Parīze
Francijas galvaspilsēta, visblīvāk apdzīvotā pilsēta Eiropā.
Vēsture. 1790.gadā saniknotā tauta pa ķieģelim vien izjauca Bastīlijas cietoksni. Tai vietā uzstādīja plāksni ar tekstu: "Turpmāk šeit dejos."
Napoleons III deva rīkojumu savam pilsētplānotājam Žoržam Ežēnam Osmanam jaunos bulvārus uzbūvēt nojaucot vecos, tādejādi iznīcinot vēsturisko Parīzi. Šī modernizācija vēl šodien nodrošina pilsētai ērtu funkcionēšanu, jo XIX gs. vidū Parīzē valdīja šaurība, netīrība un slimības.
1807.gadā brāļi Frankoni atklāja Parīzē t.s. Olimpisko cirku.
1871.gadā 72 dienas no 18.marta līdz 28.maijam eksistēja Parīzes komūna, ko marksisti pasludinājuši par pirmo proletariāta diktatūras piemēru vēsturē. Tā norisinājās revolūcijas laikā un tika apspiesta visnežēlīgākajā veidā.
1871.gadā likvidēja Parīzes mēra amatu un to atjaunoja tikai 1977.gadā.
1895.gadā brāļi Limjēri uzņēma īsfilmu „Aplietais laistītājs” (L’Arroseur Arrose’). Pirmo reizi kino (vai šo filmu?) demonstrēja brāļi Limjēri Parīzes kafejnīcā Kapucīņu bulvārī, liekas, 1895.gada decembrī.
I Pasaules kara laikā (1914.-1918.g.). Vēl pirms Brestas miera sarunu sākšanās, 1917.gada novembrī, vācu ģenerālis Ēriks Ludendorfs izstrādāja sparīga uzbrukuma plānu Rietumu frontē. Tajā tika plānots izmantot Austrumu frontē noņemtās divīzijas. Galvenais uzbrukuma mēŗkis bija britu spēku ielenkšana Francijas ziemeļos un Parīzes ieņemšana. Vācu plānotais uzbrukums patiesi sākās 1918.gada marta beigās un turpinājās gandrīz 4 mēnešus. Vācieši sasniedza nozīmīgus panākumus, tomēr tie nebija izšķiroši. Britu armija netika aplenkta un Parīze netika ieņemta. Uzbrukums beidzās 1918.gada jūlijā. Pēc tā vācu ģenerāļiem tapa skaidrs, ka karš ir zaudēts - vairāk spēku vāciešiem nebija.
1920.gada oktobrī Parīzes varas iestādes izdeva likumu, ka maizes ceptuvēs nevar uzsākt darbu agrāk kā 4:00 no rīta. Šī aizlieguma dēļ Parīzes maiznieki izgudroja bagetes recepti.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1944.gada 25.augustā vācu armija bez kaujas atstāja Parīzi.
Pēc tam, kad vācieši 1944.gada 8.septembrī izšāva vienu V-2 raķeti uz Parīzi, sākot ar 1944.gada 9.septembri šīs raķetes tika izmantotas Londonas, Antverpenes un Briseles apšaudīšanai.
1954.gadā Parīzē parakstīja līgumu par iestāšanos NATO kanclera Konrāda Adenauera vadītā Vācijas valdība, kas bija svarīgs Aukstā kara notikums.
Š.de Golls visai skeptiski izturējās pret "anglosakšu" NATO un tieši viņa prezidentūras laikā (1959.-1969.g.) Francija 1966.gadā izstājās no NATO. No valsts izveda 29 NATO bāzes un tās štābs tika pārnests no Parīzes uz Briseli.
Francijas prezidents D'Estēns nolēma atjaunot vēl 1871.gadā likvidēto Parīzes mēra amatu un paradoksālā kārtā tieši gollists Ž.Širaks (1976.gadā bija atkāpies no Francijas premjera amata) uzvarēja 1977.gada Parīzes mēra amata vēlēšanās. Sabija par Parīzes mēru līdz pat 1995.gadam, kad tika ievēlēts par Francijas prezidentu.
