusts - jūsu glābšanas simbols; nesiet jel to, šo sarkano, asiņaino krustu kā ārēju zīmi uz jūsu krūtīm vai pleciem, kā jūsu svētā un neapstrīdamā pienākuma ķīlu."
Hronisti stāsta, ka sapulcējušies vairākas reizes pārtraukuši pāvesta runu ar saucieniem: „Dievs tā grib!” Par zīmi, ka tie tūdaļ gatavi doties uz Svēto zemi (Palestīnu), daudzi turpat uz vietas uz apģērba uzšuva sarkanus krustus. Tamdēļ Austrumu karagājienu dalībniekus sāka saukt par krustnešiem, bet pašus karagājienus – par Krusta kariem. Karotājiem apsolīja grēku piedošanu. Bez tam Urbāns savās runās kā iespēju minēja Eiropas "nabadzīgajiem bruņiniekiem" iegūt īpašumā zemes Palestīnā. Tolaik Eiropā pieauga iedzīvotāju skaits un jaunākajiem dēliem zeme mantojumā neiznāca.
Kad 1096.gadā izgāzās Pirmais Krusta karš, pāvests atkal tai pašā Klermonas pilsētā uzstājās ar aicinājumu pasākumu turpināt un bruņoties. Visiem Eiropas augstmaņiem, kas ņems tajā dalību, Urbāns II apsolīja glābšanu pēc nāves.
Urbāns II nomira 50 gadu vecumā pirms Jeruzālemes ieņemšanas triecienā 1099.gada 14.jūlijā. Ir hipotēze, ka te rociņu pielikuši templieši, jo pāvests savu bija jau paveicis. 

Šis pāvests pārkāpa smalko robežu starp masu slepkavību un genocīdu. Viņa valdīšanas laikā tika nogalināti 10 miljoni cilvēku sākot no Belgradas, Dienvidslāvijas un beidzot ar Turciju, Sīriju un Palestīnu. 

Saites.
Romas katoļu pāvesti (30.g.-patlaban). 
Pirmais krusta karš.