Ziemeļīrija, Olstera
Lielbritānijai piederoša teritorija Īrijas salas ziemeļos.
1921.gadā Lielbritānija piešķīra domīnijas statusu Īrijai, izņemot tā ziemeļu daļu - Olsteru.
Britu karaspēks uz Ziemeļīriju tika nosūtīts 1969.gadā pēc vardarbīgām sadursmēm starp katoļiem un protestantiem. Sākotnēji armija ieradās lai uzturētu mieru, bet īdz ar Īru Republikāņu armijas spridzināšanas kampaņām britu karaspēks bieži cīnījās ar tās kaujiniekiem. Operācija ar nosaukumu Banner bija britu armijas visilgākā militārā kampaņa. Kopumā tajā piedalījās ap 300 000 kareivju un 763 no tiem gāja bojā.
Ziemeļīrijā ir ap 53% protestantu, bet ap 44% - katoļu. 30 gadu vardarbības laikā nogalināja vairāk nekā 3600 cilvēku. Ziemeļīrijas konfliktu apturēja 1998.gadā noslēgtais Lielās Piektdienas miera līgums. Lai gan asinsizliešana beidzās, sadarbība starp abām kopienām bija vāja. Ziemeļīrijas pašpārvaldes darbs tika pārtraukts 2002.gadā, kad nesaskaņas starp katoļiem un protestantiem pastiprinājās. Katoļu un protestantu vienošanās paredz, ka abas puses kopīgiem spēkiem iesaistīsies Ziemeļīrijas valdības darbā. Valdības vadītāja posteni uzticēja protestantu līderim Īanam Peizlijam, viņa vietnieka amats atvēlēts katoļu partija Sinn Fein pārstāvim Mārtinam Makginesam, kuram būs tikpat lielas pilnvaras kā Peizlijam.
2007.gada 31.jūlijā briti izveda savu armiju no Ziemeļīrijas un beidzās 38 gadus ilgā militārā kampaņa. Palikuši ir tikai 5000 karavīri, kas ir gluži parasts daudzums.
Saites.
Īri.