2005.gadā notika plaši imigrantu nemieri Parīzes piepilsētās.
Arhitektūra. Centrālā daļa ir apmēram 11 km R-A virzienā un ap 9 km Z-D virzienā, tajā dzīvo ap 2 miljoniem iedzīvotāju. Apkārt ir nepārtraukti apbūvēta teritorija ar vēl 8 miljoniem iedzīvotāju.
Centrālais darījumu rajons - La Defense. Te ir visvairāk vienkopus esošie debesskrāpju Eiropā, pārspējot Frankfurti un Londonu.
Parīzes arhitektūras mugurkauls ir XIX gs. vidū būvētie Hausmann arhitektūras dzīvojamie nami.
Aplūkojamie objekti.
Eifeļa tornis. Torni atklāja 1889.gadā. Būvēts pasaules izstādei, un kļuvis par Parīzes simbolu.
Monparnasas debesskrāpis. 210 m augsta Eifeļa torņa alternatīva. krietni mazākas rindas nekā pie Eifeļa torņa un maksā arī mazāk - 18 eiru (Eifelī - 25 eiras). Arī ir kafejnīca. Pietam no tālabi redz arī pašu Eifeļa torni.
Marsa laukums. Centrālais Parīzes laukums.
Dievmātes katedrāle. XII gs. celts agrīnās gotikas arhitektūras šedevrs. Atrodas uz Sitē salas, tajā ir 9 tilti, kas ved uz katedrāli. Vecākais no tiem ir jaunais tilts (Pont Neuf), kas celts XVII gs. sākumā. 2 akmens torņi baznīcas rieteņu fasādē.
2019.gada 15.aprīļa vakarā to izpostīja ugunsgrēks. Ugunsgrēkā pilnībā tika iznīcināts jumts un smaile, kas sabruka pirmdienas vakarā daudzu cilvēku acu priekšā.
Triumfa arka. Pie tās apglabāts Nezināmais kareivis. Tajā var arī uzkāpt un izaudīt lielisku skatu uz Eifeļa torņa pusi, La Defense rajonu, Elizejas laukiem un pārējām 12 arkai pienākošām ielām. Pie arkas ieejas drošības pārbaude.
Tajā esot veikts arī ieraksts par vienīgo jūras kauju vēsturē, kurā franču flote guva virsroku pār britu floti - 1810.gada jūras kaujā pie Vjūgrandportas Maurīcijas salā.
Luvra.
Luvras pils.
Luvras muzejs.
Luvras piramīda.
Elizejas lauki. Ierīkoti 1670.gadā tā, lai rietumu galā varētu redzēt rietošo sauli. Mūsdienās to var piedzīvot tikai 2 reizes gadā – ap 8.maiju un ap 1.augustu, kad spīdekli „ierāmē" vēlāk uzceltā Triumfa arka. Elizejas lauku teātra ciļņi un freskas (1912.g.) - tos veidojis E.A.Burdels.
A.Mickeviča piemineklis. 1929.g. Autors - E.A.Burdels.
Sitē sala.
Monmartra. Pakalns, mākslinieku rajons.
Brauciens ar kuģīti pa Sēnas upi.
Senšapela baznīca. Celta gotikas stilā. Milzīgie logi gandrīz pilnīgi aizstājuši sienas, krāsaini vitrāžu logi.
Enfants Rouge. "Sarkanie bērni." Vecākais Parīzes tirgus. Savu nosaukumu tas ieguvis no XVII gs. bērnu patversmes tepat netālu, kuras bērniem bijuši sarkani formastērpi.
Sendenī iela. Romiešu iedibināta I gs. Jau kopš senatnes pazīstama kā ielasmeitu iela.
