Alcheimera slimība
Slimības pilnais nosaukums - Alcheimera tipa senīlā demence.
Neirodeģeneratīva saslimšana, visizplatītākā vecuma plānprātības forma, ko izsauc galvas smadzeņu garozas šūnu atmiršana, bet tieši smadzeņu garoza padara cilvēku par cilvēku.
Slimības simptomi. Tie cilvēkiem bijuši pazīstami jau sen, taču tos attiecīnāja uz vecu cilvēku kaprīzumu. Tikai 1906.gadā vācu psihiatrs Aloīzs Alcheimers apvienoja izkliedētās pazīmes vienā saslimšanā. Tās būtu - atmiņas traucējumi, neorientēšanās laikā, rakstura maiņa (rupjība, noslēgšanās sevī), aizdomīgums.
Slimības gaita. Alcheimera slimība, kā zināms skar līdz pat 45% indivīdu, kas vecāki par 85 gadiem.
Slimībai attīstoties cilvēks vairs nepazīst savus tuviniekus, aizmirst vispārzināmu lietu nosaukumus, zaudē pašas vienkāršākās sociālās iemaņas - apziņā viss sajaucas, paliek inerts un pilnīgi vienaldzīgs.
Slimības tālākā gaitā pacients vispār pārstāj saprast viņam adresētu runu, pats izdod nesakarīgus murmulējumus, ko medicīnā dēvē par logoreju, un galīgi pazaudē orientāciju telpā un laikā. Bieži vien šai slimības fāzē pacienam notiek tā saucamā "nobīde pagātnē," kad viņš pats sevi sāk uzskatīt par bērnu vai pusaudzi. Pacienta garastāvoklis var būt apātisks un pēkšņi mainīties uz histērisku, ir halucinācijas un murgi, paranoja.
Slimības iznākumā iestājas pilnīga un visaptveroša plānprātība, gandrīz pilnīga apziņas nodzišana. Tiek zaudētas visas iegūtās iemaņas, bet paliek tikai reflektorās. Nāve iestājas no kādas pavadošas slimības - pneimonijas vai plašiem izgulējumiem.
Terapija. Slimībai pašlaik nav nekādu zāļu. Viens no iemesliem ir tas, ka patreiz nav atklāti mehānismi un faktori, kas noved pie saslimšanas ar Alcheimera slimību. Neveiksmīgie zāļu līdzekļu meklējumi noveduši pie tā, ka zinātnieki "nolaiduši rokas" - 2012.gadā ASV apturējuši finansējuma piešķiršanu tādiem pētījumiem.
Zināmas cerības tiek saistītas ar flavonīdiem, piemēram, kakao pupiņās esošais epikatehīns, kas aizsargā no bojājumiem smadzeņu šūnas, iespējams, var aizkavēt pat Alcheimera slimības attīstību. Pieaugošs epidemioloģisku datu klāsts liecina, ka atsevišķi flavonoīdi Alcheimera slimības pacientiem var sniegt terapeitisku iedarbību.
Pētnieki par gaveno riska faktoru uzskata pacienta vecumu: par katriem 5 gadiem pēc 65 gadu vecuma risks palielinās apmēram divreiz. 65 gadu vecumā ar Alcheimera slimību slimo 3 cilvēki no 1000, bet 95 gadu vecumā - 69 no 1000. Ir arī dzimumu atšķirības - biežāk slimo sieviete, īpaši pēc 85 gadu vecuma. Pēc VVO datiem 2005.gadā šī saslimšana bija skārusi 0,4% pasaules iedzīvotāju.
Zinātnieki ir vienisprātis, ka profilaksei ir noderīga regulāra smadzeņu vingrināšana - lasīšana, krustvārdu mīklu risisnāšana, svešvalodu mācīšanās.
Pazīstami saslimušie cilvēki - Ronalds Reigans, Margarita Tečere, Hugo Klauss (beļģu rakstnieks).
Raksti.
Kafija pazemina risku saslimt ar Alcheimera slimību.
Jauna teorija par Alcheimera slimības izraisītāju.
Flavonoīdi augļos un dārzeņos, vitamīns D un kurkumīns var aizkavēt Alcheimera slimības attīstību.
Saites.
Neirodeģeneratīvās slimības.
