Golls, Šarls de (1890.-1970.g.)
Charles de Gaulle, Gauelle.
Francijas valsts un militārais darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis muižnieku ģimenē.
Beidzis Sensīras Kara skolu 1912.gadā un Augstāko kara skolu Parīzē 1924.gadā.
I Pasaules kara dalībnieks.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). Pēc vācu karaspēka ienākšanas II Pasaules karā Parīzē emigrēja uz Angliju, kur 1940.gada jūnijā Londonā, uzreiz pēc franču armijas kapitulācijas, nodibināja kustību "Brīvā Francija." Šī organizācija par savu uzdevumu stādīja cīņu pret nacistiem līdz Francijas pilnīgai atbrīvošanai.
Organizācijas formēšanās process bija grūts un de Golls nebūt uzreiz spēja saņemt pārliecinošu franču atbalstu. Tomēr pamazām organizācija uzņēma apgriezienus, vēlāk to pārsauca par "Cīnītāja Francija."
Petēna valdība apsūdzēja viņu nodevībā un aizmuguriski piesprieda nāves sodu.
1941.gada 24.novembrī Londonā nodibināja kustības vadošo orgānu - Francijas Nacionālo komiteju (FNK) ar priekšsēdētāju Š. de Gollu priekšgalā. FNK balstījās uz franču kolonijām.
Pēc Š.Golla iniciatīvas PSRS teritorijā 1942.gadā tika saformēta eskadriļa "Normandija."
1943.gada 3.jūlijā organizācija pārcēlās no Londonas uz Alžīrubija un to pārsauca par Francijas Nacionālās atbrīvošanas komiteju (FNAK), kurai Š. de Golls atkal bija priekšsēdis. Šajā procesā lielu lomu nospēlēja Lielbritānijas premjera V.Čērčila atbalsts, kas turpmāk palīdzēja Gollam. Pēc vāciešu iebrukuma PSRS arī krievu lielinieku valdība atzina Golla organizāciju kā vienīgo likumīgo franču varas iestāžu pārstāvi.
Toties ar amerikāņiem Gollam attiecības sabojājās visai ātri. Vašingtonā "Brīvo Franciju" dēvēja par "tā saucamo," bet Gollu un viņa piekritējus sauca par "indīgas propagandas" izplatītājiem. Amerikāņi lika kārti uz franču admirāli Fransuā Darlānu un ģenerāli Anrī Žiro. Abi sadarbojās ar Višī valdību, kas darbojās Francijas neokupētajā daļā un orientējās uz sadarbību ar Trešo reihu. Tomēr paralēli gan Žiro, gan Darlāns veda sarunas ar Sabiedrotajiem.
Arī Čērčila palīdzība nesniedzās tālāk par noliktajiem rāmjiem, jo iet līdz galam un strīdēties ar amerikāņiem Golla dēļ britu premjers arī negribēja. Interesanti, ka tieši V.Čērčils brīdināja Gollu par Sabiedroto izsēšanos malā Normandijā 1944.gada 4.jūnijā - t.i. divas dienas pirms operācijas sākuma. Vienlaikus viņš lika saprast, ka frančiem jāpakļaujas visām Sabiedroto pavēlniecības prasībām. Gollam, kas aizstāvēja franču pašnoteikšanās tiesības, šāds noteikums bija nepieņemams. Tieši Golla un viņa sabiedroto nacionālisms arī bija pastāvīgo konfliktu un domstarpību cēlonis ar ASV valdību, jo Vašingtonai neinteresēja Francijas varenības atgriešana. Ģenerālis Anrī Žiro (Darlāns tika nogalināts 1942.gada decembrī) bija krietni piekāpīgāks šai ziņā.
1944.gada 2.jūnijā FNAK tika pārveidota par Francijas republikas Pagaidu valdību ar Š.de Gollu priekšgalā.
Kā vēlāk atzina pats Golls, sarunas ar amerikāņiem viņu pārliecināja, ka Francija var rēķināties tikai pati ar saviem spēkiem, ja vēlas atgriezt sev iepriekšējo vietu un ietekmi starptautiskajā politikā. Šim mērķim tad Gols arī sevi veltīja.
Golls kā prezidents (1959.-1969.g.). Francijas Piektās republikas prezidents laikā no 1959.gada janvāra līdz 1969.gada aprīlim.
1959.gada 23.novembrī uzstājās ar runu, kas pēcāk kļuva slavena - tā ilgi, līdz pat mūsdienām noteica franču ārpolitikas savdabību. Tieši šai runā Golls paziņoja par Eiropu no Atlantijas līdz Urāliem.
Golls visai skeptiski izturējās pret "anglosakšu" NATO un tieši viņa prezidentūras laikā 1966.gadā Francija izstājās no NATO, izmantojot formulu Clausula rebus sic stantibus. No valsts izveda 29 NATO bāzes un ta štābs tika pārnests no Parīzes uz Briseli (tur štābs palika arī pēc Francijas atgriešanās blokā). Alianses politisko bloku Francija tomēr nepameta.
Golls alternatīvu redzēja Eiropas valstu politiskā savienībā, pie kam Eiropas valstīm viņš nepieskaitīja Lielbritāniju. Toties Golls cerēja uz Vācijas atbalstu - tādas valsts atbalstu, pret kuru Francija karoja divos pasaules karos. Tā arī Golls saņēma VFR Vācijas kanclera Konrāda Adenauera atbalstu, jo palīdzēja kancleram noregulēt attiecības ar PSRS. Šī sadarbība radīja pamatu aliansei starp parīzi un Bonnu (pēc tam arī Berlīni), kas ir centrālā mūsdienu Eiropas savienībā.
Otrs Golla politikas virziens - sadarbība ar PSRS. Golls bija par ekonomisko un politisko attiecību attīstību ar PSRS. Viņa valdīšanas laikā starp Franciju un PSRS tika noslēgts vispirms tirdzniecības līgums, bet pēc tam līgums par zinātniski tehnisko sadarbību.
Golls un finanses. Sūtīja ar dolāriem piekrautu kugi uz ASV, lai to samainītu pret zeltu.
Vizīte PSRS (1966.g.). 1966.gada vasarā Francijas prezidents ieradās ilgstošā vizītē PSRS. Pusotras nedēļas laikā Golls apmeklēja Maskavu, Ļeņingradu, Kijevu, Vogogradu un Novosibirsku, kurā pabija tikko kā izveidotā Sibīrijas Zinātnes centrā - Novosibirskas Akadēmiskajā pilsētiņā. Tika noslēgts padomju-franču līgums par politisko, ekonomisko un kultūras sakaru paplašināšanu un par īpašas starpvalstu politiskās komisijas izveidošanu. Bez tam tika noslēgts līgums par pirmās sakaru līnijas izveidošanu starp Maskavu un Parīzi.
Vēsturiski šo vizīti var vērtēt kā pompozu.
Zaudēja varu 1968.gadā plaši izcēlušos studentu nemieru laikā - atkāpās no amata.
Citāti.
1958.gada 4.jūnijā savā Alžīrijā teiktajā runā: “Alžīrijā dzīvo tikai viena iedzīvotāju kategorija – tie visi ir pilnvērtīgi francūži ar tādām pašām tiesībām un tādiem pašiem pienākumiem.”
Saites.
Francija.