Parīzes pasāžas. Savulaik tapušas XVIII gs. beigās kā vietas, kur patīkamā atmosfērā tērēt naudu. Savulaik Parīzē pasāžu bijis vairāk kā simts, tagad palikušas tikai 17. Pie pirmās pasāžas šūpuļa stāvējis princis - Orleānas hercogs, karaļa Ludviķa XVI brālēns.
Perlašēzas kapsēta. Slavena Parīzes kapsēta, kurā apglabātas daudzas vēsturiskas personas, un kas pēdējā laikā kļuvusi par māņticības un dažādu okultu rituālu vietu.
Tilti. Interesanti, ka tieši tilts ar nosaukumu "Jaunais tilts" īstenībā ir visvecākais Parīzes tilts.
Francija miniatūrā. 130 Francijas skaistākie un svarīgākie apskates objekti ir izvietota Francijas formas teritorijā.
Disnejlenda.
Parīzes universitāte. Dibināta 1191.gadā.
Parīzes katakombas. Atrodas vietā ar nosaukumu Denfert-Rochereau. Te labirintos akurāti sakārtoti apmēram 6 000 000 kauli un galvaskausi. Tie te tiek vākti kopš XVIII gs, kad Parīzes kapsētas kļuva pārpildītas. Labirinti ir paliekas no romiešu laika raktuvēm, kas tolaik atradās ārpus pilsētas. 30 gadu laikā raktuves transformēja milzīgā pazemes nekropolē ar tuneļiem, kurā kaulus krāva gar sienām. Tuneļi jūdzēm tālu stiepjas zem Parīzes ielām, un vairumā gadījumu nemaz nav iezīmēti kartēs.
La Promenade Plantee. 4,5 km gara promenāde. XX gs. 90.gadu vidū ierīkota veca dzelzceļa vietā, kas uzbūvēts 1859.gadā, bet no 1969.gada vairs netika izmantots. Promenāe iedvesmojusi pilsētierīkotājus arī citus - 2009.gadā Ņujorkā tika atklāta līdzīgi konstruētā High Line dzelzceļa līnija.
Parīzes Brīvības statujas. Ievērojamākā no tām atrodas pie De Grenelle tilta. Tā uzstādīta 1889.gadā - tikai 3 gadus pēc ņujorkas statujas. To francūžiem uzdāvināja amerikāņi, "revanšējoties" par savējo. 12 m augsta (četras reizes zemāka kā amerikāņu). Statuja atrodas uz savuaik mākslīgi izveidotās Gulbju salas (Ile aux Cygnes), noteiktā rakursā iekļaujoties kompozīcijā ar Eifeļa torni. Tā krietni apsūbējusi.
Francijas kinematogrāfa ēka. Neordināra, projektējis Frenks Gērijs. Atrodas Bersī rajonā, Parīzi saista ar ASV. Celšanas izmaksas bija 41 miljons ASV dolāru. Ēka tika uzcelta XX gs. 90.gadu vidū kā Parīzes Amerikāņu centrs - tā uzdevus bija popularizēt ASV kultūru Francijā. Tomēr centram drīz vien pietrūka naudas un nācās to pārdot Francijas valdībai. Franču kultūras ministrja tajā ierīkoja kino muzeju ar vienu no lielākajām pasaulē filmu kolekcijām. Tas darbojas arī kā kinoteātris, izrādot dažādu laiku filmas no dažādām valstīm.
Parīzes jūgendstils. Parīzē kopumā jugendstila ēku ir daudz, sākot ar metro ieejām, beidzot ar dzīvojamajām ēkām. "Parīzes Eizenšteins" ir bijis Žils Lavirote - tā projektētās ēkas ir savādas, dekoratīvas un izteiksmīgas. Tās, tāpat kā Rīgas Alberta ielas namus, rotā izteiksmīgi augu, dzīvnieku un cilvēku bareljefi - tās var meklēt netāļu no Eifeļa torni, 7.rajonā.
Vēl - Beranžē pils (Castel Berange) - pati pirmā jūgendstila dzīvojamā ēka Parīzē, projektējis Ektors Žimārs.
