Tečere, Margarita (1925.-2013.g.)
Margaret Thatcher.
Ilggadēja Lielbritānijas premjere no 1979.-1990.gadam, viena no pirmajām sievietēm lielvalsts vadītājas amatā, saukta par "dzelzs lēdiju" un uzskatīta par vienu no izcilākajām XX gs. politiķēm. Viņas politisko uzskatu veidošanos lielā mērā ietekmēja II Pasaules karš. Savas valdīšanas laikā centās atjaunot Lielbritānijas bijušo varenību.
Radniecība. Tēvs - Alfrēds, veikalnieks, arī metodistu baznīcas sludinātājs.
Vīrs - Deniss Tečers, uzņēmējs. Apprecējās 1950.gadā, un laulībā nodzīvoja līdz Denisa nāvei 2003.gadā.
2 bērni - dvīņi Marks un Kerola. 2004.gadā Marks piedalījās neveiksmīgā apvērsuma mēģinājumā Ekvatoriālajā Gvinejā, laikam tika apcietināts (?).
Dzīvesgājums. Dzimusi 1925.gadā.
Bērnība. Tečeres bērnība pēc II Pasaules kara aizritēja visai pieticīgos apstākļos. Ģimene dzīvoja augšstāvā virs veikala telpām, bez karstā ūdens un citām ērtībām. Septiņu bērnu ģimenē augušais tēvs bērniem centās iemācīt vienkāršību, taupīgumu un atbildību par saviem darbiem. Tieši tēva veikalā mazā Margarita apguvusi ekonomikas pamatus.
Studēja Oksfordas universitātē II Pasaules kara gados. Beidza to ar bakalaura grādu ķīmijā.
Sākumā strādāja pārtikas ķīmijas uzņēmumā.
Politiskā darbība. Pašai Tečerei drīz tapa skaidrs, ka viņas īstais aicinājums ir tieslietas un politika. Viņa pievienojās Konservatīvo partijai, un 1950.gadā, būdama tikai 25 gadu veca, pirmo reizi kandidēja Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās. Tiesa gan, pirmais un arī otrais mēģinājums cieta neveiksmi, jo jauniņā Tečere tika izvirzīta vēlēšanu apgabalos, kuros deominēja Leiboristu partija.
1959.gadā viņa beidzot tika ievēlēta parlamentā, bet sieviete politikā tolaik vēl bija retums. Tomēr partijas vadība ar laiku novērtēja Tečeres talantus un darbaspējas, tādēļ tās karjera pakāpeniski gāja augšup.
1970.gadā pēc Konservatīvo uzvaras vēlēšanās Tečerei tika uzticēts izglītības ministres postenis (ieņēm to līdz 1974.gadam). No ši laika daudziem britiem viņa palikus atmiņā ar bezmaksas piena izsniegšanas pārtraukšanu sākumskolas skolēniem, tādēļ guva palamu - "piena laupītāja."
Karjera gāja augšup. 1975.gadā viņu ievēlēja par Konservatīvo partijas līderi, par kādu tā palika līdz 1990.gadam.
Premjera amatā. 1979.gadā Konservatīvā partija uzvarēja parlamenta vēlēšanās, un Tečere tika apstiprināta premjeres amatā - kļuva par pirmo sievieti šai amatā, kurā pavadīja 11 gadus līdz 1990.gada novembrim.
Kad 1979.gadā Tečere pārņēma valsts vadību, Lielbritānija atradās sliktā stāvoklī - inflācija, bezdarbs, nemitīgi streiki.
Tečere ķērās pie nodokļu sistēmas izmaiņām - ienākuma ndokli bagātniekiem samazināja no 83% līdz 60%, un vienlaikus palielināja PVN no 8% līdz 15%. Tas dzina uz augšu inflāciju un sabiedrībā vairojās nepatika ar valdīšanu. 1981.gada nogalē M.Tečeres reitings bija nokrities rekordzemu. Viņas krišanu izglāba karš ar Argentīnu.
Otrā premjerēšana (1983.-1987.g.). Uzvara karā atjaunoja Tečeres popularitāti un konservatīvie pārliecinoši uzvarēja 1983.gada parlamenta vēlēšanās. Tādejādi viņa turpināja reformas, kas noveda to konfliktā ar arodbiedrībām (leiboristu bastions). Niknāko pretestību Tečeres politikai izrādīja ogļrači, kas nebija mierā ar šahtu slēgšanu un darba vietu likvidēšanu. 1984.gadā tie sāka gandrīz gadu ilgu streiku, bet Tečere uzvarēja un ogļrači no savām prasībām atkāpās.
Tečerei nācās cīnīties ar Īru republikāņu armiju, kas rīkoja terora aktus, lai piespiestu Lielbritāniju atkāpties no Ziemeļīrijas. 1984.gadā ĪRA uzspridzināja viesnīcu Braitonā, kurā notika Konservatīvo partijas konference. Sprādzienā gāja bojā 5 cilvēki, bet Tečere tajā necieta.
