Viskijs
Pirmo reizi izgudrots Ķīnā.
Eiropā to pirmie izdzina mūki Īrijā XV gs. sākumā, bet pēc 100 gadiem tas nonāca Skotijā, kur tā gatavošana mūsdienās kļuvusi par skotu nacionālo lepnumu.
Īru viskiju XIX gs. uzskatīja par labāko pasaulē. īri šo dzērienu no laika gala uzskatījuši kāsavu identitātes daļu. Viņiem viskija aizgādnis ir Sv.Patriks (skoti tam iebilst, jo Sv.Petriks kādu laiku dzīvojis Skotijā). Īru zemnieki ar viskiju maksāja renti un dzēra to katru dienu. Valsts neko nespēja izdarīt, jo iedzīvotāji viskija ierobežošanas ikumus ignorēja.
Lielā bada laikā 1845.-1848.gadam aizvērās arī viskija destilētavas.
No jauna viskijs atdzima XIX gs., pateicoties rūpniecības uzplaukumam, lieldestilētavu izveidei un baktērijai Phylloxera bug, kas iznīcināja vīnogulājus Eiropā un sagrāva viskija sīvākā konkurenta konjaka ražošanu.
Īru viskijs guva galvu reibinošus panākumus tirgos ASV, Anglijā un Britu impērijas zemēs.
Pirms II Pasaules kara viskijs piedzīvoja jaunu triecienu - Anglija boikotēja jaunās Īrijas republikas preces, bet ASV pieņēma Sauso likumu.
Pēc II Pasaules kara Īrijā un Ziemeļīrijā bija izdzīvojušas tikai dažas destilētavas. 1953.gadā vēl divas tādas pārtrauca ražošanu un faktiski kādreiz plaukstošā nozare bija iznīcināta.
Negaidīts glābiņš izrādījās bārmeņa Džo Šeridana izgudrotā "īru kafija." Džo strādāja bārā pie Šenonas, kur degvielu transatlantiskiem lidojumiem uzpildīja Boeing 314 Clipper. Skumjos ziemas vakaros bārmenis gribēja sniegt pasažieriem "nedaudz drosmes" un viņš pievienoja nedaudz viskija saldai kafijai. Virsū uzlika saputota krējuma mici. Sagadījās, ka ceļojuma laikā šo kafiju nobaudīja San Francisco Chronicle žurnālists Stentons Delapleins. Būdams sajusmināts, viņš recepti ieviesa savā Sanfranciskas bārā un turpināja to popularizēt hronikas slejās. Izdevums bij apopulārs visā Amerikā, tādēļ īru kafija tur kļuva par ļoti pārdotu lietu - Sanfranciskā katru gadu tika pārdotas 2000 kastes viskija. Vairāku gadu garumā tas bija vienīgais nozīmīgais īrijas viskija eksports.
Pa to laiku dažas Īrijā izdzīvojušās destilētavas pēc nežēlīgas sāncensības beidzot apraka kara cirvi un 1966.gadā izveidoja kopīgu grupu. 1972.gadā viņi piepirka vēl divas destilētavas Ziemeļīrijā, tā nostiprinot monopolu ar piecām svarīgākajām īru viskija markām.
1975.gadā grupa ierīkoja jaunu, ļoti modernu destilētavu Midltonā, taču tik un tā bija pārāk maza, lai atgūtu kādreizējo tirgu.
1988.gadā Irish Distillers kļuva par Pernod Ricard grupas daļu.
Mūsdienās tradicionāls īru viskijs ir viegls, gluds, ar ziedu un citrusu aromātiem, tikko jaušamām vaniļas, riekstu un žāvētu augļu notīm.
Aplūkojamie objekti.
Bushmill. Vecākā viskija ražotne Īrijā, kas joprojām darbojas.
Saites.
Īri.
Alkohols.