Gare de Lion - viena no skaistākajām dzelzceļa stacijām Eiropā, rotāta ar pulksteņtorni.
Pont de Bir-Hakeim - viens no skaistākajiem un fotogēniskākajiem Parīzes tiltiem. tas ir divlīmeņa - augšpusē pārvietojas metro, apakšā autosatiksme un gājēji. Kļuvis populārs pēc parādīšanās zinātniskās fantastikas filmā "Pirmsākums" ar Leonardo di kaprio galvenajā lomā. Populāri pie tā fotografēties jaunlaulātajiem. Vizuāli interesanta ir tā ieeja Passy rajonā Sēnas otrā krastā. Abās tā malās slejas varenas vēsturiskas dzīvojamās ēkas ar apaļiem stūra torņiem.
Invalīdu baznīca. (Les Invalides)Te Napoleons I Bonoparts ir apglabāts.
Sv.Sirds bazilika. Var uzkāpt pašā bazilikas tornī.
Printemps un Galleries Lafayette. Divi Parīzes universālveikali, kas atrodas viens otram iepretim. galleries ir uzmanības vērts interjers - zeltīts grezns ātrijs,kura augšējā stāvā izveidota neliela bezmaksas atrakcija - pastaiga pa stikla grīdas izvirzījumu 4 stāvu augstumā virs pirmā stāva tirdzniecības zāles.
Abos universālveikalos ir jumta terases, kas atklāj pilsētas panorāmu uz dienvidu pusi nedaudz pāri jumtu līmenim.
Parīzes filharmonija. Celtniecība noveda pie tiesu darbiem ar arhitektu Žanu Nuvelu. Tā ar novēlošanos tika atklāta 2015.gadā. Beigu budžets - 390 miljonu eiru, daudzkārt pārsniedza plānoto. Žans Nuvels vērsās tiesā, lai norobežotos no šī projekta, jo neatbalstīja bez viņa akcepta veiktās izmainas. Tiesu viņš zaudēja.
Parīzes Nacionālā bibliotēka.
Muzeji.
Pompidū muzejs. Modernās arhitektūras paraugs.
Orsē muzejs. Monē un Renuārs. „Pusdienas zālē,” Monē, tapusi Barbizonā ap 1865.g.
Cilvēka muzejs. Viens no lielākajiem etnogrāfijas muzejiem pasaulē.
Branlī muzejs. Musee du Quai Branly.
Atrašanās vieta. Eifeļa torņa tuvumā. Ieeja uz pastāvīgo ekspozīciju 8,5 eiras, bet uz pagaidu ekspozīciju – 8,5 eiras. Uz abām kopā – 13 eiras.
Raksturojums. Veltīts Āfrikas, Āzijas, Okeānijas un Amērikas civilizācijām un mākslai. Kopumā tur izstādīti ap 300 000 eksponātu. Daļa kolekcijas nākusi no slēgtā Musee des Arts Africains et Oceaniens (tas tiek pārveidots par Imigrācijas muzeju), bet 250 000 eksponātu – no Musee de l’Homme.
Muzeja izveide maksājusi 230 miljonu eiru. Tam ir četri korpusi, kas arhitektoniski dažādi risināti. Ap muzeju daudz koku un augu. Ekspozīciju iekārtojums balstās uz krāsu un gaismas kontrastiem.
Mājaslapa www.quaibranly.fr
Parīzes apkārtne.
Versaļas pils. Francijas galma pastāvīgā rezidence no 1682.-1789.gadam un politiskais centrs absolūtisma laikā.
Živernī Kloda Manē māja.
Fontenblo pils. Franču renesanses paraugs.
Volevikonta. XVII gs. pils.
Šantejī pils. Chantilly. Parīzes piepilsētā. Īsta mākslas dārgumu krātuve ar plašu parku un restorānu La Capitainerie, kas atrodas slavenā ceremoniju meistara senajās virtuvēs.
Saites.
Francija.
