Tempļa ordeņa lielmestri
Lielmestri bija visas templiešu impērijas karaļi.
Tam bija tiesības uz 4 jājamzirgiem un vienu izcilu rumaku. To vienmēr pavadīja viens brālis-kapelāns un viens rakstvedis ar diviem brīviem un apseglotiem zirgiem un vienu jūga lopu mantu un ceļojuma altāra pārvešanai. Lielmestra vairogu un šķēpu nesa ieroču nesējs, kas pēc visai ilgas kalpošanas tika padarīts par Ordeņa bruņinieku.
Citi lielmestra personīgie kalpi: kalējs, arābu valodu zinošs rakstvedis, pavārs, divi izsūtāmie zēni, viens seržants ar diviem jājamzirgiem, jātnieks no vietējo ļaužu vidus, kas pildīja vēstneša lomu. Divi brāļi-bruņinieku kavēja lielmestra laiku kā kompanjoni.
Tādējādi tas bija karaļa galms miniatūrā.
Mantiskā ziņa. Lielmestram bija jāgādā par vērtību sadali templiešu vidū. Vajadzēja izslēgt jebkādu izšķērdību, bet nevarēja skopoties ar uzturu brāļiem un dzīvniekiem. Lielmestram bija jābūt arī devīgam, taču saprāta robežās: „maģistrs var dot sits zelta monētu vai zirgu cienījamam vīram, Nama draugam, kā arī var uzdāvināt zelta vai sudraba kausu... Viņš var dāvināt dažādu bruņojumu, izņemot zobenu, šķēpa dzelzs uzgali vai kaujas dunci, - tos dāvināt nedrīkst.”
Zīmogs. Tāds bija lielmestram. Ir zināmi kādi 20 templiešu zīmogu paraugi. Eirara de Bāra zīmogā attēlots templis ar kupolu. Zināmi zīmogi ar krustiem.
Lielmestra varas ierobežojumi. Viņš nedrīkst uzņemt ordenī jaunus brāļus bez kapitula piekrišanas. Par visiem saviem darbiem templiešu statūti lika lielmestram apjautāties pie citiem saviem brāļiem, jautāt vajadzēja ikkatram. Tātad lielmestram bija jarespektē kapitula ar lielākuma (pars magna) un gudrā mazākuma (pars saniora) daļām kā arī katra brāļa viedokli.
1. Igo de Pajēns (1118.–1136.g.).
2. Robērs de Krajons (1136.-1147.g.).
3. Everards de Baress (1147.–1149.g.).
4. Bernards de Tremlajs (1149.-1153.g.).
5. Andrē de Monbārs (1153.–1156.g.).
6. Bertrands de Blanšforts (1156.-1169.g.).
7. Filips de Milli (1169.-1171.g.).
8. Odons de Sentamānds (1171.-1179.g.).
9. Arnolds no Torojas (1181.-1184.g.).
10. Žerārs de Rideforts (1185.-1189.g.).
11. Roberts de Sablē (1191.-1193.g.).
12. Žilbērs Orāls (1193.-1200.g.).
13. Filips de Plesjē (1201.-1208.g.).
14. Šartras Giljoms (1209.-1219.g.).
15. Pedro de Montagū (1219.-1232.g.).
16. Armands de Perigords (1232.-1244.g.).
?? Ričards de Būrs (1244./45.-1247.g.).
17. Gijoms de Sonnaks (1247.-1250.g.).
19. Reno de Višjē (1250.-1256.g.).
20. Toms Berārs (1256.-1273.g.).
21. Gijoms de Božē (1273.-1291.g.).
22. Tibo Godēns (1291.-1292.g.).
23. Žaks de Molē (1292. –1314.g.).
Saites.
Krusta kari.
