Everards de Baress (1147.-1149.g.)
Everard des Barres.
Tempļa ordeņa trešais lielmestrs. Vadīja ordeni Otrā krusta kara laikā.
Biogrāfija.
Darbība Otrajā krusta karā. Pirmā kauja starp musulmaņiem un franču krustnešiem notika Deservionas līdzenumā. No visa karaspēka tikai templiešiem bija kaujas pieredze. Turki tikām frančus bija pilnīgi sakāvuši. Tad Ludviķis VII lūdza templiešu maģistram Eirāram de Baru palīdzību. Tie spēja saglābt karaspēka atliekas un pat aizvest tās līdz Antālijas ostai. Šeit franču baroni kategoriski uzstāja, lai Ludviķis VII dotos uz Franciju pa jūru, bet karaspēks lai ietu pa sauszemi. Ludviķis VII saņēma bizantiešu vietvalža solījumu pavadīt kājām palikušos kareivjus, virsniekus un svētceļniekus līdz Sīrijai, un aizbrauca. Bizantieši neturēja solījumu un visi krita no bada vai turku gūstā.
Tikām Ludviķis VII, franču bruņinieki un templieši ar Eirāru de Baru priekšgalā trīs nedēļas peldēja pa jūru, kurā plosījās vētra. Neskatoties uz lielajiem zaudējumiem, krustnešiem atkal izdevās sapulcināt visai palielus spēkus: gan Jeruzālemes iedzīvotāji, gan templieši un hospitālieši deva daudz savu karotāju.
Un tā 1148.gadā šī armija nedevās vis atbrīvot Edesu, bet gan uzbrukumā Damaskai. Tas ārkārtīgi nepatika templiešiem, taču Ludviķis VII viņos neieklausījās. Tikām Damaskas aplenkums nevedās un ievilkās. Saracēņiem ieradās papildspēki.
Te vēsturnieki bieži raksta par templiešu nodevību. Viņiem piedēvēja naudas saņemšanu: trīs mucas ar zeltu, kas atverot esot kļuvis par varu. Skaista pasaka, bet nekas vairāk.
Realitātē templieši patiesi nevēlējās Damaskas ieņemšanu, jo Damaskas valdnieki simpatizēja Jeruzālemes karaļvalstij un bija tās sabiedrotie. To ieņemot, kristiešiem turpmāk vieniem pašiem būtu jācīnās ar Nuradinu.
Tādējādi templieši atkāpās no Damaskas un līdz ar to kara iznākums bija izšķirts – mājās bija jādodas arī Ludviķim VII. Eirars de Bārs Ludviķi VII pavadīja uz Franciju.
Tālākais. 1150.gada 14.maijā viņš saņēma vēstuli no Andrē de Monbāra ( Klervas Bernāra tēvocis un nākamais 5.ordeņa lielmestrs), kas aicināja maģistru atgriezties Palestīnā. Taču Eirārs bija vīlies karamākslā, vīlies nekam nevajadzīgajās kaujās par stulbām idejām. Tā viņš izstājās no tempļa ordeņa un kļuva par cisterciešu mūku.
Saites.
Krusta kari.
Tempļa ordenis.