Kopā ar ASV prezidentu Rolandu Reiganu cīnījās par valsts lomas apcirpšanu ekonomikā, lielāku uzsvaru uz indivīda brīvību. Viņa ķērās pie valsts uzņēmumu privatizācijas, atbalstīja reformas valsts finanšu sektorā, kas Londonu padarīja par globālu finanšu centru. Uz pārmetumiem, ka reformas līdzējušas tikai turīgajam iedzīvotāju slānim, Tečere atbildēja, ka katram pašam jārūpējas par savu labklājību. Tečere ienīda sociālismu un uzskatīja, ka to gaida neizbēgams krahs.
Tikās ar PSRS līderi Mihailu Gorbačovu un uzskatīja, ka ar viņu var sadarboties.
Noiešana no varas. Viņas pretinieki mobilizēja spēkus un panāca, ka 1990.gada novembrī viņa bija spiesta atkāpties no premjera un partijas vadītājas posteņiem.
Sazvērnieki raksta, ka viņa bijusi spiesta aiziet no posteņa pēc tam, kad bija dikti pretojusies Vāciju apvienošanai.
Zaudējusi varu, viņa aizgāja no aktīvās politikas. Rakstīja memuārus. 1992.gadā viņai piešķīra baroneses titulu.
2003.gadā mira viņas dzīvesbiedrs Deniss. Pēc tam Tečere reti parādījās sabiedrībā, sirga ar vecuma demenci.
Ārpolitika. Ārpolitikā Tečeres domubiedrs bija Ronalds Reigans,ar kuru vienoja līdzīgi uzskati un ideoloģija. Kopā tie izdarīja spiedienu uz PSRS, kas noveda pie tās sabrukuma.
Viņas vadībā Lielbritānija karoja pret Argentīnu Folklendu salu dēļ. 1982.gada aprīlī Argentīnas karaspēks sāka iebrukumu salās. Tečere bija stingra karošanas piekritēja un 2 mēnešos Lielbritānija bija tajā uzvarējusi.
Ārpolitika Tečerei uzradās jauns pretinieks - ES Briseles birokrātija, pret kuru tā neslēpa nepatiku. Viņa uzskatīja, ka centralizācija un kontinentālās Eiropas politika negatīvi ietekmēs Lielbritāniju.
Slimoja ar Alcheimera slimību, un mira 2013.gadā 87 gadu vecumā. Lielbritānijā izskanēja doma, ka līdz ar viņu aizgājis vesels laikmets. Ceremonijā piedalījās arī karaliene Elizabete II (iepriekš viņa bijusi tikai uz Čērčila bērēm 1965.gadā).
Kritika. Kritiķi uzskata, ka Tečere iznīcinājusi britu ražošanas sektoru, ienīdusi ogļračus, ienīdusi mākslu, ienīdusi īru brīvības cīnītājus. Tāpat viņa ienīdusi Greenpeace un vides aizstāvjus, ienīda Anglijas trūcīgos, un neko nedarīja, lai tiem palīdzētu.
F.Miterāns raksturojis Tečeri kā sievieti ar "Kaligulas acīm un Merilinas Monro lūpām."
Dzelzs dāma. Uzskatīja, ka Rietumi nedrīkst piekāpties padomju spiedienam, tādēļ nepieciešams stiprināt NATO. Tieši par izteikumiem šai sakarā padomju armijas oficiālā avīze Krasnaja Zvezda 1976.gada janvārī apveltīja politiķi ar "dzelzs dāmu" (raksta nosaukums - "Dzelzs dāma biedē"). Ziņa par šo epitetu parādījās britu presē, kur to pārveidoja par "dzelzs lēdiju." Tas Tečerei ātri pielipa. Acīmredzot, iepatikās arī pašai, jo 1979.gadā startējot uz premjerministres amatu izmantoja devīzi "Lielbritānijai ir vajadzīga Dzelzs lēdija!"
Teicieni.
"[padomju varai] lielgabali ir svarīgāki par sviestu, kamēr mums gandrīz viss ir svarīgāks par lielgabaliem."
"Ja gribi sagaidīt vārdus, vaicā vīrietim. Ja gribi sagaidīt darbus, prasi sievietei."
Par sociālismu: "Viņiem vienmēr pietrūkst citu cilvēku nopelnītās naudas, ko varētu iztērēt."
Nospiedums cilvilizācijā.
"Mārgareta giljotīnā." Dziesma, ko 1988.gadā sarakstījis britu mūziķis Morisejs.
Filma "Dzelzs lēdija." Tajā Tečeri spēlēja Merila Strīpa un par to saņēma "Oskara" balvu.
Saites.
Lielbritānija.
