Aliens

Ekvatoriālā Gvineja

Guinea Ecuatorial, Republica de Guinea Ecuatorial.
Valsts centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē.

Galvaspilsēta - Malaba.

Ģeogrāfija. Sastāv no kontinentālās daļas Mbini (26 000 kvkm, bijusī Riomuni), Bioko salas (2017 kvkm) un vairākām nelielām saliņām - Koriskas, Elobeju salām un Pagalu salas (kopējā to platība ir 34,5 kvkm) .
Mbini robežojas ar Kamerūnu un Gabonu.
Lielākās pilsētas - Malaba (45 000 iedz., 1975.g.), Bata (28 000 iedz.).

Valsts iekārta. Ekvatoriālā Gvineja ir republika.
Saskaņā ar 1973.gadā pieņemto konstitūciju valsts un valdības galva ir prezidents; likumdevēja orgāns nacionālā tautas sapulce (60 deputāti); izpildorgāns - Ministru padome, ko ieceļ prezidents.
Kopš 1979.gada augusta valsts vara ir Augstākajai militārajai padomei, kuras priekšsēdētājs ir valsts un militārās vadības (izpildhuntas) galva.

Iedzīvotāji.
Fangi - vairāk kā 90%, dzīvo galvenokārt Mbini.
Bubi - Bioko salā.
Galvenā reliģija ir katolicisms, saglabājušies arī vietējie tradicionālie ticējumi.

Vēsture. XV gs. 70.gadu sākumā salu Lielo ģeogrāfisko atklājumu sākumposmā atklāja portugāļu jūras ekspedīcija Fernando Po vadībā un viņa vārdā salu arī nosauca.
1778.gadā Fernando Po sala kļuva par Spānijas īpašumu, bet 1843.gadā spāņi sagrāba arī kontinentālo daļu - Riomuni. Teritorija kļuva par Spānijas koloniju - Spāņu Gvineju. Tās plantācijās strādāja galvenokārt ievestie vergi.
XX gs. 20.-30.gados aktivizējās vietējo iedzīvotāju cīņa par neatkarību - masu demonstrācijas 1937., 1947.g., 1959.gados.
1959.gadā tika nodibinātas pirmās politiskās partijas, kas vadīja nacionālās atbrīvošanās kustību.
No 1960.gada Fernando Po sala un Riomuni bija Spānijas aizjūras teritorija.
1964.gada janvārī tā ieguva iekšējo pašnoteikšanos.
Kopš 1968.gada 12.oktobra ieguva pilnīgu neatkarību. Pirmais Ekvatoriālās Gvinejas prezidents bija Fransisko Masiass Nguema.
Kopš 1968.gada ANO locekle.
Saskaņā ar 1973.gadā pieņemto konstitūciju tika ieviesta vienpartijas sistēma - Vienotā nacionālā darbaļaužu partija (dibināta 1970.g.), nodibināts valsts sektors ekonomikā, pasludināti sociālisma principi.
Teodora Obianga Nguema valdīšana (1979.g.-mūsdienas). 1979.gada 3.augusta militārā apvērsumā varu pārņēma Augstākā militārā padome, pie varas 3.augustā stājās jaunais līderis Teodors Obiangs Nguema. Vienīgā partija tika aizliegta. Jaunā militārā vadība pasludināja "nacionālās atdzimšanas" un iekšpolitikas demokratizācijas programmu. Pašlaik T.O.Nguema valsti vada jau 40 gadu un ir kļuvis par visilgāk valdošo prezidentu pasaulē. 2019.gadā viņam bija 77 gadi. Valdīšanas laikā bijuši vismaz 10 valsts apvērsuma vai atentāta mēģinājumi.
Ārpolitikā Ekvatoriālā Gvineja realizēja nepievienošanās principu.
2004.gadā notika neveiksmīgs apvērsuma mēģinājums, kas kļuva pazīstams galvenokārt tādēļ, ka tajā piedalījās Mārgaretas Tečeres dēls Marks. Apvērsumu atklāja un tā dalībniekus apcietināja.
Pēdējais tāds bija 2017.gada decembrī. To veica vairāk kā 130 cilvēku, to starpā arī ārzemnieki. Dumpiniekus sodīja ar nāvi.
XX gs. 90.gados valsts teritoriālajos ūdeņos uzgāja naftu, kas krasi uzlaboja valsts ekonomiskos rādītājus.

Daba. Mbini aizņem 600-900 m augsta kalniene ar augstāko virsotni 1500 m, piekrastē - zemiene. Bioko salai ir vulkāniska izcelsme, lielākais augstums ir 3008 m.
Ekvatoriāls klimats. Vidējā temperatūra 26oC. Nokrišņi vairāk kā 2000 mm gadā, salās - līdz 2500 mm.
Upes ūdenīgas, krāčainas, kuģojamas tikai lejtecē. Lielākā upe - Mbini.
Mūžzaļie ekvatoriālie meži aizņem 80% teritorijas. Piekrastē un upju grīvās mangroves.

Bioko sala. Sala Gvinejas līcī, kopā ar vairākām citām veido valsts provinci.
Pagalu sala. Arī ietilpst Bioko provincē.

Saites.
Āfrika.