Aliens

Ludviķis Filips I (1830.-1848.g.)

Pēdējais Francijas karalis no 1830. līdz 1848.gadam.

Radniecība. Piederēja Burbonu dzimtai.

Dzīvesgājums. Orleānas hercogs. Viņu dēvēja par "pilsoņu karali," jo revolūcijas laikā viņa tēvs bija bijis jakobīņu pusē. Ludviķis Filips atteicās no daudzām karaļa privilēģijām. viņš pastaigājās pa Parīzes ielām vienkārša pilsoņa apģērbā.
Troni ieņēma pēc tam, kad 1830.gadā tauta gāza iepriekšējo karali Kārli X.
Baidoties, ka Likumdošanas sapulcē pie varas varētu nākt radikāļi, karalis noteica augstu mantas cenzu. Tādēļ vēlēšanās piedalījās tikai 2% pilsoņu.
1835.gadā pret viņu tika veikts atentāts, kura laikā gāja bojā bijušais Napoleona I karavadonis E.Motjē.

Revolucionārās situācijas nobriešana. XIX gs. 40.gados izvērsās streiku cīņa, sāka izplatīties sīkburžuāziskā sociālisma idejas. Ludviķa Filipa valdīšanas laikā pasliktinājās darbaļaužu sociālais un politiskais stāvoklis. Revolūciju paātrināja 1847.gada ekonomiska krīze. Tas viss kopā izraisīja 1848.gada Francijas revolūciju, kuras galvenais virzītājspēks bija strādniecība.
Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, trūcīgie iedzīvotāji uzskatīja, ka jāmaina likumi, taču nespēja to izdarīt, jo nevarēja piedalīties vēlēšanās. Pirms kārtējām vēlēšanām trūcīgo aizstāvji organizēja tā sauktos "tējas vakarus" - sanāksmes, kurās uzstājās ar runām un aicināja karali mainīt vēlēšanu likumu.
Saprotot, ka šīs sanāksmes var izraisīt nemierus, valdība tās aizliedza. Tomēr Parīzes trūcīgie sapulcējās sanāksmju vietā, kur tiem notika sadursme ar karaspēku. Pēc tās 1848.gada februārī sākās nemieri - izcēlās Februāra revolūcija, kas norisinājās uz daudzu citu Eiropas revolūciju fona. 22.februārī Parīzē sākās nemieri, kas 23.-24.februārī pārauga par tautas sacelšanos. 24.februārī Parīzes nemiernieki ieņēma karaļa pili un gāza pēdējo Francijas karali Ludviķi Filipu, kas bija spiests atteikties no troņa.

Pēc tam izveidoja pagaidu valdību - tajā ietilpa buržuāziskie republikāņi, kreisie republikāņi, sīkburžuāziskie sociālisti un strādnieku pārstāvji - L.Blāns un A.Albērs. Cīņas rezultātā, izmantojot strādnieku neorganizētību, varu ieguva buržuāzija un 25.februārī Franciju pasludināja par republiku - Otro republiku (1848.-1852.g.).

Saites.
Francijas karaļi (843.-1848.g.).